Par samazinātā PVN atcelšanu lems ar 2011.gada budžetu
Saistītie raksti
Viedoklis /
3. aprīlis
Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki
Viedoklis /
29. februāris
Jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai
Viedoklis /
24. janvāris
Nodokļu maksātāju reitings – instruments potenciālo darījumu risku novērtēšanai
Viedoklis /
19. janvāris
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana – ieguvēja būs sabiedrība
3
Komentāri (72)
daina_tabuna 09.09.2010. 10.19
Biju arī nabadzīgajos pilsētas rajonos. Bet tur problēma ir tikai viena- izrauties no sava loka un tālāk jau iet kā pa sviestu. Pie mums izraušanās ir vai nu nelegāla vai aizbraukšana prom no Latvijas. Citādi tas ir izdevies tikai ļoti, ļoti retam veiksminiekam. Ķīna ir iespēju zeme. Tur būt īstajā vietā īstajā laikā ir daudz vienkāršāk.
Bet Holande man patika ne dēļ TĀ iemesla. Patīk viņu atvērtā, vienkāršā un cilvēcīgā mentalitāte.
0
www.vecamate.lv 08.09.2010. 19.48
Nodokļi jau nevienam nepatīk,skaidra lieta..Bet atverot acis,ezim skaidrs,ka dzīve turās uz pelēkās ekonomikas un birokrātu armijas algām, ko smalki sauc par pārvaldi..Tur tā nauda kustās un ir.Pieņemsim, iztēlosimies,visi pelēkie vienā rītā spiesti maksāt visus nodokļus,nodevas,un kas tur vēl sadomāts..kas būs? Bankrotu jūra, un tauta ielās būs. Tātad,ar nodokļu sistēmu kaut kas konceptā ir pilnīgi garām.It kā kāds baigi grib krāpties,šmugulēties.Ar retiem rijīgiem izņēmumiem, 99% vēlas strādāt un gulēt mierīgi.Nevar,vnk nav reāli.
0
Una Grinberga 08.09.2010. 14.53
Holandē bija labi droši vien cita iemesla dēļ! :D Vai Ķīnā biji kādā lauku ciemā vai nabadzīgajos pilsētas kvartālos? Es biju un varu teikt: vot tur tiešām ir nabadzība! Tie, kas mums skaitās trūcīgie, tur ir vidusslānis!
0
daina_tabuna 08.09.2010. 12.02
Visur man nav slikti. Biju Holandē- tur bija labi. Un Ķīnā bija labi. Pat ļoti labi.
0
Una Grinberga 08.09.2010. 11.38
Esmu novērojis, ka tiem, kam ir slikti, slikti ir jebkur un vienmēr! Reālais vienmēr ir kaut kur pa vidu starp optimismu un pesimismu.
0
daina_tabuna 08.09.2010. 11.28
Optimists :-)
Kaut kā neesmu pamanījis, ka izmaksas kāds baigi būtu samazinājis un reformas kustētos. VID nupat nopirka 2-reiz vairāk kompjus kā viņiem vajag par 10- 15% dārgāk kā to varēja izdarīt. Un tas ir VID, kur reformas uz kopējā fona tiešām notiek.
0
Una Grinberga 08.09.2010. 11.22
Latvijā “brīvprātīgās reformas” princips nedarbojas. Darbojas princips “nogriez,reformē”. Paskaties, kā valsts iestādes ir ieviesušas reformas: sākumā visi kliedz “mums ir optimizēts, nekur nevaram neko samazināt”, valdība noņem finansējumu, tad ierēdņi sak kustināt savas smadzenītes un izmaksas sāk samazināties un kaut kas sāk kustēties uz priekšu!
0
daina_tabuna 08.09.2010. 10.52
Piekrītu. Bet vai nebūtu prātīgāk vispirms sakārtot šo jautājumu un tikai tad celt augšā PVN?
0
mxblack 08.09.2010. 10.43
Manuprāt ir pareizi, ka šo lemšanu atstāj nākošās Saeimas ziņā. Tad ir cerības pieņemt kaut cik taisnīgākus likumus. Ir cerība ka jauno Saeimu pārstāvēs tomēr daudz demokrātiskāk domājoši cilvēki, ne visādi kraukļi, džeikari jaun un veci, kā arī citi TP salašņas. Pie kam arī SC šajā gadījumā ir ar vienkāršo tautu, jo te nav iesaistīta Parex vai citu viņējo “biezo” nauda. Tā kā tas ir pareizi.
0
dro 08.09.2010. 10.36
Patiesība kaut kur blakus, dārgie draugi. Iespējams loģiski kādai nozarei pacelt, bet citām atstāt, piem. grāmatām:)
0
Una Grinberga 08.09.2010. 10.26
=> Dolārs
Jautā skolai, kā tiek organizēts mācību process:
1) kad es mācījos 90gados, tad mācību grāmatas bija 3-5 gadus un max. bija jānopērk 2-3 darba burtnīcas, kas kopā bija 3-7Ls (vecajā cenu līmenī)par visu mācību gadu
2) vidusskolā mācību grāmatas bija nodrošinātas, darba burtnīcu nebija
Tagad izskatās, ka IZM un skolas ir pakārtojušas savu darbību komercijai. Un tajos laikos grāmatnieki arī spēja izdzīvot ar mazāku pieprasījumu!
