Latvija apguvusi 40% Eiropas fondu naudas

Pārāk liela ir birokrātija – nav iespējams laicīgi apgūt pieķšķirtos līdzekļus, jo, piemēram, auditoriem ( kas ir valsts institūcijas, parasti VRAA vai CFLA) šķiet, ka iepirkums sākas jau no 1.lata – jārīko aptaujas par visu, lai pierādītu, ka nav pārkāptas brīvas konkurences noteikumi 30 LVL rēķinā, tai pašā laikā lielie iepirkumi netiek vērtēti pēc būtības. Tāpat daudz laika paņem iepirkumu sūdzības, kamēr tās nav izskatītas, līgumu slēgt nevar, bet tas nozīmē, ka viss kavējas vismaz mēnesi un nauda netiek apgūta(lielākā daļa no sūdzībām ir nepamatotas). Problēmas jau nav ar naudas iztērēšanu, tā netiek apgūta, jo ir bail no neattiecināmajām izmaksām ,kuras, paradoksālā kārtā, nosaka valsts institūcijas. Un runājot ar kolēģiem ārvalstīs, kas apgūst šos fondus, mums ir vissatriecošāk birokratizētā struktūra. Un par to jau nu vairāk vai mazāk visas iesaistītās institūcijas ir informētas.

Cik esmu novērojis vairākos ES (līdz)finansētos projektos, tad vietējo attieksme ir tāda: ja nevar “sakārtot lietas” tā, ka atvēlēto naudu “apgūst” savējie, tad tas nav to vērts.

kā uzņēmējs varu pateikt, ka visas sakarīgās programmas uzņēmējiem (tiem, kas caur LIAA iet) beidzās 2009. gada sākumā. tagad ir palikušas māju siltināšana un ārējais mārketings. 2010. gadā vispār nav neviena interesanta jaunuma. Tāpēc nav brīnums, ka neapgūst…(pat nepiesakās).