Ierastā prostitūcija

36

Komentāri (36)

volfins 10.09.2010. 10.54

mūžīgais jautājums – par varas attiecībām ar mākslu -, un to nespēja (kā morālu dilemmu) atrisināt nedz Bulgakovs ar Šostakoviču, nedz Leonardo da Vinči ar Vāgneru….
šajā konkrētajā politprostitūcijas gadījumā pārsteidz Demakovas neizvēlīgums, kam dot savu rociņu laizīšanai: tā Poļiščuka tak nav pat ne “vidējs talants”, bet vienkārši maza viduvējība ar lielām ambīcijām. ACĪMREDZOT, NAUDA TIEŠĀM NESMIRD.

+1
0
Atbildēt

0

guntisko 02.09.2010. 11.06

Artūrs min pazīstamo Raiņa atziņu: ar netīriem līdzekļiem nevar sasniegt tīru mērķi, jo tad arī pats mērķis top netīrs. Šī mūsu dižā klasiķa atziņa ir neapstrīdama. Jautājums ir par kritērijiem. Līdz kurai robežai līdzekļi uzskatāmi par tīriem un kurā brīdī tie kļūst netīri?
Ja Imants Kokars ar labām attiecībām Maskavā panāca Latvijas koru kultūrai labvēlīgus apstākļus – kas tas ir?
Ja divi mūsu cienītie un mīlētie Imanti: Ziedonis un Kalniņš uzrakstīja mākslinieciski augstvērtīgu kora dziesmu „Ļeņinam”, kas neapšaubāmi bija nodeva padomju varai, bet kuru tomēr bija patīkamāk klausīties nekā citus obligātos, bet nevērtīgos padomju autoru sacerējumus, tad kā to kvalificēt? Sirdsapziņa viņiem to atļāva tomēr.
Un kā kvalificēsim kardināla aģitēšanu par kādu politisku spēku tagadējās brīvās Latvijas apstākļos lielākajā Latvijas kristiešu svētvietā un svētbrīdī, kad ticīgie cilvēki gaidīja svētus vārdus dvēselei un Dievam? Kur bija kardināla sirdsapziņa?
SIRDS APZIŅA.

+1
0
Atbildēt

0

alise_zande 02.09.2010. 09.45

TAGAD ejam mazliet tālāk par mikus_v.
1. Ar fantastiski retiem izņēmumiem vai pat, varbūt, bez izņēmumiem
katrs pateikts VĀRDS/sakāmais IR atkarīgs no teicēja REĀLĀ sociālā statusa.
2. JA kāda partija meklē resursu, lai IEGŪTU VARU, TAD tai ir iespējas izvēlēties varas iegūšanai izmantot vai nu
2.1. “vienkārši naudu”
vai
2.2. kāda sabiedrībā reāli autoritatīva cilvēka (ļoti bieži mākslinieka)”pievienošanos”partijai vai tās publisko atbalstītāju lokam.
3. Reālu pamatvērtību vai nevērtību saraksts nebūtu nemaz tik garš. Atmetamu vai maināmu lietu gan bijušās PSRS politiskajā sistēmā, gan tai politiskajā un sadzīves sistēmā kur patreiz arvien iekļaujamies ir pietiekoši.
4. Lai Latvijā notiktu reālas radikālas pārmaiņas, kas vainagotos ar uzplaukumu, Latvijā ir vajadzīgas vismaz divas reālas politiskās partijas

0
0
Atbildēt

0

Anastasia Abdullina 02.09.2010. 02.55

Paldies autoram par lielisko rakstu! Pēc izlasītā radās svaigas pārdomas nedaudz citā virzienā.

/Pēc tradicionālā politiskā dalījuma ir labējāis spārns kas aizstāv to ka cik iespējams maz iejaucas iedzīvotāju un ekonomikas norisēs, virziens – zemāki nodokļi, mazāka regulēšana. Otrā spektra pusē ir kreisas spārns kurš aizstāv to ka valstij ir jāatbalsta iedzīvotāji un jāregulē ekonomikā notiekošais, virziens – augstāki nodokļi, augstāka valsts iejaukšanās, tomēr zemākas (vai bezmaksas) tiešās cenas/

Pēdējos 20 gadus pie varas bija labējās (pašpasludināti) partijas. Ikdienā, redzams tas ka valsts ir iejaukusies (subsidējot, atbalstot, izvēloties) gandrīz visās lielākajās nozarēs – medicīnā, kultūrā, būvniecībā uc.

Vai varētu būt ka “galmu mākslinieki” kas ir ikdienā atkarīgi no valsts (un partiju) atbalsta ir dabisks “blakusprodukts” tam ka ikdienā tomēr vēl dzīvojam pēc-socialistiskā vidē un esam pieraduši baudīt “šķietami” bezmaksas pakalpojumus maksājot autora minēto “cenu”?

+1
0
Atbildēt

0

zigis 02.09.2010. 00.21

Te var labi redzēt kādi domas giganti ir dzeris49, vai lama, kuri izliekas neredzam, ka VVF vai Demakova turpina Glavļita un VDK iedibinātās tradīcijas. VVF gadijumā nāk prātā viņas ciešā draudzība ar “kuļtkoma” aktīvistiem.
Jānis Jurkāns dramatizēja Beilisādi, bet pēc VVF zvana izrāde tika noņemta.
Var jau patikt vai nepatikt autoru pozīcija, bet politiska cenzūra, manuprāt, ir nepieļaujams notikums par ko sabiedrībai jāceļ trauksme.

0
-1
Atbildēt

0

zaigapriede 01.09.2010. 16.46

Likumsakarīgi, ka tik daudziem tieši šajā laikā rodas pārdomas par pārdošanos, lūk, manas http://bit.ly/a7qfNR

+2
0
Atbildēt

1

    Uldis Šneiders > zaigapriede 01.09.2010. 20.26

    Cienītā “Skalu” kolēģe Lolita!
    Gunta rīcība IR dīvaina. TAČU – iekams mums nebūs skaidra konkrēta argumentācija, kādas līdz šim nav, nez vai spriedelēšanai un lirikai ir vieta…
    Mani bažīgu dara Vitas Matīsas 22.06. raidījums LR-1. Taču arī tur ir tikai pieejamās informācijas apkopojums. Ko vēlas rakt Guntis = viņš arī Ulmanis = būvbedri, bedri vai dīķi?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 01.09.2010. 14.20

Man jau gan škiet ka tieši konformisms ir Latvijas lielākā nelaime. Neprincipialitāte, negodīgums, čiepšana… ir iezīdušies tautas prātos no padomju laikiem. Jo ļoti daudzi uzskata, ka piecītis ceļu policistam nav kukuļdošana, un to, nu nekādi, nevar saukt par korupciju, ka pateicība dakterim ir pati par sevi saprotama lieta, ka tualetes paīra ruļla atnešana no darba vietas nav zagšana, ka auto rindas apbraukšana sastrēgumā ir tikai tavas gudrības un veiklības pierādījums, ka izsmēķa nomešana apstādījumos ir pilnīgi dabiska , jo ir taču dienesti, kas tīra, ka atrasta maka piesavināšanās ir tikai konsekvence no laimīgā tā atrašanas brīža, ka apzīmēt mājas ar grafiti ir skaisti, un aplipināt visas durvis ar sludinājumiem ir tikai ērti utt. utj.
Un tāda ir lielākā daļa cilvēku. Diemžēl. Politiķi ir sabiedrības spogulis. Neviens cits kā mēs paši viņus ievēlam. Neviens cits kā mēs paši negribam zagli par prezidentu.

+12
0
Atbildēt

0

Ingus Skadmanis 01.09.2010. 11.23

Kā zināms, Latvijas koru kultūras vislielākais uzplaukums bija Padomju pēckara gados. Kāds to gribētu norakstīt uz iekšējo tautas protestu. Varbūt. Bet varbūt tuvāk patiesībai bija L.Muktupāvela grāmatā “Brāli brāli”, kurā aprakstīja maestro Imanta Kokara fantastisko caursišanas talantu un labās attiecības Maskavā. Lai gan vakar kāds gudrs cilvēks man citēja Raini: “tīru mērķi nevar sasniegt ar netīriem paņēmieniem, jo tad arī mērķis kļūst netīrs”. Ej nu sazin, kā tad tur īsti ir. Šķiet, tomēr tas ir katra indivīda personīgās sirdsapziņas jautājums.

+3
0
Atbildēt

2

    BaleLiina > Ingus Skadmanis 02.09.2010. 10.04

    Jā, diemžēl arī mākslinieki, sevišķi kolektīvajās formās (teātri, orķestri, kori, muzeji, taču arī augstskolas, mākslas skolas, sporta biedrības, pulciņi, skolas, komandas) regulāri sastopas ar šiem nevainīgajiem piedāvājumiem `pieminēt arī mani/ mūs`. Un vai ir principiāla starpība, vai runa par valsti, pašvaldību, partiju vai privātbiznesu. Te jau pamatoti pieminēja Artūra sakarību ar Salaspils Domi. Patiesībā tieši tas pats ir ar Swedbanku: jā, dziedāsim skaisti un no sirds, bet Swedbankas vārds arī katrreiz tiks pieminēts un vēl logo utt. Tā kā lieta jau plašāka un nav ko pārmest (kaut hipotētiski) citiem…

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    ribens > Ingus Skadmanis 08.09.2010. 09.22

    Ir gan principiāla starpība!
    Ja kolektīvu atbalsta privātizness, tad neredzu tur nekādu pretrunu, t.sk. par vārdu, simboliku, utt.
    Ja valsts/pašvaldības kolektīvam publiski jāpateicas kādiem indivīdiem, tad tā gan ir problēma!
    Bez tam, Swedbank koris ir veidots no Swedbank darbiniekiem – tad kā tas vēl varētu saukties?
    Līdzīgi, pastāv arī “Grindeks” koris.

    0
    0
    Atbildēt

    0

zigis 01.09.2010. 11.03

Kad pēc Vairas Vīķes Freibergas zvana Demakovai Nacionālajā teātrī, pēc vienas izrādes, tika noņemta luga, iestudēta pēc Grūtupa darba motīviem, latviešu sabiedrība to uzņēma kā pašu par sevi saprotamu lietu.
VVF taču atpalikušajā zemē spoži pārstāv Rietumu vērtības.
Jautājums, kas ir lielāka prostitūcija, pastāvīga kalpošana ārzemnieku interesēm vai cenšanās nodrošināt labus apstākļus savam mākslinieciskajam kolektīvam?

+2
-4
Atbildēt

5

    Uldis Šneiders > zigis 01.09.2010. 13.36

    Jūs runājat par faktu uzskaitījumu, neprasot – kāpēc.
    Vai un Kāpēc Vaira zvanīja? Ir taču iemesls! Kāpēc Helēna piekrita? Un kāpēc Helēna zvanīja tālāk? Kāpēc piekrita teātris? Kāpēc Klusēja TAD? Kāpēc šāds fakts (vai bijis?) parādās TAGAD? Vai tādēļ, ka pret AG ir it kā ierosināta lieta? Beilisādes plakāts NT Jaunās zāles foajē atradās ilgu laiku. Izrādi pieteica kā grāmatas lasījumu vienai reizei, nekur arī neparādījās informācija, ka BŪS izrāde. Rakstīja par Domu, ka izrāde varētu būt! Nez vai latviešu sabiedrība to varēja uztvert šādi…
    (Es pats pirms X gadiem izlasīju, ka LNO gatavojas iestudēt operu “Helēnas Trublēnas prāti”. Naudas nebija, neiestudēja. Par manu jautājumu opera brīnējās, jo ziņa viņuprāt neesot pamanīta…)

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    zigis > zigis 01.09.2010. 16.57

    Es to uzzināju tikai tagad no Grūtupa intervijas NRA. Nav jau tik svarīgi vai savu nepatiku izteica Izraēlas vēstniecība vai VVF pati izdomāja iejaukties, bet, ka mūsdienās vispār var pastāvēt tāda cenzūra. Un visi klusē!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Uldis Šneiders > zigis 01.09.2010. 17.04