Problēma ir nevis finansiālajā pusē, bet gan procesa organizēšanā – tā ir sačakarēta!
0
Ziemelnieks 08.09.2010. 10.16
Pērkot grāmatas Zvaigzne ABC Outletā jau parakstījos PRET nodokļa palielināšanu. Tās ir kaut kādas muļķības!!! Visi runā, ka vajag mums izglītību/zināšanas, bet tajā pašā laikā dara visu, lai tā nenotiktu, ceļot nodokļus.
Ja paceļat nodokļus, tad, lūdzu, lai skaidro kur šo naudas apjomu viņi plāno ieguldīt! Pēc loģikas es redzu:
1) Paceltais nodoklis grāmatām —> izglītības sistēmas uzlabošanā
2) Medikamentiem —> veselības sist. uzlabošanā
3) Sabiedriskajam transportam —> infrastruktūras attīstībai
4) Siltuma, elektrības, gāzes un kurināmā piegādei —> sociālā apdrošināšana
5) Presei —> …. jāpadomā :) nezinu, kur…
0
daina_tabuna 08.09.2010. 10.12
Ja vari atļauties- lasi kaut no Amazon nākušus denus braunus oriģinālvalodā. Es nevaru atļauties, jo manam bērnu bariņam ir vajadzīgas skolas grāmatas, uz ko man katru gadu aiziet ap 120- 130 latiem. Par kādiem grēkiem man būtu turpmāk jāmaksā 130- 140? Valsts baigi bagātāka kļūs? Toties man tie 10- 20 lati nozīmē diezgan daudz.
0
Evija Zauere 08.09.2010. 09.57
tas tomēr nebūs tiesa. amazonei ir samērā lieli pasta izdevumi, kā rezultātā grāmatas no turienes sanāk dārgāk nekā tepat grāmatnīcā.
0
Una Grinberga 08.09.2010. 09.55
Ja jau grāmatnieki ir tik efektīvi un optimizēti, tad kādēļ man sanāk lētāk pasūtīt grāmatu Amazonē no Lielbritānijas nekā nopirkt tādu pašu grāmatu Latvijā? Atvainojiet, bet grāmatnīcās ir pilnas ar ārzemju lēto literatūru, kuru man nez kāpēc negribās nekādā veidā atbalstīt.
Papildus ieņēmumus var novirzīt skolām – grāmatu iegādei, lai mums nebūtu tik kritisks līmenis salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm
Grāmatnieki: pietiks “ražot” nebeidzamās kaudzes ar mācību grāmatām – izstrādāt vienu labu grāmatu uz 3-5 gadiem un pēc tam tiražēt ir lētāk!
0
LAURIS 08.09.2010. 09.55
Labāk tā vietā būtu progresīvo nodokli ieviesuši AŠiem “par prieku”
13
daina_tabuna > LAURIS 08.09.2010. 10.05
Un pie kāda sliekšņa sāktos progresivitāte? Pie 1000 LVL virs kuriem algas ir tikai 7% cilvēku? No tā nav nekāda efekta, tikai sarežģītāka administrēšana un viss. Ja progress sākas no 600- 700, tad tā vispār ir pašnāvība, jo tas būs tiešais trieciens superplānajam vidusslānim, kam vispār pāries vēlme maksāt nodokļus un rezultātā ieņēmumi kritīsies, nevis celsies.
Pasaulē palēnām krītas to valstu skaits, kurās ir progresīvais nodoklis. Kāpēc mums būtu jādur pret straumi, ja vispārējā pieredze rāda, ka tā nav laba doma?
0
Evija Zauere > LAURIS 08.09.2010. 10.14
Pasaulē palēnām krītas to valstu skaits, kurās ir progresīvais nodoklis.
———–
Tiešām? Vari minēt vismaz 2 piemērus?
0
Evija Zauere > LAURIS 08.09.2010. 10.18
es nešaubos, ka tauta šo uzņems ar patiesu sajūsmu :D
vienreiz taču tam jau izgājām cauri – lai progresivitāte nestu augļus tai ir jāsākas no vidējās algas uz augšu. vidēja alga mums ir mazliet zem 400 Ls.
un ne mazāk svarīgs faktors ir tas, ka cilvēki par progresīvo nodokli iestājas tikai tad, ja to piemēro kaimiņam. sev nē, tas iedzīs bankrotā. tiem, kas pelna par 50, 100 vai 200 vairāk – jā, no tiem vajag paņemt vairāk, no manis nē, man jau tā iet sūdīgi.
0
daina_tabuna > LAURIS 08.09.2010. 10.51
@Latweets
Islande, Sigapūra, Čehija, Slovākija, Ukraina, Mongolija, Kazahstāna, Gruzija, Krievija, visa Baltija, Bulgārija, Rumānija, gandrīz visa bijusī Dienvidslāvija- jau ir.
Panama, Grieķija, Horvātija, Polija un Ungārija jau gatavojas pāriet.
Nīderlandē daļēji pārgāja 2005. gadā- atkarībā no strādājošā vecuma.
Diskusijas notiek arī ASV (daļā štatu jau ir pieņemts- Kolorado, Ilinoisa, Mičigana u.c.).
