Gailis nesauc gaismu
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (40)
Aleksejs Dimitrovs 15.08.2010. 17.23
Manuprāt, te ir interesanta tēma pētījumam par IZM pasūtījumiem kādai konkrētai metodiskai tēmai nu, piemēram, ābecei.
Cik reizes pēdējo 20 gadu laikā IZM ir pasūtījusi izstrādāt ābeci, kas saņēma pasūtījumu un kas izpildīja? Kāds žurnālists varēja nepaslinkot un savākt informāciju, garantēju, ka rezultāti būtu interesanti visiem, arī KNAB.
0
BaleLiina 15.08.2010. 00.14
Katrīnei Pļaviņai
Kilbloka nosaka gan. Un kā vēl! Visiem spēkiem veicina `daudzveidību, izvēles brīvību, iespēju veidot atšķirīgus uzskatus` utt., bet būtībā pelna ar to naudu, apzogot vecākus. Var jau lietot n-tos palīglīdzekļus,, papildmateriālus, prakses dienasgrāmatas un visu kaut ko, bet nedrīkst būt tāda situācija, ka bērnam mainot skolu, jāmaina arī visas mācību grāmatas, neatkarīgi no tā, kā tās sauc.
0
BaleLiina 15.08.2010. 00.08
Par tiem gaiļiem taisnība – ābecēm vienmēr atceros tādu vai citādu gaismas saucēju. Bet ideju par mācību grāmatu daudzveidību nevaru uztvert citādi kā ņirgāšanos par vecākiem un bērniem. Grāmatas (GRĀMATAS!) var un vajag atjaunināt, sekot laika garam utt., taču manuprāt nav ekonomiski un vienkārši loģiski piedāvāt piektajai klasei piecas dažādas grāmatas kādā mācību priekšmetā! Ar tām darba burtnīcām jau tas pats: skolnieks būtībā pasīvi izvēlas, kur kas jāieķeksē, bet prasmes domāt, vērtēt, izzināt, jautā paliek aizdurvē.
0
ilmisimo 14.08.2010. 10.53
Māris arī nesauc?
tad varbūt Zaiga?
0
www.vecamate.lv 14.08.2010. 05.11
Kā jau.. amorfo principu un rīšanas sociumā.Kā māmiņalga pāris lati, kā medicīna 3 mēnešus rindā, ja naudiņas nava.. Tā arī izglītība- drukājam neskaitāmas grāmatiņas,cepjam konceptus,vīzijas pa Eu naudām- papīru tonnas birokrātu priekam,attaisnojumam.. .Ne jau lai bērns ko iemācās.Lai vecāki maksā.Un jo vairāk ,jo labāk.Un vēlams katru gadu.Bizness, neoliberālisms latvju mērcē.LC tētiņš godmanis taču teica-brīvais tirgus visu sakārtos..Valsts klusē.Nav ko teikt,nav ideju,nav mērķu, vai pašiem no burtnīciņas atlec grasis atvases skološanai.Ne jau Latvijā,protams.:)
0
Signija Aizpuriete 13.08.2010. 19.49
Liels brīnums,ka Pakalniņas kundze šoreiz savas skolas gaitas neatceras – un kārtējo reizi baigos padomju gadus neatceras.Ja pieminētu, tad izcilais igauņu piemērs neliktos tik’ izcils – un 4.maija republikas reformas izglītības nozarē tik (ne)saprātīgas ?
0
juraslicis 13.08.2010. 18.54
Manuprāt, šis viss norāda uz saziņas trūkumu starp pedagogiem un vecākiem. Jo ne jau IZM, Zvaigzne vai Kilbloka nosaka, ko ražot – to nosaka pieprasījums. Bet katrs vecāks klausa skolotājam un pat nedomā iebilst. Ja cilvēks piekrīt tam, ka kāds viņa vietā lemj kā tērēt naudu, tad jau kāpēc nebūt 5 burtnīcām latviešu valodā?
0
designhouse.lv 13.08.2010. 17.00
Tas jau sen ir skaidrs, ka tās darba burtnīcas kļūst arvien vairāk un arvien dārgākas!
Bet pajautājiet sev, “vecās skolas” absolventi – vai Jūs esiet stulbāki un neattīstitāki, tikai tāpēc, ka Jums nebija tādu darba burtnīcu un Jums bija tikai grāmata, jau n-tos gadus lietota kura NEBIJA jāpērk pašam? Es nejūtos apdalīts un atbalstu iepriekšējo praksi! Kāda vaina, ja viena laba mācību grāmata tiek izmantota vismaz 10gadus! Piemēram kas mainās matemātikā ka jāmaina grāmatas?