    Es JŪS sapratu. Bet mani interesē argumentācija… (nav arī 100% skaidrs, vai tas tā ir bijis, jo es kā faktu uztvēru AG teikto un pieredzēto, bet Vairas, Helēnas, NT un vēstniecību darbības ir lasāmas pārstāstījumā no KĀDA.) Man ir žēl, ka AG saka A, B, un aizmirst F, G, H… Pēc viņa sacītā LV jebkura līmeņa darbības var ietekmēt jebkādas vēstniecības. TAD KAS TO nosaka? KAS ir AG avots – Birkavs, Ronis, Vītols, Inkēns, Kalniete vai kas?
    Man nešķiet loģiski, ja AG sūdz par notikušu faktu atspoguļojumu, bet viņš izsaka nekonkrētas frāzes. Vai LV visi baidās un vai Jūs – AK – to atbalstāt?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > zigis 01.09.2010. 18.23

    luga, iestudēta pēc Grūtupa darba ..””
    ———————–
    dramturgs Grūtups?
    Režisors Šķēle?
    Nuosaukums “”Sia Aita latuos un bez grieķu deguniem”?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > zigis 01.09.2010. 22.11

    Ha- ha- ha – pēc Grūtupa intervijas!
    Grūtups nesen kā te klāstīja, ka viņu vajājot ASV un Izraelas specdienestu uzdevumā, vecītim galīgi jumts aizbraucis un vajāšanas mānija piemetusies, ir nu gan “ticams” avots – Gtrūtups!
    Un vēl NRA arī!
    Melīgā Kiršteina saimnieka aģitācijas lapele!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

BAC 01.09.2010. 09.53

Janis. Isteniba jau ir tikai viena briviba, un ta ir iekseja, no kuras izriet viss parejais, un vina vai nu ir, vai vinas nav, tas ari viss. Ja sakam runat…pazaudet darbu, lidzcilveki pazaudes darbu u.t.t., tatak vinas nav. Un ja vinas nav, tad neka vairak ari nebus…Imanta Kalnina muzika un dziesmas bija tad, kad vinam ta bija…tagad, tagad neka(ne Imantdienu, ne dziesmu neka…). Un briesmigi to skatities tagad, kad vienigais, kas var draudet ir aiziesana ar mugursomu uz lidostu un teatra vai dzives uzbuvesana citur(un tas ir pats sliktakais variants). Skumji uz to noskatities…neka jau nebus, nekas nesanaks, mani nospiedis, tapat jau vini uzvares…verdziba, parasta dveselu verdziba.Un tad lai attaisnotos, sakam spriest, visiem japardodas, jo nez kurs tad labaks, kas perk vai kas pardodas, ta varesim attaisnot visu un vienmer. Noedusies, uzblidusi Karla Skalbes sala…bet kapec kokiem nav galotnes, un kapec debesis tik zemu? Varbut ta.

+4
0
Atbildēt

0

laura_sondore 01.09.2010. 09.33

Raksta autors izstāsta situāciju kultūras vietu,pasākumu utt.sfērā.un viņam ir daļa patiesības.Es kā cilvēks,kam it kā šī galma pietuvināto māksla tiek radīta sen jau protestēju pret to,-vienkārši uz viņu neejot,neskatoties.Nav man tuvi ne Dailes teātra,ne Operas”žagarismi”.Tad jau labāk vienreiz gadā aizbraukt Eiropā dzirdēt Marissu Jansonu,Garanču U.C,nekā katru dienu pārmaksāt par darbiem,kurus slavināt spēj tikai paši galma pietuvinātie.

+2
-1
Atbildēt

0

Uldis Šneiders 31.08.2010. 17.06

Atbildi uz Artūra jautājumu personiski man deva ugas_skulmes komentārs.
Latvijas sabiedrībā daudzkārt svarīgāks par pateikto ir tas, ko kādreiz ir domājis, darījis, kam ceļu pārskrējis utt. teicējs, “protestētājs”, iebildējs… Manuprāt, labas idejas un lietas ir jāuzklausa, vai tās pauž Lembergs, Hermanis, Veidemane, Grūtups vai Vaira. Cits ir jautājums, vai visiem var ļaut tās realizēt, bet uzklausīt un apspriest… Pie mums svarīgāk ir noriet personību: vēloties pielabināties, iztapt vai vienkārši “Būt Pret!”
Padrūmi ir tas, ka domubiedri būtu, bet tikai pie kafijas tases. Man nez kālab šķiet, ka tikai tagad mēs jūtam inteliģences izravēšanas sekas, kas mums ir trāpījušās 20. gadsimtā. (Nupat – strādājot – fonā noklausījos vakardienas LNT debates. Es nevarēju iedomāties, ka manis personiski pazīstamie Observatorijas aktieri var runāt TIK atgremojoši un klišejiski… Un nedomāju, ka cīņa ir galā…)

+11
0
Atbildēt

0

anete_raugule 31.08.2010. 16.27

Un, ja cilvēks to ir spiests darīt, lai panāktu ko labu ne tikai savai karjerai, bet, līdz ar to, arī savam kolektīvam, diezin vai viņu par to var nosodīt, sistēma tāda, kā padomju laikos – gribi ko panākt, stājies partijā
– – –
Ja būs pietiekami daudz tos, kas ar savu attieksmi un uzvedību nesekos tevis nosauktajam principam, tad sistēma nestrādās. Bet nav jau.

+19
0
Atbildēt

0

Kristīne Rudzīte-Stejskala 31.08.2010. 15.26

Artūr, lai nu kurš par to runātu… Atceries kaut vai, kā un kāpēc radās Tavs saulkrastos.lv. Atceries, kāpēc pats pēkšņi nolēmi kļūt par Saulkrastu domes deputātu.

+9
-3
Atbildēt

0

LolitaOzolina 31.08.2010. 14.30

Es par šo tēmu esmu rakstījis jau ļoti, ļoti daudz, bet īpašu atsaucību tā arī neguvu. Atslēgvārds ir principi. Pareizāk sakot – to trūkums. Vienkārši nožēlojami, ka arī t.s. “kultūras cilvēki”, kuriem būtu jārāda piemērs, pārdodas. Tādā ziņā cepuri nost Hermanim, ka viņš, rēķinoties, ka viņa vārdos ieklausās un tie izsauc plašu rezonansi, pasaka, kā te viss notiek.

+35
-2
Atbildēt

0

mary75 31.08.2010. 14.20

īstenībā, mākslinieku “pārdošanās” ir tikai atsevišķs gadījums no sistēmas, kas Latvijā nodibināta.
Ja tev nav kādas ietekmīgas partijas “aizmugure”, tu nevari īstenot nevienu projektu, lasi cik tas valstij būtu izdevīgs, nevari dabūt nevienu labu amatu valsts sektorā, pat, ja tu esi tam visādā ziņā piemērots, utt., tā tas ir pilnīgi visās sfērās.
Un tāpēc “pārdodās” ne tikai mākslinieki, bet, daudzi citi arī.
Tikai, tie mākslinieki tā labāk redzami.
Un, ja cilvēks to ir spiests darīt, lai panāktu ko labu ne tikai savai karjerai, bet, līdz ar to, arī savam kolektīvam, diezin vai viņu par to var nosodīt, sistēma tāda, kā padomju laikos – gribi ko panākt, stājies partijā.
Cita lieta, visos laikos bijuši cilvēki, iekšēji brīvi, kuriem nebija pieņemami nakādi kompromisi, tādi, kā Hermanis, kuri, pateicoties savam talantam, iztika arī bez tā visa, un, arī viņus nevar nosodīt par to, ka viņi nosoda tos, kas spēlē pēc sistēmas noteikumiem.

+25
-6
Atbildēt

4

    ievuliitis > mary75 31.08.2010. 14.33

    Gribu nedaudz tev iebilst, Dzeri. Hermanis un viņa trupa arī sava teātra sākumstadijā, kad slava un atpazīstamība valstī un aiz valsts robežām vēl nebija iegūta, kad kolektīvi pirms izrādēm tika mazgātas grīdas teātrī, kad gan aktieri, gan režisors pelnīja daudz mazāk par lielo teātru darbiniekiem, nemeklēja kam pārdoties, bet dzīvoja ar ideju par savu teātri un sabiedrību, kam tāds teātris ir vajadzīgs.

    +19
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 31.08.2010. 14.53

    Nu par to jau saku, vienmēr ir cilvēki, kas gatavi daudz ko upurēt savu principu dēļ, kaut kur idealisti, uz kompromisiem neiet, un, reizēm, tie kļūst par uzvarētājiem, bet, bieži tiek vienkārši salauzti.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > mary75 31.08.2010. 14.56

    Toties, tie, kas nesalūzt, iegūst sabiedrības cieņu un ar pilnām tiesībām drīkst izteikt skarbus vārdus par tiem, kas pārdodas.:)

    +31
    0
    Atbildēt

    0

    dro > mary75 01.09.2010. 09.33

    Visu cieņu, Betij! Tikai tā!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam