Pētījums: atšķiras viedokļi par vēstures mācīšanu

59

Komentāri (59)

mi_ce 01.09.2010. 15.51

Godīgi teikšu – nesaprotu, kāpēc atkal tā murmuļošana par “kopīgo kontekstu”, “metodikām”? Kas traucē Latvijas vēstures gan paredzēt mācību saturā šo nelaimīgu kontekstu, gan izveidot pasniegšanas metodikas atbilstoši pārējo priekšmetu mācību programmām?

Tāda sajūta, ka kādam no latviešiem ir izdevīgi nepieļaut šī mācību priekšmeta ieviešanu. Domāju, ka šie paši “konteksta” aizstāvēji ir SC elektorāts no latviski runājošās sabiedrības daļas :/

0
0
Atbildēt

3

    Māris Engers > mi_ce 01.09.2010. 16.14

    baidos, ka esmu atšifrēts… kā arī, es plānoju klonēt Staļinu un jau vistuvākajā laikā uzmest nīgru skatienu Ulmaņa piemineklim – bet par to gan – kuš, kuš, nevienam ne vārda…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > mi_ce 01.09.2010. 16.48

    Tumsā neej uz ielas, ejot garam Ulmanim, uzliec tumšas brilles.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jânis Bankoviès > mi_ce 01.09.2010. 17.02

    fišku laikam nerubī,petrovič! LV vēsture ir galvenais mācību priekšmeta mērķis, tikai tas ir jārāda fonā,kontekstā pietiekoši plašā lai iebrauktu situācijā. Savādāk viduskolniekiem liekas ka Lācplēsis ir kāds nebūt proto latviešu karavadonis,un tuvo kaimiņu (EE,LT,RU,FIN,SWE,DAN,PL,GER vēsturi vispār ņe bum bum).
    Kā jau ,ت ♠Ak Dievs/ يا الله , rakstīja vēstures priekšmets ir paredzēts lai skolnieks saprot konsekvences un likumsakarības savā valstī, un pats spēj pieņemt adekvātus, veiksmīgus lēmumus, ja atkal iestājas konkrētā konsekvence un likumsakarība mūsu valstī LV.

    0
    0
    Atbildēt

    0

dro 01.09.2010. 10.18

Cieniet sevi un savu tautu, tad nebūs šaubu, ka Latvijas vēsture jāmāca kā atsevišķs priekšmets. Zviedri lepojas ar vikingiem, bet “nemīl” kuršus, Ulanbatoras centrā Čingishanam piemineklis, bet katram zinams, ko par šo mongoli domā citas tautas. Vai latvieši un krievi spēj vienādi vērtēt caru Pēteri? Daudziem mūsu tautiešiem leģionāri ir žīdu šāvēji, bet Staļina slepkavas – atbrīvotāji, tādēļ jau Latvijas vēsturi viņuprāt jāmāca “kontekstā”:)

+3
0
Atbildēt

6

    Jânis Bankoviès > dro 01.09.2010. 10.53

    Konteksts tas ir ārējie apstākļi fons kad, kā notiek konkrēts vēsturiskais notikums, darbojas cilvēks,utt..
    Propogandiska vēsture ,tas ko laikam Tu proponē, nebūs par labu, agri vai vēlu cilvēks iepazīstas ar citas puses redzējumu un faktiem, un tad var iestāties vilšanās, par pašiem pamatiem ( tas ko Tu esi no bērnības ielaidis savā zemapziņā, kā reizi mācības,daiļliteratūra utt.).
    Piemēram vai LV sabiedrība ir baigi daudz ieguvusi,ka vācbaltu LV vēstures versiju izmetusi no sava skatupunkta? Vai labāk tomēr nebūtu bijis ja LV valstiskuma pamatā stāvētu Livonija, Kurzemes-Zemgales hercogiste ar tās notikumiem,un sasniegumiem, nevis definēt par 0 punktu 19.gs vidu. Vai nebūtu svētīgi svinēt Smoļinas kaujas gadadienu ,Livoņu uzvaru(Valters fon Plettenbergs) pār Ivana III armiju, kādu ielu nosaukt šī mestra vārdā.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Jânis Bankoviès > dro 01.09.2010. 10.53

    Piemēram EE nekautrējas sevi dēvēt par Skandināvijas valsti balstoties tikai uz faktu ka no 13.sākuma līdz 14.gs vidum Z Igaunija bija Dānijas pakļautībā( Livonijas karu laikos gan Magnusa( dāņu prinča) gan Zviedru karaļvalstī(līdz 1721.gadam).

