Nauda ar ēnu

17

Komentāri (17)

jeers 13.09.2010. 14.54

Korupcija eksistē pamatā tāpēc, ka neviens vēl nav tā kārtīgi uzgrillēts.
Var liet ūdeni par to un šito, tomēr nekas labāk neārstē, kā kaimiņš, kurš “sēž”.
Lai gan tiešām – tautai savi varoņi jāzin, arī eksperti.

+3
0
Atbildēt

0

Una Grinberga 13.09.2010. 12.34

Man diemžēl autoram jasaka, ka “garām”, jo viedokļa struktūra un saturs atgādina to pašu “ūdens liešanu”, kas redzama ES projektos. Principā kurupcija ES fondu piešķiršanā eksistē dažādos līmeņos, kur “ES fondu sadalaes statēģija” ir augstākais līmenis un projekta iesniegšana iestādē zemākais līmenis.

Nav jāieved tūkstošiem ārvalstu “eksperti”, bet gan pie stratēģijas/plānošanas programmām, kā arī pie rezultātu analīzes jāpiesaista audits un neatkarīgas starpnozaru komisijas no ārvalstīm.

+2
-2
Atbildēt

0

Paldies, Litvina kungam. Konstatētās problēmas ir aktuālas un reāli esošas. Protams, vienmēr var diskutēt par risinājumiem, bet tas ir normāli. Gribētu, lai vēl vairāk būti pētījumi par ES fondu izlietošanu. Šobrīd tādu ir maz. ES fondu joma ir atstāta novārtā no pētnieku un žurnālistu puses. Žurnālisti vispār tikai iesaistās, ja ir ļoti liels skandāls, kurā iesaistītas pazīstamas personas.

+2
-1
Atbildēt

1

    Cienījamā Ierēdne! Nezinu, jo nav nojausmas, ciktāl JŪS varat ietekmēt situāciju, TAČU – ja ikviens situācijas un realitātes – latviski sakot – “sūdīguma” – zinātājs atrakstīsies tikpat neizteikti un formāli…
    (Mums apmēram gadus 2=divus gvelž, spiež un brēc, ka ierēdņi ir cilvēki [KAS TO NEZINA?]. Ka viņiem ir kredīti, ģimenes utt.
    LABI! Cilvēk! ierēdni…. BET – vai TU esi valstij vajadzīgs un manis uzturams? MAN TEVI NE-vajag!!!!!!!!!!!! EJ – STRĀDĀ!)

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Incene 13.09.2010. 10.23

Arvalstu ekpertu iesaiste ir risinajums, ko pierada ari lidzsineja citu valstu un fondu administresanas pieredze. Autors ir uzlicis akcentus problemam, par ko ir verts domat un diskutet un lielakajai dalai varu piekrist. Esmu pats vertejis ES fondu un Eiropas Komisijas fondu projektus. Tur nav tadas mulkibas ka Latvija. Tur lielako dalu problemu, kas Latvija pastav, ir atrisianatas un tiek risinatas. Paldies.

+4
0
Atbildēt

0

snjuu 13.09.2010. 10.16

Nu, korumpēsim ārvalstu ekspertus…

0
0
Atbildēt

0

neoss 12.09.2010. 19.07

Nav jau īstas kārtības ar to Eiropas naudas saņemšanu un izlietošanu. To uzskatāmi var redzēt Liepājā: darbu autoostā vajadzēja nodot maijā, bet vēl nekas nav pabeigts; par veloceliņu arī nevar saprast, vai pabeigts, jo darbi tur vairs nenotiek, bet izskatās tāds pusratā pasviests, un laternas tā arī tumsā nedeg; skolu siltināšanā arī bardaks un strādnieki sūdzas par supermazām algām. Vismaz trīs ielas, kas atjaunotas par ES naudu jau pēc neilga laika tika atkal pārraktas. Vienā nupat atkal par ES naudu lika caurules. Tā nu ES dod naudu, bet pie mums tik rok un pārrok.

+1
-1
Atbildēt

0

Uldis Šneiders 12.09.2010. 17.32

Manuprāt lielākais un nopietnākais risks ir “jēgas” risks.
Pats esmu gan sekmīgi, gan nesekmīgi piedalījies ES fondu konkursos un – neatkarīgi no sekmēm – man allaž ir izbrīnījis fakts, cik rūpīgi un līdz gara trulumam sterili tiek pētīti nejēdzīgi un nevajadzīgi dokumenti, šo dokumentu skaits un esamība. “Cacas”, kas pieņem pieteikumus, skaita – ir, nav, ir, ir, nav, ir…
Vai raksta autoram vai kolēģiem ir zināms tas: ir vai nav LV 100% apkopojums – kādi projekti iesniegti, kādi noraidīti, kāpēc utt.
Man ir argumentēta pārliecība, ka, sekojot burtam un glabājot vērtētāja zempakaļas “beņķīti”, LV ir daudz zaudējusi, skatot projektus pēc birokrātijas ne jēgas būtības…
Otrs – vai patiesi pieteikumam nepietiek ar 3-4 lappusēm. Kam vajag šos neko neizsakošos papīru kalnus? ES? Visas iespējas, atbalstīt mūsējos, un aicināt = ESAM PAR īsiem un kodolīgiem projektiem!

+5
0
Atbildēt

3

    mliepina > Uldis Šneiders 14.09.2010. 12.27

    Veertesana butu jataisa divos aplos. Pirmajaa pasa projekta ideja un vispaariigais plaans un otrajaa detalas un projekta iesniedzeeeju speja so planu realizeet. Tas noverstu risku noraidiit labus projektus uz administrativo nepilniibu pamata un apstiprinaat viduveejus tacu perfekti “nostradaatus” projektus. Divi labi projeti, kas dod ieguldiijumu kaut vai uz 5 gadiem, atsver 20 viduveejus, kurus visi aizmirst tikko pedejaa atskaite ir nosuutiita.
    Teze ka “Latvijā ir grūti atrast pilnībā neatkarīgus un objektīvus ekspertus” neparliecina, jo liekas, ka nav mekleets pietiekosi merktieciigi. Tacu arzemju eksperti viennozimiigi dotu tikai labumu, jo tie paplasinaatu redzesloku. Tulkosana nebutu nepieciesama, ja pirmajaa raundaa projetus iesniegtu angliski.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Uldis Šneiders > Uldis Šneiders 14.09.2010. 17.35

    Ņemt ekspertus no ārzemēm ir grūti, jo – paša pieredze rāda – ir jāzina vietējie apstākļi. Ir jābūt cilvēkam, kādi nenoliedzami Latvijā ir (lielākoties privātbiznesā), kas daudzmaz pārzina VISAS valsts situāciju, vajadzības un iespējamo attīstību…

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Incene > Uldis Šneiders 14.09.2010. 18.00

    Ārvalstu ekepsrtus var un vajag iesaistīt. To dara citas valstis, to dara Eiropas Komisija citos fondos, Pasaules Banka regulari sniedz atzinumus par valstu sistēmām utt. Tā pati Eiropas Komisija jau piedalās Latvijā ar padomiem par ES fondu izlietošanu. Kā lai uz to skatās? Tā kā nevajag pārspīlēt ar vietējo apstākļu pārzinašaānu. Jā, to ir nepieciešams zināt, bet profesionāļi noteikti to var izdarīt. tas nekas nav super trūper neiespējami. Turklāt mēs nedzīvojam te atrauti no pārējās ES un pasaules. Zinātne, ekonomika utt. sen jau starptautiska. Vienreiz vajag pamosties no šī provinciālisma un atvert acis, ka viss jau notiek.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

mjantons 12.09.2010. 10.19

IR nevajadzētu ES nodokļu maksātāju naudai piedēvēt un popularizēt ēnas īpašības tikai tādēļ, ka akadēmiska rakstura viedoklis saskata riskus tur, kur viņi ir un būs vienmēr-darbībās ar subsīdijām un konkursiem. Autors savā darbā ir izteicis viedokli par iespēju konkursos iesaistīt ārvalstu, laikam jau ES savienības pilsoņu, līdzdalību konkursu izvērtēšanā. Kas gan to var liegt jau šodien? Lietas būtību tas nemaina, jo zaudētāju sāpes un pārējo bailes par riskiem tas neietekmē. Aprakstītie riski nebūs, ja ES fondu naudu nelietos. Un arī bailes. Jebkurš attīstības pasākums ir risku uzņemšanās un pārvarēšana. Vaimanas patiesi nogurdina un lej ūdeni uz maz spējīgo ideoloģijas dzirnavām.

0
0
Atbildēt

0

simpsons 11.09.2010. 16.21

Autors kā aksiomu pieņem apgalvojumu, ka izlietojot ES līdzekļus korupcijas risks ir augstāks nekā finansējot projektus no valsts vai pašvaldības budžeta.

Man liekas, ka ir otrādi.

ES naudu var saņemt pēc gara procesa:
1) ar Eiropas Komisiju jāizdiskutē programma, kurā uzrakstīts kādiem mērķiem, kas, cik varēs saņemt.
2) jārīko projektu konkurss, ar vērtēšanas komisijām, nolikumiem, projektu iesniegšanu. Ideālā gadījumā vislabāk mērķim atbilstošais projekts uzvarēs.
3) ar uzvarētāju slēdz līgumu, cik, kādiem izdevumiem un precīzi kādām darbībām varēs saņemt.
4) projekta izdevumi jāpiestāda gan savai grāmatvedībai, gan arī ES fondu iestādei. Beigās vēl var atbraukt kāds no Briseles un pārbaudīt visu ķēdi.

+1
-1
Atbildēt

1

    simpsons > simpsons 11.09.2010. 16.22

    Turpretim, ja nauda nāk tikai no Latvijas budžeta, tad:
    1) Programmas 7 gadiem ar mērķiem nevar nemaz būt, jo vēlēšanas ir ik pēc 4 gadiem;
    2) naudu saņem pašvaldības un uzņēmēji, kas atbalsta valdošās partijas;
    3) projektu atlasi veic nevis vērtēšanas komisijas, bet ierēdņi ministriju kabinetos;
    4) izdevumu pārbaudē nav papildus kontroles no ES iestādēm.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

zanekiselova 11.09.2010. 15.51

Ar šo pētījumu iepazinos un jāsaka, ka tas ir ļoti virspusējs, šķiet, ka autoram pašam trūkst izpratnes par ES fondiem, tādēļ daudzi argumenti šķita nepamatoti un daži pat pilnīgi nepatiesi. Turklāt, tā arī nekur neatradu pašu galveno korupcijas risku – “spiedienu no augšas”.

0
-5
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam