Pirmskaitļu vientulība

Grāmata, manā skatījumā, ir ļoti pliekana, dažviet izrautiem kadriem. Banālā valodā un izpratnē uzrakstīta. Nekautrēšos teikt, ka manā skatījumā ši grāmata ir “slima ezīša murgs”, kur autors virspusēji, saraustīti un haotiski ietver šizīša Matija, kuram patīk graizīties, anorektiķes Alīšas un pediņa Denija virspusējo stāstu, kas savā ziņā gan ir gan nav saistīts… biju dziļā šokā, kad grāmatas beigās izlasiju, ka tā ieguvusi nozīmīgu Itālijas literāro prēmiju, kā arī gada izcilākās debijas grāmatas apbalvojumu. Tad ir jautājums… Ja šis savārstījums skaitās labs drabs, KĀDS TAD SKAITĀS SLIKTS… Manā skatījumā grāmata uzraxtīta zemā līmenī, stātsts saraustīts, savārstīts no, varrrbūt, autora sapņiem/pieredzes/ilūzijas pat iedziļināties negribas… Ļoti žēl ka izsvidu uz šo grāmatu naudu… tā nav pat lata vērta un tika izsviesta bez jebkādiem apsvērumiem ieteikt kādam citam to izlasīt…

Pliekana grāmata, kas izmanto visas iespējamās “mūsdienu” romāna klišejas. Pirms 20 gadiem varbūt būtu strādājis, tagad nieks vien.