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > dro 01.09.2010. 12.27

    Vai labāk tomēr nebūtu bijis ja LV valstiskuma pamatā stāvētu Livonija, Kurzemes-Zemgales hercogiste ar tās notikumiem,un sasniegumiem, nevis definēt par 0 punktu 19.gs vidu.
    ____________________
    Nedomāju, ka Latvijai jāseko Krievijas pēdās, kura piesavinājusies “Kijevskuju Rus”. Latvijas saknes neaug Livonijā, bet Nameja, Viestura laikos. Ja latviešu valoda būtu izzudusi līdz 19. g.s., tad, protams, tās valstiskums būtu jāmeklē Livonijā. Kādēļ Tu domā, ka atsevišķas Latvijas vestures mācīšana izslēgtu Livonijas vai Kurzemes – zemgales hercogistes periodu? Aizmirsti nekad neeksistējušo Baltijas hercogisti: Tā nav vienīgā iespēja, kas nav tikusi izmantota, pie tam nav pierādams, ka tā būtu bijusi labākā izvēle:)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Jânis Bankoviès > dro 01.09.2010. 14.47

    Pēc kā Tu spried, ka Nameja,Viestura laikos un tieši kāpēc Namejs, Viesturs? Neliels ekskurss:
    1. LV apdzīvoja rietumbalti(kurši), autrumbalti(sēļi,zemgaļi-leišu tuvākie, un latgaļi-latviešu priekšteči abas cilšu grupas Daugava šķīra) un somu-ugri(lībieši), par vienotu teritoriālu vienību pirms kristietības laikmetā LV mērogā ir nedaudz pārspīlēti apgalvot.
    2.Zemgaļi gandrīz visi aizgāja uz leišiem, neba velti Bauskas pili Zemgales aizsardzībai būvēja tikai 15.gs vidū ( 150 pēc Zemgales pakļaušanas), trūkstošo zemgaļu vietā lēnā garā nometināja latgaļus(latviešus).
    3.Kuršiem nemaz tik draņķīgi negāja esot pa taino zem Ordeņa, nevis kā arhibīskapa zemēs(Vidzemē,Latgalē) vēl zem bīskapa vasaļiem. Kurši bija naskākie Zemgaļu apkarotāj, tieši tāpat kā zemgaļi(Viesturs) bija pirmie vācu palīgi pie Rīgas, Salas, Gaujas lībju pakļaušanā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jânis Bankoviès > dro 01.09.2010. 14.47

    Kurš gals ,tad būs tas LV šūpulis, uz kā pamata varētu kaut kādas saknes balstīt ? Realitātē latgaļu kolabracionisti Tālavas Tālivaldis un Jersikas Visvaldis ir tie, kas LV valstiskuma pamatā,vismaz viņu pārstāvētā cilts pārpludināja LV teritoriju un asimilēja pārējās.
    Savukārt ar Livoniju ir mazliet vieglāk vismaz robežas +- sakrīt ar LV un EE, saistības ar Eiropas kontekstu utt..,līdz ar ko reģiona kolektīvā pieredze.
    Ja nu vienīgi tik ļoti gribas to propogandisko vāciskā daļa versus vietējās tautas, kur uzvar vietējie un visu vācisko izmet gružkastē.
    Baltijas hercogiste būtu tas placdarms ,kas nodrošinātu FIN scenāriju pirms 2.p.k., un ļautu izveidot ko līdzīgu VDR Austrumprūsijas,LV,EE vietā, nevis to kas sanāca, pēc 2.p.k., varbūt pat FIN tipa valsti, bet dzīve ir dzīve, protams, teorija ir tikai teorija.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > dro 01.09.2010. 15.02

    Man nav punktiņš uz Baltijas hercogisti. Atzīstu Tavu kpmpetenci vēstures jautājumos, bet esmu skeptiski noskaņots pret prātojumiem, kas būtu bijis, ja būtu bijis. Tādā gadījumā mani daudz vairak interesētu, kas būtu bijis, ja Ulmanis laicīgi būtu pametis Latviju un cīnījies par tās nākotni rietumos /lai gan viņš droši vien ar savu ārpolitiku bija krietni sašmucējies demokrātisko valstu acīs/, nevis gaidījis vīzu no Višinska. Neņem ļaunā, mums jau visiem interesē Latvijas “tumšā”? nākotne:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

reksa 31.08.2010. 22.47

Vēsturi var salīdzināt ar ziņām.

Vai tu gribi skatīties CNN ziņas vai Latvijas ziņas?

Liela daļa no Latvijas ziņām man ir interesanta.
Savukārt no pasaules ziņām absolūtais vairākums man ir pilnīgi vienaldzīgas.
Tikai neliela pasaules ziņu daļa man ir svarīga. Lielākoties tās ir ziņas kas tieši vai netieši ir saistītas ar Latviju vai var ietekmēt Latviju. Vai arī ziņas, no kuŗām kaut ko var mācīties, piemēram, Zviedrijas pieredze, Igaunijas pieredze.

Bet vai Indijā ir plūdi, vai Turcijā ir zemestrīce, vai Krievijā deg meži, vai grieķi demolē savu saeimu, vai kāds kādas Hamasas līderis kaut ko tur noburkšķējis, vai Kenijas prezidents apmeklē Nigēriju – man pilnīgi vienalga, lai viņi paši skatās savas ziņas.

+3
0
Atbildēt

0

reksa 31.08.2010. 22.09

Savas valsts vēsture ir daudz svarīgāka par pasaules vēsturi.
Pasaules vēsture ir vajadzīga tikai tāpēc, lai labāk saprastu savas valsts vēsturi un attīstību.

Pasaules vēsture ir tikai fons. Centrālais tēls ir sava vēsture.
Dažreiz fonam ir nozīme, to var un vajag aplūkot sīkāk.
Citreiz fonam atkal nav nekādas nozīmes.

+4
0
Atbildēt

0

juhans 31.08.2010. 21.56

Par to taču nevar būt nekādu šaubu, ka LATVIJAS VĒSTURE ir jāmāca atsevišķi. Ja līdz šim bija tikai šķitis, ka pret Latvijas vēstures mācīšanu ar dažādiem ieganstiem ir nostājušies okupācijas laika vēstures “tulkojuma” ideoloģijas mantinieki, tad tagad šīs aptaujas rezultāti… katrā ziņā šādas šaubas neapgāž. Un ir tā, ja kaut ko negrib darīt, tad meklē ieganstu pēc iegansta, ja grib – tad ņem un izdara.

+2
0
Atbildēt

0

LR Aizsardzības mini 31.08.2010. 17.31

Starp citu, kaut uzskatīju sevi par izglītotu Latvijas vēstures jautājumos, es tikai nesen uzzināju par “17 latviešu komunistu vēstuli”

0
0
Atbildēt

1

    Protams vēsture jāmāca un obligāti, manuprāt LV vēsture ir kā galvenais priekšmets, bet būtiskais ir lai tai būtu skaidrs konteksts, respektīvi LV vēsture reģiona un ietekmējošo spēku iespaidā,ar pilnu info par visiem RUS,GER,SWE,DAN,PL,LT,EE utt., bet tā atklāti bez umpā-umpā, propoganda reda vienmēr vilšanos, savukārt patiesība nekad nav neglīta, tā vienkārši ir patiesība ( fakti), ja fakti nav pieejami, tad pieejami ir dažādas notikuma versijas utt..
    Pārējā pasaules vēsture ir tas bonuss ,kas definē redzējuma plašumu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

LR Aizsardzības mini 31.08.2010. 16.50

Šis tas iz leģendām: 1279.gada zemgaļu ķēniņš Namejs pēc sekmīgām un varonīgām cīņām atbrīvoja gandrīz visu Zemgali no vācu jūga. Kad viņš aizjāja uz Lietuvu, lai ar tās ķēniņu kopā tālāk cīnītos pret vāciešiem, viņš lika saviem rotkaļiem izkalt šādus gredzenus un izdalīja tos saviem tuvākiem. Gredzena vijums norāda Latviešu ciešo draudzību un izturību, spītējot pārspēkam. Mūsu laikos daudz Latviešu valkā šo gredzenu kā pazīšanās zīmi. Nameja gredzens ir viens no daudzajām īpatnējajām Latviskām rotām.

+1
0
Atbildēt

1

    Apzīmējums saistās ar Zemgales ķēniņa Nameja vārdu. Kad kādās dzīrēs vācu ordeņa komturs ķēniņu smagi apvainojis, visi Zemgaļi sacēlušies par ķēniņa godu, ieņēmuši ordeņa pili un tautas tiesa sodījusi ar nāvi vainīgo bruņinieku. Vēlāk, lai pasargātu savu zemi no ordeņu postītājiem un jauniem kariem, Namejs labprātīgi devies trimdā, turpinādams cīņu pret ordeni, kopā ar Lietuviešiem, ordeņa zemēs Austrumprūsijā. Nameja gredzens tagad simbolizē tautas vienību, ko pauž gredzena ciešie pinumi. Devīze: “visi par vienu, viens par visiem”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

kristaps_drone 31.08.2010. 15.46

Svarīgs jautājums IR, ko māca Latvijas vēstures un arī pasaules vēstures stundās, kādā “mērcē” pasniedz, un kādus secinājums ieborē jauniešu galvās. Man ir nelabas aizdomas, ka krievu skolās kopš neatkarības atgūšanas joprojām pārsvarā strādā interfrontiski noskaņoti pedagogi, neviens jau viņus pēc neatkarības atjaunošanas neizsijāja, neviens nepārbaudīja viņu lojalitāti pret valsti. Tas it sevišķi attiecas uz tiem, kas māca vēsturi, kā arī uz skolu vadību. Baidos, ka vēsturi joprojām māca Maskavai izdevīgā griezumā, 9. maija orģijas tam ir labs pierādījums – tur arvien vairāk jaunu cilvēku piedalās.

+6
0
Atbildēt

1

ivetao2007 31.08.2010. 14.49

Nošaut tos, kuri izkārtoja ka Latvijā nemāca Latvijas vēsturi! Dodiem man manu veco SVT snaipera šuteni ar optisko mērķekli un man roka nedrebēs. Jo tas ir kremļa pasūtīts noziegums. Kārāļa Ulmaņa laikā jau no pirmās klases mums bijs Dzimtenes mācība, kurā mēs uzzinājām par savas skolas, pagasta, apriņķa un valsts vēturi, par mūsu valsts vīriem, varoņiem. Es varu nosaukt desmītiem pasaulē zināmus latviešus, kurus, šiet taujājot uz ielas katru pretīmnācju, labi ja zinās katrs simtais. Lūdzu 3 ar Latviju stipri saistīti uzvārdi, kurus pazīst visā pasaulē – Juris Hartmanis, Kārlis Kļava, Georgs Gulaks. Tie ir varoņi. Kuri no jums to zina?

+4
0
Atbildēt

3

    daina_tabuna > ivetao2007 31.08.2010. 15.16

    Ir 21. gadsimts un no galvas nav jāzina visi un viss :-)

    Ja Hartmani datoriķu aprindās vēl varētu zināt, tad Kļavas un Gulaka sportiskie sasniegumi jau sen vairs nav nekas TĀDS un baidos, ka nekādā visā pasaulē viņus nepazīst. Tad jau Vihrovu un Kuzminu zinās labāk. Laiks iet, pasaule un tās varoņi mainās…

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    tomsskujins > ivetao2007 01.09.2010. 00.41

    MEŽAVILKAM
    Lūdzu, pirms šaujiet ieskatieties mācību grāmatās! Tas, ka Latvijas vēsturi nemāca, ir atsevišķu politisko partiju ar nolūku radīts viedoklis – lai būtu bubulis, ar ko cīnīties. Latvijas vēsture kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir mācīta vienmēr. Cits jautājums ir par skolēnu zināšanām, bet te atbildība jāuzņemas ģimenei, masu informācijas līdzekļiem un sabiedrībai.

    Varbūt skolotāju šaušanas vietā labāk ieinteresējiet kādu skolēnu papētīt vēsturi dziļāk?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    ivetao2007 > ivetao2007 02.09.2010. 17.07

    Jūsu dolārs ir puscenta vērtībā. Jūsu nezināšanu matemātikā apzīmē ar gulošu astotmieku, bezgalīgi mazu, kas + 0. Labi ka tād viltotu dolāru patiesībā ir ļoti maz. Tas man atgādina kādu ainu skolā, kur skolotājs jautā – kas ir mūsu valsts prezidents. Skolnieks nezina. Tad skolotājs jautā – kas ir staļins un hitlers. Skolēns priecīgs paceļ roku – to viņš zina. Ar jums ir tāpat.

    0
    0
    Atbildēt

    0

LR Aizsardzības mini 31.08.2010. 14.05

Varu vien piebilst, ka manu nacionālo pašlepnumu sāka veidot Laimonis Purs, kurš diezgan izjusti un skaisti pasniedza vēstījumu par “Tērvetes stabulnieku” ( Ja nelados, grāmata saucās “Tālajos pilskalnos”)

Pēcāk mani ļoti ietekmēja Visvaldis Lāms ar savu “Kāvu blāzmās”.