2
Vilma Kovaļova > designhouse.lv 13.08.2010. 17.12
piekritu par 1000 %. Izveidots kartejais naudas pumpitis no bernu vecaku makiem. Par valsts politiku saja jautajuma nav verts pat sakt runat- valdosas mafijas merkis ir izpumpet visu naudu no iedzivotaju kabatam. Jautajums- kas bus pec tam ?
0
shefere > designhouse.lv 13.08.2010. 18.16
Nu manā pamatskolas laikā bija ģeogrāfijā kontūrkartes un ja nekļūdos, tad arī vēsturē bija kaut kādu slavenāko kauju kontūrkartes, nu tur Borodinas kauja u.t.t. Par kara stratēģi neesmu kļuvusi tāpēc. Bet es jau sena, toreiz dzīvoju valstī, kuras vairs nav.
0
alisesenberga 13.08.2010. 16.54
Kā var Zvaigznei būt monopols uz mācību līdzekļu tirgošanui? Tas tak absurds! Jo es principāli NEKAD un NEKO nepārku Zvaigznē – kopš Zvaigznes privatizācijas esmu nolēmusi ne santīmu nemaksāt Kilblokai.
Pēdējais Kilblokas triks ar sabiedrību: Uztaisa pirms Ziemassvētkiem lētu grāmatu veikalu Vecrīgā. Cilvēki, protams, uz Zsv tur sapērkas. Pirms nākamajiem Zsv (tagad) lētā veikala vietā ir parasts Zvaiznes veikals, kur lētāk ir ļoti maz grāmatu, turklāt tās izvietotas pagrabstāvā.
Cilvēki, protams, turpina iet uz bijušo lēto veikalu, aiziet, un tikai tad saprot, ka nekas vairs nav lēts (nu, labi, ir, tikai pusaudžu un visādas neiekārojamas grāmatas). bet ja jau tik tālu nācu – ai, nu labi, nopirkšu kādu grāmatiņu. Un samaksā Kilblokai par viņas rafinēto cilvēku apvešanu ap stūri…
2
aivarstraidass > alisesenberga 13.08.2010. 17.12
>>> Kā var Zvaigznei būt monopols uz mācību līdzekļu tirgošanu? Tas tak absurds!
=====
Zvaigznei jau arī nav monopola uz mācību līdzekļiem. Ir vairākas citas izdevniecības – RAKA vai Lielvārds, piemēram. Bet viņi jau netirgo neko būtiski labāku.
Domāju, ka izeja ir nevis lielāks valsts finansējums, bet pakāpeniska pāreja uz pamatskolas mācību līdzekļu brīvu pieejamību Internetā. Ja nu vajag kaut kādas aizpildāmas lapas, tad tās izdrukā (un skolām vienkārši palielina finansējumu printeru, papīra un tonera iegādei). Vienas melnbaltas lapas drukāšanas pašizmaksa ir kādi 2 santīmi. Tad tiktu drukātas tikai tās tēmas, kuras tiešām ir skolotājam stundā nepieciešamas. Un šādas papīra lapas izskatās gana “efemeriskas” (nepastāvīgas, pārejošas), lai tās arī labi audzinātiem skolēniem nebūtu iebildumu pieķēpāt. Savukārt valsts ar autoriem norēķinātos atbilstoši patapinājumam.
0
ir_lv > alisesenberga 13.08.2010. 17.29
aaa.. Šī gudra un ekonomiska doma – no interneta izdrukājami mācību līdzekļi. Pat varētu nebūt brīvi pieejami, pietiktu, ja būtu iespēja pievienot eklasēm un citām internetizētajām dienasgrāmatām.
Lielākie iebildumi gan varētu būt karjošajiem autortiesību aizstāvjiem, nevienam citam.
Nē, nu vispār jau ir jaunās grāmatas, kuras ir interesantas un labas. Man favorītās ilgu laiku biju Lielvārda dabas mācības grāmatas sākumskolai. Vēl joprojām stāv plauktiņā, kaut jaunā paaudze no tām jau “izaugusi”.
0
disassociative 13.08.2010. 15.59
Nu, varbūt vērts pameklēt saikni no IZM uz “Zvaigzni”?
Man šogad vajag 70 + 75 Ls mācību grāmatām.
0
aivarstraidass 13.08.2010. 14.19
Kā jau autore raksta – “Zvaigzne” šajā situācijā ir vienkārši “pamperu ražotājs”, kuru nav par ko vainot. Ādažu Brīvā Valdorfa skolā jaunākajām klašu bērniem šos jokainos mācību materiālus neviens nepērk. 1.klasē visa rakstīšana notiek negrafētās (balta papīra) burtnīcās. Pirmajā klasē raksta ar vaska krītiņiem, 2.klasē parādās vienkāršie zīmuļi, tad – 3.klasē tintes pildspalvas (nedaudz vēlāk parādās līniju/rūtiņu burtnīcas un lodīšu pildspalvas). Un arī viņu mācību programma ir akreditēta. Neviens nav aizliedzis strādāt arī tā.
Nav svarīgi kā sauc pedagoģiju, bet gan – vai jaunāko klašu skolotāji cenšas audzināt bērnus par pilnvērtīgiem cilvēkiem – kuri mācās paši rakstīt un domāt “apsēžoties pie baltas lapas”, vai arī par kūtriem izpildītājiem, kuri ieraksta iepriekš paredzētajā lodziņā pareizo atbildi. Ļoti iespējams, ka modernie mācību materiāli ļauj drošāk mācību procesu kontrolēt, mērīt rezultātu, utml. – ne velti tie ir tik populāri. Bet jaunākajās klasēs efektivitāte un “atkārtojamas kvalitātes produkta ražošana” nedrīkstētu būt galvenais.
2
Diâna Antipova > aivarstraidass 13.08.2010. 16.13
tas ir tāpat kā visādas “krāsojamās” grāmatas – es jau neesu pret, bet ja bērns krāsos tikai tos pavulgāros netalantīgos ziloņu šablonus, nav normāli. Mazgadīgie bērni, kamēr zīmē paši kā sanāk un ko/kā grib, reizēm ir stipri ģeniāli, ar tādu izteiksmīgumu, ko lielais skolā audzinātais nekādi nevar panākt.
0
Gunta Šnepste > aivarstraidass 14.08.2010. 16.38
Nedomāju, ka “Zvaigzni” var saukt par vienkāršu pamperu ražotāju, kura pamperu pirkšana (vai nepirkšana) ir katra paša rokās.
Pirmkārt jau, daudz kas ir atkarīgs no skolotājiem. Un uz tiem, kā zināms, var arī “iedarboties”.
Otrkārt, bija reiz tāda iniciatīva, daļu mācību materiālu darīt pieejamus internetā. Atradās pat autori, kuri piekrita ļaut publicēt savas izstrādes. Un kas notika? Izdevējs piedraudēja, ka nekad mūžā vairs nesadarbosies ar tādiem autoriem, kuri dod mācību materiālus internetam, tātad, kož izdevēja pīrāgā. Un autori, protams, pārdomāja, un atsauca savu piekrišanu. Vai tiešām šīs var saukt par godīga pamperu ražotāja darbības metodēm?
0
Sandra Lāce 13.08.2010. 14.06
Skolotājiem visu laiku ir jāceļ kvalikfikācija visādos kursos – laikam tas nozīmē apgūt kārtējo darba burtnīcu un kā no tās mācīt bērnus.
0
dro 13.08.2010. 13.48
Nu ar iespiedēju alkatību vai lienošo kontrevolūciju vien šo nebūšanu nevar’es izskaidrot. Laikam pie vainas tomēr būs tautiešu aprobežotība. Ņem, kuru jomu vēlies – visur neizskaidrojamas lietas.
3
Janis > dro 13.08.2010. 13.57
Var gan. Vienkārši jāpainteresējas vai Zvaignes vadītāji/īpašnieki gadījumā nemēdz šad un tad satikt kādu IZM amatpersonu.
Tas ir TIK vienkārši un tā notiek daudzās valsts “regulētās” jomās, ja ne visās.
Vēl viens iemesls cik daudz vien var valsts funkcijas decentralizēt (demonopolizēt) un atdot privātajam sektoram.
0
dro > dro 13.08.2010. 14.08
Sapratu, jāapspriežas ar āžiem, kā un ko stādīt:)
0
shefere > dro 13.08.2010. 18.10
Nu nezinu, man pat šķiet, ka tas ir acīmredzami, pārsvarā visus IZM apstiprinātos mācību līdzekļus drukā Zvaigzne ABC,un ne jau tādēļ, ka mums butu švaka grāmatniecība. Pie tā, ka mūsu ir tik maz, var teikt, ka grāmatizdevēju mums salīdzinoši ir daudz! Un cilvēkus kuri spējīgi but par redaktoriem, korektoriem u.c. speciālistiem LU Filologi ražo katru gadu, tā ka arguments par vienigo specu koncentraciju tieši Kilbokas kantorī, arī nestrādā. Derētu gan šīs inteliģentās kundzes darījumiem drusku parakt apakšā, esmu pārliecināta, ka būtu interesanti.
0
rozens1412 13.08.2010. 13.46
Mani kā pamatskolnieka mammu, vienmēr ir interesējis darba burtnīcu pielietojumus. Gada beigās darba burtnīca ir aizpildīta labi ja trešdaļa. Protams, ka varam runāt par katra skolas bērna uzcītību, skolotāju atšķirīgo mācīšanas metodiku, bet jautājums man paliek. Kāpēc ir jāpērk darba burtnīcas, ja tās nekad netiek pilnībā izmantotas?
0
Una Grinberga 13.08.2010. 13.24
Tīri idejiski “grāmata” ir transformējusies dažādos hibrīdveidojumos – tas tiesa, bet nevajadzētu piesaukt “grāmatas nāvi”.
Runa gan vairāk ir par IZM haotisko metodisko plānošanu, ka jaunas grāmatas tiek izstrādātas katru gadu. Ja nemaldos agrāk bija tā, ka IZM apstiprina kādas konkrētas mācību grāmatas, kuras atbilst valsts mācību programmām. Kāpēc no šīs prakses bija jāatsakās?
1
www.mlmoto.lv > Una Grinberga 02.09.2010. 21.35
nebūt nāves grāmatai!
0
ainars 13.08.2010. 13.02
Tad tomēr man bija noveicies, respektīvi – vecākiem. Toreiz vēl šausminājās par to, ka grāmata skolai maksā nedaudz vairāk par 2 latiem.
Pirms trim gadiem vēl šausminājos, ka ģeogrāfijas grāmata vidusskolai maksā ap 6 latiem [tāpat arī vēstures, kur vispār bija nepieciešamas 3 grāmatas].
Tagad Zvaigznes outletā šīs grāmatas pārdod par 0,50 Ls. Un izdod jaunas, kuras arī maksā 6 latus utt.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad reāli vecākiem nav naudas par ko bērnu skolā laist, rodas jautājums – Cik no tādiem bērniem uz skolu šogad tā arī neaiziet? Pieļauju, ka procents mazs, bet tomēr…
Neviens jau tagad par to nedomā, kaut arī itkā vēlēšanu gads…
+ Darba burtnīcas manuprāt vispār nav vajadzīgas, vai tad skolotājiem ir tik grūti izdomāt šādus tādus darbus, ko var uzrakstīt parastā kladē?
Vai arī risinājums būtu grāmata skolotājam, kur būtu uzdevumi, ko bērniem iedot.
2
si-si8 > ainars 13.08.2010. 15.40
muļķīgi kaut kā sanāk, jāmaksā par grāmatu, ko varēs izmantot vienu gadu, jāmaksā par darbu burtnīcu, ko, pašsaprotams, arī varēs izmantot vienu gadu un jāmaksā par burtnīcu, kas rezultātā ir tikai daļēji izmantota, jo ne viss ir darbu burtnīcā un parastajā burtnīcā arī kas jāraksta….n***g, ir nepiciešams tas viss….ja kādreiz varēja ļoti labi mācīties izmantojot grāmatas +-piecus gadus un normāli iemācīties rakstīt, jo bija jāizmanto parastā burtnīca no kuras arī varēja saprotamā secībā visu vielu iemācīties, tad kādēļ tagad šitā jāčakarē gan vecāki ar izdevumiem, gan bērni???
0
shefere > ainars 13.08.2010. 18.00
Tieši tā, mans puika šogad būs 8.klasē un varu teikt, ka pa šiem gadiem vismaz 1 trešdaļa darba burtnīcu maija beigās tika izmestas papīra atkritumos gandrīz neskartas, bet dažas galīgi tīras, šogad konkrēti sporta darba burtnīca. Skola šovasar kļuva par valsts ģimnāziju,starp citu, tā ka par paidagogu kvalifikāciju ari nevajadzetu būt lielām diskusijām.
0
Janis 13.08.2010. 12.58
Nu problēmas sakne nav tālu jāmeklē – ir mums tāda IZM ar visādiem departamentiem un nodaļām, kurai teorētiski grāmatu normatīvi būtu jānosaka un jāregulē.
Acīmredzot Koķes kundze un pirms tam Rivžas kundze, jeb kopumā ņemot ZZS, kas jau kādu laika šo iestādi, ne vēlas, ne spēj kaut ko darīt izglītības uzlabošanai.
Kārtējais regulators, kas “regulē” tirgu par labu komersantiem/monopolistiem nevis tautai.
Kā jau esmu teicis iepriekš – ZZS nav ne Z, ne Z, ne S, ir tikai Lembergs un bariņš, kas tam klanās.
2
andrisskrastins > Janis 13.08.2010. 13.01
Cik zinu pedagogus manu draugu un paziņu vidū, visi kā viens saka, ka IzM lāsts ir ideja, ka bez diskusijām ar skolotājiem var izveidot metodoloģiju. Kas ir absolūti garām. Jo kurš tad mācīs/māca skolēnus?
0
ciparsone > Janis 14.08.2010. 12.06
Šajā un citos ar mācību kvalitāti un saturu saistītos jautājumos īpaši nedzird skolotāju viedokli. Jeb viņu organizācijas un arodbiedrības darbojas tikai tad kad aizskartas skolotāju algas? Manuprāt, tieši skolotājiem būtu skaidri un skaļi jānovērtē šo krāsojamo grāmatu saturs un lietderība. Acīmredzot, šī vecāku slaukšana skolotājus un skolu direktorus īpaši neuztrauc, jo skolās netrūkst arī citu “brīvprātīgu” naudas slaukšanas disciplīnu.
0
andrisskrastins 13.08.2010. 12.53
Jāpiekrīt, ar mācību materiāliem kaut kas ir aizgājis šķērsām. Visas tās darba burtnīcas, utt. utjpr. It kā jau nav slikta ideja, bet izdevumi bērnu vecākiem ir kolosāli. Vai tiešām tas ir vajadzīgs, lai bērns veiksmīgi kaut ko iemācītos – nezinu.
5
+1
0
Atbildēt
+16
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@ir_lv > andrisskrastins 13.08.2010. 13.09
precīzāk, kaut kas ir šķēršam ne tik daudz ar materiāliem, cik ar mācību saturu dažos mācību priekšmetā.
Starp citu, ir redzētas arī ļoti labas darba burtnīcas, taču ne sākumskolā, bet gan vēlākajās klasēs. Piemēram, vēsturē pamatskolām.
0
Valdemārs Valdemārs > andrisskrastins 13.08.2010. 14.02
Darba burtnīcām, ja tādas vispār mācību procesam ir nepieciešamas, vajadzētu būt brīvi pieejamām IZM mājas lapā, kur tās var lejupielādēt, bet skola parūpējas par izdrukāšanu.
0
putekliic > andrisskrastins 13.08.2010. 14.45
Ha! Būtu jau labi! Bet arī šajā jomā acīmredzot ir izveidojosies saava “mafija” – viss ir “sakārtots” tā, lai nodrošinātu “Zvaigznei” maksimālu peļņu! Ļoti laba augsne, lai izveidotos kārtējais korupcijas perēklis.
0
Diâna Antipova > andrisskrastins 13.08.2010. 16.07
Ivar, doma laba, bet drukāt skolā ir dārgāk nekā tipenē lielus apjomus, plus drukāt skolā krāsās ir vēl daudz dārgāk (cik skolām ir normāls/izmaksās daudzmaz lēts krāsu printeris?).
0
shefere > andrisskrastins 13.08.2010. 17.53
Nav tām darba burtnīcām krāsu printeris vajadzīgs, tās parasti ir vienā krāsā uz balta. Tas ka Zvaigzne ir gadu gadiem pelnījusies uz vecāku rēķina, ir fakts. Neticu, ka grāmatu un darba burtnīcu pašizmaksa ir tik augsta, ka cenām jabūt tadā līmenī ka visus šos gadus bijis, it seviški darba burtnīcas ir zemā poligrafiskā līmeni uz lēta papīra, vnk Kilboka arī laikam neuzskata par peļņu neko mazāku par 200, 300 %. Vēl šonedēļ bēdīgi tv sūdzējās, ka skolas neko nepērkot, kaut ko gaidot…Laikam dāmai likās, ka šī viņas biznesa niša rullēs mūžam.
0