Tāpat dažādas nodokļu paradīzes ir ar lineāro likmi- Gērnsija, Andora, dažādas Karību baseina valstis u.c.
0
Evija Zauere > LAURIS 08.09.2010. 10.54
Piedod nesapratu. Baltijā ir progresīvais nodoklis? Vai arī tas ir atcelts, tātad ir bijis?
p.s ja nesaprati – es vēlos lai tu nosauc vismaz divas valstis, kas ir atteikušās no progresīvās nodokļu likmes. t.i – pamatotu sevis sacīto, ka pasaulē valstis atsakās no progresīvā nodokļa.
p.p.s mani neinteresē kurās valstīs ir un kurās nav fiksēti vai progresīvi nodokļi. skat. p.s.
0
daina_tabuna > LAURIS 08.09.2010. 11.02
@Latweets
Baltijā līdz 1990. gadam bija progresīvais. Pirmie atcēla igauņi, tad mēs un leiši reizē (neatceros 1991. vai 1992. gadā).
0
Evija Zauere > LAURIS 08.09.2010. 11.09
ā, sapratu. varbūt pameklē datus no piecpadsmitā vai astoņpadsmitā gadsimta? iespējams tev izdosies pamatot vēl kādas dīvainas lietas. piemēram – raganu skaits pasaulē ir samazinājies.
:)
0
daina_tabuna > LAURIS 08.09.2010. 11.25
@Latweets
2005. gads (skat. par Nīderlandi) nav 17. vai 18. gadsimts.
ASV diskusijas notiek pēdējos 3- 4 gados, štati, kas jau pārgāja, lineāro pieņēma pēdējos 4 gados.
Panama, Grieķija, Horvātija, Polija un Ungārija diskusijas sākušas pēdējo 3 gadu laikā un pāries tuvāko 2 gadu laikā.
Plus- nevajag iedomāties, ka visa pasaule dzīvo tik dinamiski kā mēs. Tik nopietnus lēmumus kā nodokļu sistēmas maiņa nepieņem viena parlamenta sasaukuma laikā. ASV tās diskusija var ieielgt uz 20 gadiem. Un tas skaitīsies pat diezgan ātri pieņemts lēmums, jo esošā sistēma ir darbojusies ar minimālām izmaiņām turpat 100 gadus. Stabilās demokrātiskās valstīs nekas nenotiek tik strauji kā pie mums, kad 20 gadu laikā esam ielekuši pilnīgi citā valsts uzbūves sistēmā. Pāreja no feodālisma uz kapitālismu pasaulē ilga 2- 3 gadsimtus. Mēs no komunisma parodijas uz kapitālisma parodiju esam pārgājuši pa padsmit gadiem.
0
Evija Zauere > LAURIS 08.09.2010. 11.30
Atveru wikipedia un lasu par nīderlandi:
“There is a progressive tax on wages, profits, social security benefits and pensions. ”
avots: http://en.wikipedia.org/wiki/Income_tax_in_the_Netherlands
0
daina_tabuna > LAURIS 08.09.2010. 11.55
Nu tad turpat wikipēdijā paskaties uz šo:
http://en.wikipedia.org/wiki/Flat_tax
0
Evija Zauere > LAURIS 08.09.2010. 12.01
un? parādi man šeit nīderlandi: http://en.wikipedia.org/wiki/Flat_tax#Around_the_world
atgādināšu – tu izteici apgalvojumu, ka pasaulē valstis lēnā garā pāriet uz fiksētām nodokļa likmēm. pie piemēriem kā pirmo valsti tu minēji nīderlandi, tāpēc apstāsimies pie tās. cik es izlasīju, nīderlandē nav fiksētas ienākuma nodokļa likmes, tātad – tev nebija taisnība.
kuru valsti man paskatīties nākošo? tiešām, nosauc divas valstis, kas ir pārgājušas no progresīvas ienākuma nodokļa likmes uz fiksētu.
0
daina_tabuna > LAURIS 08.09.2010. 12.07
Nja… Smags gadījums… Izlasi vēlreiz- varbūt pieleks. Ja nepalīdz- paņem vārdnīcu palīgā.
0
Evija Zauere > LAURIS 08.09.2010. 12.12
pilnīgi iespējams tev ir grūtības pārtulkot šo teikumu:
On 27 September 2005, the Dutch Council of Economic Advisors recommended a flat rate of 40% for income tax in the Netherlands.
tāpēc es izlīdzēšu: Holandes Ekonomikas Padomieki IETEICA fiksētu nodokļa likmi. pa manam tas ir tieši tāpat kā LDDk vai NPA kaut ko iesaka.
0
ilzezeebolde 08.09.2010. 09.54
Tas nav tik lineāri, kā šķiet. Pat snoba efektu neņemot vērā.
0
daina_tabuna 08.09.2010. 09.52
@Latweets
Ar tām grāmatām situācija nav tik viennozīmīga. Šobrīd kāds ir veiksmīgi nolobējis, ka skolās ļoti daudz tiek izmantotas vienreizējās grāmatas- mācību grāmata, kurā iekšā jāizpilda testi u.tml. Līdz ar to katru gadu ir jāpērk daudz grāmatu. Ja šo situāciju risina kompleksi- t.i. maina mācību programmās tādā veidā, ka grāmatas kā agrāk izmanto pa 6- 7 gadi (un tās ir dabūjamas skolas bibliotēkā) un uzdevumus pilda burtnīcās, tad vairs nav tik daudz jātērē par skolas grāmatām un PVN var celt. Galvenā sāpe jau nav par lubenēm, harijiem poteriem un deniem brauniem, bet tieši par mācību grāmatām.
0
zs_berzgli 08.09.2010. 09.44
Vienotībai manu balsi neredzēt kā savas ausis.
0
Evija Zauere 08.09.2010. 09.40
domāju, ka nekas. pieprasījums ir nokritis jau sen, šie desmit procenti to daudz zemāk nenogāzīs. tiesa, es neesmu 1. kursa ekonomists.
0
Evija Zauere 08.09.2010. 09.38
Mans necilais viedoklis – šis varētu būt sāpīgs, bet vajadzīgs lēmums. es nesaku, ka par to priecājos.
tie, kas protestē (grāmatnieki u.c.) vairāk cenšas novelt savus iepriekšējos zaudējumus nevis operē ar pamatotiem skaitļiem. argumentācija man atgādina vienu viesnicnieku, kurš trīs mēnešus pēc PVN likmes paaugstināšanas paziņoja, ka viņa bizness ir apstājies. tas nekas, ka īsto kritumu viņš bija piedzīvojis vēl tad kad bija vecā nodokļa likme, tas viņam netraucēja klāstīt klajus melus.
0
mary75 08.09.2010. 09.20
Dombrovskim pilnīgākā taisnība.
Samazinot PVn, tiek atbalstīti gan tie, kuriem vajadzīgs tas atbalsts, gan tie, kuriem tas galīgi nav nepieciešams.
Katrs zin tādus, kas brauc ar dārgieem auto, bet, nemaksā par apkuri.
Pareizāk būtu atstāt augstu PVN, un attiecīgām iedzīvotāju kategorijām kompensēt nepieciešamos izdevumus.
Ir valstis, kur tiek apsekotas ne tikai kategorijas, bet, par katru iedzīvotāju tiek lemts atsevišķi, vajadzīgs tam pabalsts, vai nav vajadzīgs, pie kam vai tas ir jādod naudas izteiksmē, vai savādāk, kādu talonu veidā utt.
Te, saprotams, jāpalielina soc. darbinieku skaits, bet, no vienas puses, tas arī rada papildus darbavietas, no otras puses, tas ļoti ātri atmaksājoties.
Ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā – atstāt trūcīgos bez medikamentiem.
Tad mēs neesam civilizēta valsts, bet, barbaru pulis.
0
Una Grinberga 08.09.2010. 09.19
Esmu par FM nostāju, jo:
1) sociālās problēmas ir jārisina ar pabalstu palīdzību nevis nodokļu sistēmu (sociālā joma ir cikliska – sanāk, ka nodokļi ir jāceļ un jāmazina ik pa 3-4 gadiem, kas nekādā gadījumā nerada stabilitāti un uzticamību valsts pārvaldei)
2) lielākā daļa no papildus ieņēmumiem ir jānovirza neapliekamā minimuma paaugstināšanai – tā, lai tas spētu kompensēt papildus izdevumus
3) tie, kas saka, ka lielākie ieguvēji ir turīgie, tomēr runā patiesību, jo diez vai pensionārs ar 100Ls pensiju pērk zāles par 20-30Ls un diez vai pērk grāmatas par 10Ls – līdz ar to pazeminātās likmes lielāko nominālo ieguvumu dod tieši turīgajiem, kas izvēlās dārgākās preces
4) transportam jau tiek pieškirtas atlaides sociālajām grupā
5) gāze, siltums, ūdens, elektrība – cenas pēdējos gados ir pieaugušas un patēriņš līdz ar to – varbūt pēdējais laiks kļūt efektīvākiem par 11% (kas nebūt nav liels apjoms)!
18
mary75 > Una Grinberga 08.09.2010. 09.24
Par to neapliekamo minimumu absolūti piekrītu, tas būtu visvienkāršākais atbalsta veids taisni vismazāk pelnošajiem.
Un ir pensionāri, kam jāpērk zāles pa 30 un 40 latiem mēnesī, jo patreiz valsts daudz mazākā mērā kompensē pat vitāli nepieciešamos medikamentus.
Tiem tas ir izdzīvosanas jautājums.
0
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 09.34
1) piekrītu,
2) piekrītu,
3) nepiekrītu- mazturīgie daļu medikamnetu dabuj kā kompensējamās un tikai tāpēc tās var atļauties vispār, to daļu, kas jāmaksā pašam viņi kaut kā sakasa, bet ja tā daļa kļūs dārgāka augstāka PVN dēļ, tad vai nu nevarēs atļauties vai arī šo slogu nāksies pārlikt uz Veselības ministrijas budžetu (lasi- palielināt kompnesējo daļu)- cik garš, tik plats,
4) tikai lielpilsētās, bet mazturīgie pamatā dzīvo laukos un mazpilsētās,
5) interesanti kā mazturīgais efektivizēs savas dzīvesvietas apkuri vai ūdensapgādi, ja viņš knapi nomaksā pašlaik patērēto ar samazināto PVN likmi.