Viss iepriekšminētais ir ra’dijis interesi par vēsturi, kaut gan, mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, IzM varētu piedomāt pie interesantākiem “apguves veidiem”. :)

+3
0
Atbildēt

2

    astra_ozo > LR Aizsardzības mini 31.08.2010. 16.18

    Degošie pilskalni…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Degošais pilskalns
    Krusts virs pilskalna
    Tālajos pilskalnos
    Sūrābele pilskalnā

    No šiem esmu lasījis tikai: “Krusts Virs pilskalna” un “Tālajos pilskalnos”, bet abas šī grāmatas uz mani ir atstājušas neizdzēsāmu iespaidu. Tamdēļ arī minēju. :) Bet, kāds Ēķis varētu pamēģināt un “uzšīverēt” filmu balstoties uz šīm grāmatām, tad cilvēkiem būtu vairāk informācijas. :) Nu ja, bet tas jau nav izdevīgi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

LR Aizsardzības mini 31.08.2010. 13.58

Latvijas vēsture ir mācāma kā atsevišķs priekšmets, jo tieši vēsture ir tas, kas sagatavos nākamos politiķus, kuri censties neatkārtot agrāk pieļautās kļūdas. Tieši pagātne ir tā, kas ietekmē nākotni, to nu gan vajadzētu zināt visiem cilvēkiem, kuri likteņus ir ietekmējuši vēsturiskie pavērsieni.
Ja mēs vēlamies iznīcināt savu kultūrvēsturisko mantojumu, audzināt nepatriotisku un vienaldzīgu sabiedrību, kurai vienīgā vēsture ir ~ 20 pēdējo gadu periods, tad uz priešku, atgriezīsimies pie “homo sovieticus”, kur viens no varoņiem bija Pavļiks Morozovs ( ļoti pretrunīga persona ). Tai pat laikā, mums ir ar ko lepoties, mums ir bijuši spējīgi politiķi un karavadoņi.
Jā, vēsture ir pretrunīga bet to slēpjot, vai no tās izvairoties, mēs nekad nespēsim izaudzināt pilnvērtīgus sabiedrības locekļus, kuri spēs izvērtēt dažādos notikumus mūsu vēsturiskās attīstības posmā. Tāpat kā ar jaunlatviešiem, kuri ne no kā cēla latviešu pašapziņu un centās izraut tautu no tumsonības un iznīcības.

+4
0
Atbildēt

0

ievuliitis 31.08.2010. 13.51

Nekāda metodika un metodoloģija neuzlabos situāciju, ja skolēni arī turpmāk saņems aplamu informāciju ģimenēs un no vēstures skolotājiem. Kamēr skolotāji kā anekdoti stāstīs par Latvijas neatkarības proklamēšanu, kamer ģimenēs tiek stāstītas pasakas par vectēviem-atbrīvotājiem, skolēni zinās kautkādus faktus, bet nejutīsies piederīgi.

+4
0
Atbildēt

1

    LR Aizsardzības mini > ievuliitis 31.08.2010. 14.22

    Viss atkarīgs no pedagogiem, es savā laikā, gandrīz tiku uz “Arteku”, kā labākais vēsturnieks, be tad izrādījos “tautas ienaidnieka” mazdēls. :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lienīte. ;] 31.08.2010. 13.44

+1 Nasing spešal!

Metodoloģija ir garām. Un vēsture ir jāmāca vienā blokā, atsevišķi izdalot Latvijas vēsturi zūd kopkonteksts un izglītojamajiem neizveidojas absolūts priekšstats par konkrēta laikaposma sabiedrisko domu un politiskajām vēsmām. Piemērs – visas 3 Latvijas dalīšanas pēc Livonijas sabrukuma nevar mācīt sausi no bāleliņa redzesloka, jo visās 3 reizēs kari notika starp citām nācijām. Vai cits piemērs – Ulmaņa autoritārais režīms ir daļa no kopējas tendences, kas valdīja visā Eiropā 20. gs. 30. gados. Protams ir arī uzcītīgi skolēni, bet ‘vidējais’ skolēns vēstures stundās no 40 min. pašam priekšmetam pievēršas labi ja 15 min.

Es nesaku, ka Latvijas vēsturi nevajag mācīt. Bet, kamēr netiks sakārtota pati programma tā, lai skolēnu ieinteresētu mācīties un viņš neuztvertu par vientuļu salu okeānā, Latvijas vēstures atsevišķa mācīšana radīs provinciālus uzskatus, kuri nebūs konkurētspējīgi globālajā tirgū.

Es šogad pabeidzu 12. klasi, es zinu par ko runāju.

+2
-5
Atbildēt

1

    LR Aizsardzības mini > Lienīte. ;] 31.08.2010. 14.23

    Starp citu, par tautas ienaidniekiem runājot, vai kāds no jaunās paaudzes maz zin cik agrāk bija grūti izbruakt uz ārvalstīm? :) Arī vēsture! :)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

daina_tabuna 31.08.2010. 13.19

Pag, pag… Es nesapratu. Kas tur krasi atšķirīgs?
53% latviešu saka, ka vajag.
54% krievu, ka nevajag.
Kas tur krass? Puse latviešu ir par, puse krievu- pret. Pa lielām šaibām uzskati ir pilnīgi vienādi.

+1
-1
Atbildēt

0

ozoljanis 31.08.2010. 13.18

Es atvainojos, bet es biju pārsteigts, kad uzzināju, ka skolās nemāca LAT vēsturi!!! Pat 80-ajos LAT vēsture bija atsevišķs propogandas avots un tā tika macīta.

Kā var izaudzināt valstij lojālus bērnus, ja tiem netiek mācīta vēsture teritorijai, kurā viņi dzīvo?!!!?

Gribat, lai LAT vēsturi normāli uztver krievu skolēni? Nerkastiet interpretācijas, piemēram, par 40o gadu, bet dodiet faktus, patiesus faktus. Cik daudz bērniem atvērsies zināšanu lauks rūpīgi izstāstot kas notika Latvijas teritorijā no 1914-1920.gadam!!!

Tā ir tuvredzīga un bezatbildīga rīcība nemācīt LAT vēsturi!!!

+12
0
Atbildēt

1

    LR Aizsardzības mini > ozoljanis 31.08.2010. 14.27

    Jā, atminos, kā mums pasniedza “buržuāziskās Latvijas īso kursu”, ap 17. jūniju centās īpaši nerotaļāties, savādāk vēl varēja nacionālo pašlepnumu “atmodināt”. :) Tā kā ļoti mīlēju lasīt, tad biju izracis visus vecos “Atpūta” žurnālus līd zpat 1940. gadam un priekštatus par to laiku guvu no žurnālrakstiem. Bija arī iespējas iztaujāt vecvecākus un vecākus, kuri ļoti taktiski bēga no šīm tēmām, jo daudzkārt, tieši dēļ manas pārlieku lielās intereses par vēsturi un politiku, iekūlās paskaidrojumos. Ui, kuriozu atcerējos, mana bērnudārza audzinātāja mani “stučīja” uz ceku un pēcāk manus senčus “čakarēja”. :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Māris Engers 31.08.2010. 12.57

mani pārsteidz, ka tik liels atbalsts Latvijas vēsturei kā atsevišķam priekšmetam. vēsturē, nezinot kontekstu, nekam taču nav jēgas – vai arī ir, bet tikai tāda, kādu piešķir mācibu programmas autors. protams, ka vēsture nevar būt arī pilnīgi objektīva, tomēr skatam, manuprāt, jābūt tik plašam, cik iespējams.

+2
-9
Atbildēt

12

    buchamona > Māris Engers 31.08.2010. 13.10

    Ko nozīmē mācīt vēsturi “kopējā kontekstā”? Izejot no kāda “kopēja konteksta” tad vajadzētu mācīties Latvijas vēsturi? Taču ne no visas pasaules notikumu konteksta, kuri risinājās teiksim 1918 – 19. gados uz mūsu planētas, laikā, kad Latvijā notika Atbrīvošanās cīņas un tika pasludināta Latvijas neatkarība.
    Pareizāk LV vēsturi būtu mācīties atsevišķi un tad, jau Latvijas vēstures kontekstā, pārskatīt tos pasaules notikumus, kuri kaut kādā mērā ietekmēja Latviju atsevišķos laika posmos.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    P_Dancis > Māris Engers 31.08.2010. 13.19

    Runa nav par izraušanu no konteksta, bet gan par dziļākām zināšanām konkrēti Latvijas vēsturē. Tas, kā tieks sasaistīta LV un pasaules vēsture jau ir metodikas, ne priekšmeta kā tāda jautājums.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > Māris Engers 31.08.2010. 13.47

    atļaušos apgalvot, ka tāda lieta, kā atsevišķa priekšmeta veidošana, ļoti būtiski ietekmētu mācību metodiku – līdz ar ko “tas jau ir metodikas jautājums” nav gluži spēcīgs arguments, imo.

    piekrītu, ka Latvijas vēsture būtu jāmāca “dziļāk” – bet tikai vēstures kā tādas priekšmeta ietvaros. citādi var tēmēt tikai uz to, ka skolēni iekals atsevišķus faktus, bet ne uz izpratni par to, kā veidojusies tā Latvija, kurā pašlaik dzīvojam.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > Māris Engers 31.08.2010. 13.51

    tieši brīvības cīņas man liekas viens no pašiem svarīgākajiem argumentiem par labu tam, ka Latvijas vēsturi nevar izskaidrot, neiedziļinoties pasaules notikumos. bez WWI notikumi mūsu valstī, sākot ar strēlniekiem un beidzot ar bermontiādi, vienkārši nemeiko sensu…

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > Māris Engers 31.08.2010. 14.16

    To, ko nozīmē mācīties Latvijas vēsturi “kopējā kontekstā”, es “izbaudīju” mācoties šo priekšmetu Krievijas impērijas vēstures un PSRS vēstures kontekstos, kuros Latvijas vēsturei bija atvēlētas tikai dažas lapaspuses ( plāna grāmatiņa). Jeb kuram vēstures kontekstam ir savas prioritātes. Krievijas vēsturei un tātad skolniekiem savas, Vācijas vēsturei savas utt.Tas pats ir arī ar LV vēsturi. Teiksim, situācijas kādās nokļuva Krievija un Vācija, beidzoties 1. pasaules karam, mūs visus var interesēt tikai tik daudz, cik tas skar LR nodibināšanu. Viss pārējais, kas paliek “aiz borta”, tas ir tiem, kuri ir nolēmuši studēt pasaules vēsturi padziļināti.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > Māris Engers 31.08.2010. 14.48

    pirmkārt, tas tomēr nav gluži viens un tas pats – tu salīdzini vienas, turklāt svešas, valsts vēstures mācīšanu ar pasaules vēstures mācīšanu.

    par to, kas paliek un kas nepaliek aiz borta – ja pieņemam, ka no vēstures vienīgā jēga ir zināt, kam kurš piemineklis uzcelts un kā vārdā kura iela nosaukta, tad jā, tad var mācīties Latvijas vēsturi vienu pašu.
    es tomēr uzskatu, ka jēga no vēstures pamatā ir tāda, ka tā veicina izpratni; vēstures faktos redzamas sakarības, notikumi un to sekas, kas atkārtojas un no kā mēs varam mācīties. gadaskaitļu un uzvārdu kalšanai tajā, manuprāt, ir drīzāk triviāla, ne sekundāra nozīme. un, nu piedodiet atvainojiet, bet ja, teiksim, Vāciju WWI attēlojam tikai kā zemi, no kuras nāca sliktie “Rīgas sargos”, tad ne par kādu izpratni vai spriestspēju nevar būt ne runas…

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > Māris Engers 31.08.2010. 15.16

    jēga no vēstures pamatā ir tāda, ka tā veicina izpratni; vēstures faktos redzamas sakarības…. gadaskaitļu un uzvārdu kalšanai tajā, manuprāt, ir drīzāk triviāla, ne sekundāra nozīme +++ nu re, piedod, bet, cik “skumjš”ir Tavs priekšstats par LV vēsturi, ja tā Tev asociējas tikai ar gadu un uzvārdu kalšanu’. LV vēsture ir pietiekami dziļš materiāls, lai tajā iemērītu gan pasaules vēstures, gan filozofiskas kopsakarības.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > Māris Engers 31.08.2010. 16.20

    lai no kāda notikuma gūtu atziņu, tas tomēr ir jāzina vairāk vai mazāk no sākuma (ja pieņemam, ka tādu vispār var izdalīt) līdz beigām (ja tādas vispār var izdalīt). diez vai var atrast tādu notikumu, par ko būtu vērts mācīties un kas būtu noticis izolēti tikai Latvijas teritorijā, nekādi nemijiedarbojoties ar ārpasauli. pat Romas impērijas vēsturi šādi nevarētu pastāstīt…

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > Māris Engers 31.08.2010. 18.08

    lai no kāda notikuma gūtu atziņu, tas tomēr ir jāzina vairāk vai mazāk no sākuma (ja pieņemam, ka tādu vispār var izdalīt) līdz beigām …+++ jā, bet Latvijas kontekstā. Piemēra pēc literatūrā, kas man ir tuvāka un tādēļ uzreiz ienāca prātā – hagiogrāfija :)Tas ir viduslaiku garīgais literatūras žandrs, kuru uz Latvijas katoliskajiem apvidiem 17.gs. sev līdz “atnesa” poļu misionāri :) Caur šo faktu, kurš skar Latviju, varam arī sākt pētīt Eiropas literatūras pirmsākumus. Tas tikai viens piemērs, ilustrācija tam, ko es Tev vēlos pateikt, bet nekā man tas neizdodas :) – Latvija nekad nav bijusi izolēta no norisēm, kuras ir skārušas vismaz Eiropu, bet cik mēs par tām zinām? Gandrīz neko.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    juhans > Māris Engers 31.08.2010. 21.41

    _M_ Jūs runājiet tā, it kā tikko kā pirmo reizi mūžā būtu atvēris/atvērusi acis un pirms šī brīža Jums pasaulē nekas nebūtu eksistējis. Aizejiet uz tuvāko biblioteku un paskataties tur. Tagad praktiski jebkurā bibliotekā variet atrast pietiekoši daudz grāmatu, sākot no pirmskara skolas grāmatām līdz pēdējo gadu izdevumiem par Latvijas vēsturi (vai man vajadzētu Jums nosaukt konkrēti?) un neviens no tiem nesatur ziņas tikai par to, kāds piemineklis uzcelts un kā vārdā iela nosaukta, bet dod vispārēju priekšstatu Latvijas vēsturē. (Man rodas iespaids, ka Jūs vienkārši cenšaties stiept laiku un meklējiet tam dažādus ieganstus.)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > Māris Engers 01.09.2010. 15.53

    vispārēju priekšstatu, atvainojos, var dot arī vispārīga vēstures priekšmeta ietvaros. bet, lai iegūtu kādu nebūt izpratni, notikumi ir jāskatās plašāk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > Māris Engers 01.09.2010. 15.55

    ahem, no 17. gs. poļu misionāriem līdz Eiropas lieteratūras saknēm? sanāktu tāds rollercoaster, ka maz neliktos…

    0
    0
    Atbildēt

    0

andrisskrastins 31.08.2010. 12.50

Piedodiet, bet pamatnācija ir latvieši. Un nav diskusija par to – Latvijas vēsture IR jāmāca. Punkts. Neizprotu, kāpēc šis jautājums vēl joprojām tiek cilāts.

+21
-3
Atbildēt

2

    Aija Neļķe > andrisskrastins 31.08.2010. 17.40

    Diemžēl šo viedokli aktīvi aizstāv tikai “Visu Latvijai!” Acīmredzot, kamēr VL cilvēks nebūs IZM amatā, tikmēr Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta nebūs. Ja kāds saka, ka arī PS aizstāv, tad, kāpēc Šadurskis un Druviete neieviesa to savos ministrēšanas periodos? Viņi aizstāv tikai vārdos, bet pietrūkst izšķirošās gribas to realizēt praksē. VL gribas netrūkst – kad VL cilvēks nokļūs IZM amatā, ar nākamo 1. septembri priekšmets būs.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > andrisskrastins 01.09.2010. 16.06

    nešaubos, ka nacionālistiem šāda priekšmeta ieviešana būtu izdevīga – jo vairāk izolējamies no apkārtējās pasaules, jo vieglāk visu slikto pierakstīt žīdmasonu liberastu svensoniem-gejiem, vai ne? kaut vai nacionālisms kā tāds – ja apskatām tikai Latvijas kontekstā, tad, saliekot pareizus akcentus, var pat radīt iespaidu, ka tas ir kaut kas labs. tādēļ vēsture jāmāca plašāk, lai bērni/jaunieši laikus uzzinātu par postu, ko šī ideoloģija nesusi Eiropai.

    bet nu tas tā ;)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 31.08.2010. 12.47

Problēma jau nav tajā, vai ir jāmāca atsevišķi vai nav, bet gan par to, kā notiek mācību process un kādi ir tā rezultāti. Līdz šim esošā izglītības programmas vēsturei ir pierādījušas, ka gan viens gan otrs variants nav bijis gana labs, jo mācību metodoloģija bija neveiksmīga!

IZM un politiķi būtu beiguši “mētāties” no kopā vai atsevišķas mācīšanas – tā vietā nodrošinājuši stabilitāti pedagogiem, kas strādā pie metodikas, lai varētu BEIDZOT normāli sakārtot programmu. Savukārt tie lielie kliedzēji, būtu padomājuši par vēstures pētniecības stimulēšanu un sabiedrības izglītojošu pasākumu veidošanu vēstures jautājumu skaidrošanai. Apnikusi īstermiņa domāšana, kas nerada ilgtermiņa vērtības – ja nebūs stabilitātes, nebūs arī uzlabojumu!

+7
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam