Izglītoti vai miruši
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (17)
Skumjais Bruņinieks 12.10.2015. 12.11
Es desas, sardeles un cīsiņus uzturā nelietoju tieši autores rakstā minēto faktu dēļ.
Ja gribam izveidot veselīgu nāciju, ir jāorganizē masveidīgas tautas ekskursijas uz gaļas un desu kombinātiem. Lai ļaudis redz šo neapetītisko procesu no iekšpuses.
Tāpat, lai tautai atvērtu acis un atvēsinātu prātus, būtu lietderīgi slepus apmeklēt politisko partiju valdes sēdes, lai aitu un aunu elektorāts no iekšpuses paraugās, kā tiek taisītas “politiskās desas” un “cīsiņi”.
Tur pat uz vietas lai katram iedod maisiņu, kur izvemties.
Mums jau bija vienreiz publisks piemērs, kad aitām un auniem tika dota izdevība izlasīt oligarha Šķēles un politiķu noklausīto sarunu, kur politiskā amatā tautai piedāvāja “lielāko kretīnu”.
“Politiskās desas” saturu un veidošanas procesu vislabāk redzēt ir Lemberga krimināllietas 200 sējumos un izčākstējušajā KNAB oligarhu lietas noklausītajos materiālos.
Labu apetīti!
0
archoftriumph 19.09.2010. 20.34
ljoti liidziigi valsts riikojas arii dziivoklju jautaajumaa. vinji savu liigumsaistiibu, piemeeram dziivoklja savesanu dziivosanai deriigaa kaartiibaa, pret valsts dziivoklja iirnieku nepildiisanu pamato ar vienkaarshu “nav naudas, suudziet tiesaa” argumentu. tajaa pasaa laikaa ja iirnieks nepilda savas saistiibas – nemaksaa iiri [par dziivosanai nederiigaam telpaam- tad vinji suudz tiesaa un atnjem iirniekam pat shaadu, dziivosanai nederiigu, dziivokli.
0
mary75 17.09.2010. 14.36
Tās pusdienas pirmklasniekiem apēd mazākā daļa, vairumam tās nemaz nav nepieciešamas, un netiek ēstas.
Normāli vispār būtu gan pusdienas, gan grāmatas, piešķirt tikai trūcīgajiem, Latvijā vispār ierēdņu kūtruma dēļ jebkādi pabalsti un atvieglojumi tiek maksāti masveidā, nekā konkrētiem cilvēkiem, kas ir absurds.
Vispār, Dienvidkorejā p[at vistrūcīgākos laikos izglītībai atvēlēja ne mazāk kā 14% no IKP, tasisni tāpēc Dienvidkoreja 20 gadu laikā no agrāras atpalikušas valstiņas kļuva par modernu attīstītu labklājības valsti.
Latvijas valdībai un ierēdņiem šis te hrestomatiskais piemērs par izglītības lomu, dabiski, nav zināms.
Cita lieta, ka pati izglītības sistēma Latvijā ir salaista grīstē un prasa totālu reformēšanu, tikai nezin kas to spējīgs izdarīts.
5
disassociative > mary75 17.09.2010. 14.53
Dienvidkorejā p[at vistrūcīgākos laikos izglītībai atvēlēja ne mazāk kā 14% no IKP, tasisni tāpēc Dienvidkoreja 20 gadu laikā no agrāras atpalikušas valstiņas kļuva par modernu attīstītu labklājības valsti.
____________________
Šito vajadzētu valdībā pie sienas, lieliem burtiem.
0
aivarstraidass > mary75 17.09.2010. 17.41
Nez vai IKP ir īstais – izglītībai tērē daļu no iekšzemes kopprodukta (IK) nevis kopprodukta pieauguma (IKP). Izglītībai, protams, ir jātērē vairāk – tehniskais aprīkojums ir štruntīgs, algas mazas un darbinieki pārslogoti. Bet ar pārlieku strauju izdevumu kāpumu arī jāuzmanās: ja sliktam skolotājam maksā lielāku algu, viņš joprojām ir slikts skolotājs; ja IZM vada blēži, tad viņi var izsaimniekot jebkuru procentu no kopprodukta.
Turklāt izglītības uzlabojumam jānotiek apmēram reizē ar saimniecisko izaugsmi un pārvaldes reformām. Citādi sanāk kā 19./20.gs. mijā Skandināvijā – daudzi jauni cilvēki aizbrauca uz ASV, jo nebija darba. Tāpat arī daudzi izglītotie indieši brauc prom no dzimtenes, jo izglītība (it īpaši tehnoloģijās) ir ļoti laba, bet biznesa vide – drausmīgi birokratizēta un korumpēta.
0
snjuu > mary75 17.09.2010. 17.56
=Normāli vispār būtu gan pusdienas, gan grāmatas, piešķirt tikai trūcīgajiem=
===
Nē, normāli būtu gan pusdienas, gan grāmatas nodrošināt VISIEM.
===
=izglītības sistēma Latvijā ir salaista grīstē un prasa totālu reformēšanu=
===
Grīstē ir salaista lieta ar grāmatām. Pasākumam būtu jābūt 1. standartizētam – IZM izstrādā vai iepērk kā ārpakalpojumu mācību grāmatas saturu un izsludina konkursu drukāšanai. Grāmatas izdala skolām. Daļu var notirgot grāmatnīcās. Ja kādam ir vēlme, tas, protams, var ražot dažnedažādus palīglīdzekļus.
0
daina_tabuna > mary75 17.09.2010. 18.28
Baidos, ka Dienvidkorejas piemērs mums neko nedod. Ja mums būtu tāda dzimstība kā Dienvidkorejā pirms 20 gadiem, tad:
1) mēs būtu dimbā, jo jau pie pašreizējā bērnu skaita ir pilnīgs čau!
2) mums vēl būtu kāda cerība, ka kādreiz Latvija dzīvos kā vidēji Eiropā, bet šobrīd ir garantēts- nekad.
0
mary75 > mary75 17.09.2010. 22.54
Jā, protams, IK, nevis pieauguma – IKP.
Par grāmatām un brīvpusdienām visiem – būtu jau labi, bet, Latvijas apstākļos pietiktu, ja nodrošinātu kaut trūcīgos.
0
odzina 17.09.2010. 13.59
Piekrītu, ka naudas ir tik cik ir un ar nepilnu latu jau noteikti ir par maz, bet……. Pirmajā klasē un arī augstākās klasēs valsts skolās mācās bērni, kuru vecāki gadu gadiem nav maksājuši nodokļus, maksājuši tos daļēji vai saņēmuši algu aploksnē. Sanāk, ka tie kuri maksā nodokļus pilnībā apmaksā izglītošanos nodokļu nemaksātāju bērniem. VIDam būtu jāsaprot, ka manikīre vai kosmētiķe vai friziere diez vai pelna norādītos LVL 100 mēnesī, par kuriem negribīgi nomaksā nodokļus. Bet skolā mācās arī manikīru un frizieru bērni.
Ja valsī būtu sakārtota nodokļu normāla iekasēšana, naudas katram sklniekam būtu vismaz 5 x vaiāk.
0
Jānis Dreimanis 17.09.2010. 13.31
Manuprāt, šobrīd ne mazāk svarīga (bet varbūt pat būtiskāka) problēma par valsts ierobežotajiem līdzekļiem ir pašu vecāku bieži vien pasīvā attieksme. Gaušanās katru gadu par 1. septembra izdevumiem vien ir ko vērts – tak krāj naudiņu kaut gadu, jo kas gan var būt svarīgāks par bērnu izglītību!
Protams, var diskutēt par valsts ieguldījumu apjomu. Bet nekad mēs nedzīvosim tādā leiputrijā, lai vecākiem no savas kabatas nevajadzētu piemaksāt labākas nākotnes nodrošināšanai savam bērnam. Tas nu vienreiz ir jāsaprot.
2
griezi > Jānis Dreimanis 17.09.2010. 19.38
Norvēģijas valdība pieķir taustāmu summu studentiem grāmatu iegādei u.c. Neesmu redzējusi, ka te cilvēki ekstrēmi pieprasītu naudu un streikotu. valda egalitārisms.
0
Jānis Dreimanis > Jānis Dreimanis 19.09.2010. 22.43
Un kā tas būtu saistīts ar manis rakstīto?
0
Una Grinberga 17.09.2010. 12.25
Raksta autorei ir pilnīga taisnība par IZM nespēju pildīt tās pienākumus, tomēr tam piekrītu, kā personīgajam viedoklim. Savukārt no ziedot.lv insitucionālās puses, ir diezgan neētiski kādam kaut ko pārmest, jo tās lielākā atbalstītāja Swedbank rīcības dēļ daudzas ģimenes arī ir nonākušas šādā situācijā!
0