Tāda sajūta, ka god. Nasing spešal! nesaprot ko nozīmē būt mazturīgam. Un arī to, ka mazturīgi ir vieni 70-80% Latvijas iedzīvotāju.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 09.36
Tur jau tas funktieris, ka tie atbalsta mehānismi funkcionē paralēli ar samazinātajām likmēm (efektīvi vai mazāk efketīvi). Kā visi eksperti saka, tad Latvijas nodokļu sistēma ir haotiska, jo struktūra ir neskaidra, mērķi daudz un dažādi, risinājumi – daudzi, dažādi un neefektīvi.
+ aizmirsu pieminēt par viesnīcām. Ja jau uzņēmējdarbībai var piemērot NĪN atlaides, tad tas būtu vislabākais atblasts tieši viesnīcām – mazinot fiksētās izmaksas nevis mainīgās izmaksas (PVN).
Par tām zālēm – pieejai jābūt no abiem galiem – jāpiespiež samazināt cenas un jāpārskata kompensējamo medikamentu struktūra (vairāk kompensējot akūtus un dārgākus medikamentus, mazāk – ne tik akūtus un lētākus)
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 09.49
=> Dolārs
3) Kompensējamos medikamentus piešķir neatkarīgi no sociālā stāvokļa, savukārt mazāk nodrošinātie saņem pabalstus par to daļu, kas pašiem jāmaksā. Iedalot papildus līdzekļus pabalstiem, problēma tiek atrisināta
4) akūta nepieciešamība pēc transporta arī ir lielākā tieši pilsētā nevis laukos
5) iesaku paskatīties piem. pētījumus par resursu patērēšanu attīstītajās un mazaattīstītajās valstīs – jo turīgāka valsts, jo vairāk tiek tērēts. Mēs tērējam uz nebēdu – ūdens tiek tecināts, kad nevajag; elektrība tiek atstāta ieslēgta, kad neviens nav telpās; …
Lūdzu, nevajag iziet uz personiskiem apvainojumiem – tas nav labs stils godājamam cilvēkam! Esmu piedzīvojis visādus laikus un varu secināt, ka, ja cilvēks GRIB strādāt, tad maizes doniņa vienmēr uz galda būs.
0
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 10.00
@Nasing spešal!
3) būtu jau labi,
4) nepiekrītu, pilsētās ar darbu ir mazāk problēmu un mazāki attālumi- ja nevar atrast darbu tuvāk dzīvesvietai, tad galējā gadījumā var aiziet kājām vai aizmīties ar velosipēdu, ko darīt lauciniekam, kam uz darbu jābrauc uz tuvējo pilsētu- 20… 30… 40 km? arī alga viņam būs mazāka kā pilsētniekam,
5) šaubos vai mazturīgie baigi aizraujas ar nelietderīgu ūdens tecināšanu un aizmāršīgiem elektrības tērēšanas paradumiem, īpaši ja ūdens vispār jānes no akas pagalmā.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 10.08
=> Dolārs
4) vai tad 9% pieaugums transporta izdevumiem būs ļoti būtisks? ņem vērā, ka laukos arī dzīvošana ir lētāka
5) a kur tad ir problēma Tevis pieminētajā gadījumā, ja ūdens ir jānes no akas, nav gāzes un centralizētas apkures? nav pakalpojuma, nav cenas pieaauguma!
0
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 10.21
@Nasing spešal!
Mītu varā :-)
Nu nav laukos dzīvošana lētāka. Veikalos produkti ir krietni dārgāki kā pilsētās, jo mazās bodītes nevar izsist tik labas iepirkuma cenas. Gāze, elektrība maksā tikpat. Degviela (ja vajag) ir dārgāka. Naturālās saimniecības izdevīgums ir šķietams, jo parēķinot cik tā visa kopšanai aiziet līdzekļu- beigās sanāk, ka tirgū pirkt būtu lētāk (ja vien tirgus ir pietiekami tuvu). Plus to laiku, ko pavadi rušinoties pa dārzu, varētu izmantot naudas pelnīšanai- būtu pat ieguvējs.
0
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 10.22
@Nasing spešal!
Ar to aku un ūdeni es gribēju norādīt uz to, ka mazturīgie nebūt nav nekādi resursu šķiedēji un runājot par Latviju mums ir jārēķinās ar divām Latvijām. Viena- bagātā Latvija, uz kuru attiecas viss, ko runā par bagātajām valstīm ar visu izrietošo problemātiku. Un otra- nabagā Latvija, par kuru jārunā kā par Moldovas, Gruzijas, Armēnijas līmeņa valstīm ar izrietošo problemātiku. Gan teritorijas, gan iedzīvotaju skaita ziņā nabagā Latvija ir lielāka. Diemžēl statistika ir tāda zinātne, kas nelieto emocionāli un/vai empīriski iegūtus datus, tāpēc oficiāli pastāv tikai viena Latvija, kuru visi raujas pieskaitīt bagāto valstu pulciņam un attiecīgi arī rīkoties. Bet vajadzētu otrādāk…
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 10.34
=> Dolārs
NU, Tavi mīti nav labāki! :) es runāju iz pieredzes!
1) veikalos produkti ir lētāki, jo pārdevējs ir arī īpašnieks un nav jāmaksā par reklāmu, administrāciju, treknajos gados saceltajām ēkām
2) degvielu neviens oficiāli nepērk. Kontrabandas degviela ir 2x lētāka.
3) gāzi ne vienmēr izmanto, jo ir krāsns, ko var izmantot ēdiena gatavošanai, gan apkurei – un malka nav astronomiski dārga
4) varbūt arī naturālās saimniecība nav izdevīga pārrēķinot naudā, bet tā spēj 100% nodrošināt iztiku (ne visu vienmēr ir vēlams pārrēķināt naudā)
0
mxblack > Una Grinberga 08.09.2010. 10.35
Pie kam starpība starp turīgo un mazturīgo šeit ir ļoti, nenormāli liela. Tas ir tāpēc, ka pie likumu izstrādes ir ņemts vērā tikai turīgo viedoklis un intereses pēc būtības, bet maznodrošinātājiem tiek tikai iztaiktas līdzjūtības ar solījumiem nākotnē to mainīt, bet būtībā notiek otrādi. Ar katru pieņemto finanšu sistēmas glābšanas likumu tieši mazturīgie tiek visvairāk aplaupīti, bet bagātie paliek ēnā. Tā ir ļoti viltīga un pretīgi-gluma politika, kuru šeit piekopj arī šī valdība. Tā ir tukša muldēšana, ja neteiktu vairāk. Un lielā mērā par to varam pateikties E.Repšem un viņa finansu politikai. Tā ir nekaunīga divkosība. Labi, ka viņš vairs politikā nelīdīs, tad no manis saņemtu treknu mīnusu.
0
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 10.59
@Nasing spešal!
1) veikalos produkti ir lētāki…
Nav taisnība. Esmu pārbaudījis- 95% produktu pilsētā es varu nopirkt lētāk.
2) degvielu neviens oficiāli nepērk. Kontrabandas degviela ir 2x lētāka…
Ne visur to var dabūt. Personīgi pazīstu tikai vienu cilvēku, kas to pērk.
3) gāzi ne vienmēr izmanto… malka nav astronomiski dārga…
Vienu pusdienu dēļ krāsni nekurināsi. Gāzi izmanto. Bet malka tiešam nav dārga, lai arī cenas nupat pamatīgi pakāpās.
4) varbūt arī naturālās saimniecība nav izdevīga pārrēķinot naudā, bet tā spēj 100% nodrošināt iztiku…
Tas attiecas uz jauniem cilvēkiem, kas spēj pavilkt gan dārzu, gan lopus. Gados vecāki un ne ar tik labu veselību apveltīti to nespēj. Un ņemot vērā Latvijas iedzīvotāja vidējo vecumu- tie otrie ir krietni vairāk.
0
eriks_smagris > Una Grinberga 08.09.2010. 11.00
Izskatās, ka ”Nasings spešals” savu sēžmvietu sen nav izvedis ārpus Gpilsētas un dzīvo paralēlajā Latvijā.
1. Regulāri, pēc mātes iesūtīta saraksta, vedu lielveikalos iepirktus produktus uz laukiem, kur pēc tam tiek salīdzinatas cenas ar vietējos(3) veikalos piedāvātajām. Ietaupījums ir šokējošs – no 25 līdz pat 40%!
2.Mīts par kontrobandas degvielu ir smieklīgs. Tad jau kā argumentu varēji minēt situāciju, ka visticamāk viņi tur laukos degvielu aiziet ”nosūkt” no kaimiņu traktora. Realitāte- tuvāka DUS 18km, cenas +2-3 santīmi.
3. Redzams, ka Tev nav ne mazākā priekštata par malkas kā energoresursa efektifitāti, par cenām ja nemaz nerunājot!
4.Naturālā saimniecība neļõauj nomirt badā, bet parasti tā ir neefektīva un zaudējumus nesoša.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 11.35
=> AigarsX
Iztiksim bez personiskiem apvainojumiem!
1. Ja Tu ņem tikai akcijas preces, tad tādu ietaupījumu arī var sasniegt, bet ja tu pirktu bez-akcijas preces, tad tās būtu augstākas. Arī laukos (nevis mazpilsētās) darbojas tirgus ekonomikas likumi.
2. Tas nav mīts. Manos laukos – neviens neuzpildās benzīntankos, un tā nav pierobeža! Arī pierīgā, kur es dzīvoju, no kravinieku lielajām bākām tiek pumpēts ārā dīzelis.
3. Neredzu pamatojumu, kāpēc mans arguments būtu aplams!
4. Pēc Tevis teiktā Latvijas iedzīvotājiem būtu jāpāriet pilnībā uz efektīvajiem Polijas āboliem un Nīderlandes gurķiem. Naturālā saimniecība ir gan iztikšanas avots, gan hobijs, gan arī vēsturiskais mantojums. Ne velti parādās tendence, ka cilvēki pēc aktivām darba gaitām pārceļas uz laukiem, kur dzīve ir mierīgāka, un iekpoj tur mazdārziņus un priecājas par katru dilles stiebru, kas izaug (un tas nav tikai tādēļ, ka pilsētā dzīvot ir dārgāk)
0
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 11.51
@Nasing spešal!
Nevajag akcijas preces.
Tīri pēc atmiņas daži piemēri:
cukurs- laukos 65 sant., Rīgā 57 sant., ja akcija, tad 49- 55 sant.
piens- laukos ne mazāk kā 60 sant., Rīgā 39 sant. (nupat gan bišķi pakāpās)
eļļa- laukos ne mazāk kā 80 sant., Rīgā 63 sant., ja akcija, tad var pat zem 50 dabūt.
maize- laukos +8 sant. kā minimums
desa (piem. doktordesa)- Rīgā bez akcijas 2,50- 3,00 Ls/kg, ar akciju pat zem 2,00 Ls/kg, laukos minimums 3,50.
Saldumi, makaroni, etiķis, rīsi- viss ir dārgāk. Par alkoholu nemaz nerunājot (tam gan ir pamats, jo laukos veikalā to vienkārši nepērk- regulārajiem lietotājiem ir citi varianti).
0
eriks_smagris > Una Grinberga 08.09.2010. 13.26
—> Nasing spešal
Nevajag apvainoties uz apvainotajiem ūdeni ved!;)
1. Skatit dolāra cenu salīdzinājumu. Tam nav nekāda sakata ar akcijas precēm un varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka mazajos lauku veikalos pārtikas preces ir par 20% vidēji dārgākas kā Maximā!
2. Šis apgalvojums no Tavas puses ir vienkārši kretīnisks! Tu apgalvo, ka lauku un pierīgas iedzīvotāji pārkāpj valsts likumdošanu, bet tos, kas tā nedara aicini darīt?
3. Tava pamatdoma- lauciniekam ir malkas krāsns uz kuras var gatavot, gāze nav vajadzīga un malka ir lēta! Malka maksā 18-20Ls/m3. Vienas ēdienreizes pagatavošanai nepieciešami aptuveni 0.08m3, kas sastāda aptuveni 1.5 Ls par ēdienreizi! pieņemsim, ka laucinieks savas nabadzības dēļ var atļauties est 3x 2dienās, jeb 45x mēnesī, kas izmaksā aptuveni 65 Ls! Kāds ir Tavs gāzes plīts patēriņš un cik tas izmaksā???
0
eriks_smagris > Una Grinberga 08.09.2010. 13.27
4. Par kādu naturālo saimnievību mēs runājam? Par hobija 0.06 ha vasarnīcu, kuru var ar lāpstu apstrādāt vai tādu, kas uz 100% spēj nodrošināt iztiku?- citēju Tevi:”4) varbūt arī naturālās saimniecība nav izdevīga pārrēķinot naudā, bet tā spēj 100% nodrošināt iztiku (ne visu vienmēr ir vēlams pārrēķināt naudā)” Ja par otro, tad jautājums- vai Tev ir skaidrs priekšstats cik liels zemes gabals nepieciešams, cik izmaksā tā apstrāde, ja nav savas pilna cikla lauksaimniecibas tehnikas un agregātu, piemēram, 5 cilvēku ģimenei?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 14.30
=> Dolārs
Kā reizi šajās brīvdienās došos uz laukiem – ieskriešu veikalā un apskatīšos! Par rezultātiem informēšu kādā no nākamās nedēļas diskusijām.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 14.42
=> AigarsX
2) Es konstatēju faktu nevis kādu aicinu nodarboties ar nelegālā biznesa atbalstīšanu.
3) Pirmkārt, esi izvēlējies dārgāko malkas cenu (Rīgas cenas). Otrkārt, vari droši noņemt savus 50Ls, ko rīdzinieks maksā par apkuri, kamēr laucinieks sildās ar to pašu krāsni. Treškārt, parasti tiek gatavota tikai viena siltā maltīte dienā, jo no rīta nav laika, bet pa dienu visi dodas uz darbu vai skolu.
4) Jā, man ir skaidrs – pašam ir radi laukos!
Un vispār diskusija ir par to, ka ir jāpārstrukturē nodokļu sistēma nevis to, ka tiek paaugstināts nodokļu slogs, un kā kurā vietā dzīvo laucinieki!
0
daina_tabuna 08.09.2010. 09.00
No kurienes ir izzīsts fakts, ka turīgākie pazemināto likmi izmanto lielākos apmeros?
Turīgākie savam vienīgajam bērnam skolas grāmatas sapērk kādus 10 komplektus?
Turīgākie braukā ar sabiedrisko transportu?
Turīgākiem ir grūta dzīve un vairāk medikamentus jāpērk?
Citreiz tāda sajūta, ka mums ministrijās uztaisīta tīrīšana pēc principa- atlaižam tos, kam augsts IQ.
11
buchamona > daina_tabuna 08.09.2010. 09.34
Tas ka turīgas cilvēks patērē vairāk taču nebūs jāpierāda :) Ir protams izņēmumi – dažādas preču un pakalpojumu pozicijas, kuras gan turīgs, gan trūcīgs patērē, vai izmanto aptuveni līdzīgi, bet šos izņēmumus Tu esi šeit uzskaitījis :)
Šādi pārprasti “atvieglojumi” iedzīvotāju trūcīgajai daļai līdz šim ir kalpojuši tikai par PLL un SC tribīni viņu demogoģinai. NĪN, gāze utt – piemēru bez gala
0
daina_tabuna > daina_tabuna 08.09.2010. 09.40
Patērē vairāk absolūtajos skaitļos. Bet procentuāli- nekādi nesanāk. Bērni uz skolu ir jālaiž, uz darbu, veikalu, skolu ir jābrauc, kaut kā veselība jāsatur, dzīvoklī ziemā vismaz +16 grādus arī derētu. Uz šo visu mazturīgais no savas algas (ja tāda ir) iztērē procentuāli daudz vairāk, nekā turīgais. Turīgajam tas viss sitīs pa kabatu daudz mazāk, ja vispār to izjutīs. Bet mazturīgajam? No kurienes viņam izvilkt to naudu, ar ko kompensēt FM ieceres piepildīšanu?
0
markonimarkoni > daina_tabuna 08.09.2010. 09.41
FM tomēr taisnība, jo:
* turīgākais nopirks grāmatu, kas ievākota cietajos vākos nevis plānajos vākos;
* turīgākais pirks mēneša žurnālus, nevis nedēļas laikrakstu ar TV programmu visai nedēļai;
* turīgākais pirks dārgākās zāles, nevis aizstās tās ar lētākām;
* turīgākasi neapgrūtinās sevi ar vizīti pie ģimenes ārsta, bet taisnā ceļā dosies pie ārsta speciālista;
* turīgākais apsaimniekojot savus īpašumus (dzīvesvietu – ģimenes māju) izmanto vairāk enerģijas.
0
buchamona > daina_tabuna 08.09.2010. 09.48
Dolārs —…Daudz efektīvāks ir tiešs valsts atbalsts subsīdiju vai pabalstu veidā, secinājusi FM. …+++ citāts no teksta :)
0
daina_tabuna > daina_tabuna 08.09.2010. 11.13
@rinķī apkārt
Bet protams, ka tas ir daudz efektīvāk, jo ne katrs gribētājs tiks pie subsīdijām un pabalstiem- valsts uz tā pamatīgi ietaupīs. Var uztaisīt tādus kritērijus, ka neviens nedabūs ne santīma un efektivitāte būs tāda, ka tik turies. SVF sitīs uz pleca un Merkelei atkal būs par ko komplimentus izteikt.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 08.09.2010. 11.16
@Abia
Par ārstu nebūs taisnība. Latvijā sistēma ir izkārtota tā, ka bez ģimenes ārsta starpniecības nekur tālāk netiksi. Ja vien nav privāta pazīšanās ar konkrēto speciālistu.
0
markonimarkoni > daina_tabuna 08.09.2010. 11.38
Bez ģimenes ārsta starpniecības varu tikt pie jebkura ārsta, tikai jāmaksā par to ir krietni vairāk.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 08.09.2010. 11.43
@Abia
Padalies- kā to var dabūt gatavu? Man kā reize negribas testies uz otru pasaules galu pie ģimenes ārsta un mēģināt izdīkt norīkojumu.
Vienkārši piezvanīt un pieteikties vizītei? Aha- pēc 3 mēnešiem ja pa dienas vidu, ja gribi vakarā pēc darba, tad pēc pus gada. Un nav pat runa par naudu…
0
markonimarkoni > daina_tabuna 08.09.2010. 12.08
Es neteicu, ka nebūs jāstāv rindā. Arī pie laba zobārsta jāgaida rinda.
Un ģimenes ārsta nosūtījums nesamazinās ne rindas garumu, ne izdevīgāku laiku piedāvās. Tieši otrādi, caur ģimemes ārstu šī rinda būs div tik gara – vispirms rinda pie ģimenes ārsta, pēc tam rinda pie speciālista.
Ja ārsts būs pieprasīts, tad rindā būs jāstāv jebkurā gadījumā, protams ja nav akūts gadījums.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 08.09.2010. 12.27
Nu tad jau turīgums neko daudz nelīdz…
0
markonimarkoni > daina_tabuna 08.09.2010. 12.55
turīgums ļauj saīsināt rindu, apejot ģimenes ārstu un maksājot vairāk, bet mazāk turīgs gaidīs divās rindās un maksās lētāk.
Tātad no turīgā var iekasēt lielākus nodokļus!
0
Arija Saleda 08.09.2010. 08.55
Turīgākie lielākos apmēros:) – īpaši jau sabiedrisko transportu. Elektrība, gāze un siltums ir diskutabli, par presi un grāmatām varētu piekrist. Medikamenti, laikam turīgie barojas labāk, var laikus aiziet pie ārsta un tāpēc patērē vienkārši mazāk medikamentus.
1
+1
0
Atbildēt
@mary75 > Arija Saleda 08.09.2010. 09.35
Vienkārši starp pensionāriem un hroniskiem slimniekiem ir ļoti daudz mazturīgo, no vienas puses, un ļoti daudz slimu cilveku, kam regulāri nepieciešami medikamenti dzīvības uzturēšanai, kurus normālās valstīs valsts kompensē vai nui 100%, vai nu tuvu tam, bet Latvijā tas tā nebūt nav, valsts kompensē mazākā mērā un ne tos labākos medikamentus, tāpēc tiem medikamentiem jātērē nesamērīgi daudz naudas.
0