Min iespējamo bijušā Gvantanamo ieslodzītā personību

Turpinājumā īss pārstāsts no tribunāla materiāliem:
Tur viņš ar zvērestu apliecinātā liecībā stāsta kaut ko citu par saviem iemesliem, kāpēc atstājis Uzbekistānu: Proti, ka nevis “draugs ar automašīnu nejauši notrieca policistu”, bet gan drauga paziņas, kas bija mašīnā, nogalināja milici, kas bija apstādinājis mašīnu dokumentu pārbaudei. Savukārt šie paziņas bijuši milicijas meklēšanā. Tā kā mašīna esot bijusi uz viņa vārda un mašīnas dokumenti bija palikuši tajā vietā, kur milici nogalināja, viņš esot izlēmis mukt. Aizmucis uz Tadžikistānu, kur apmācīts kaujinieku nometnē rīkoties ar Kalašņikova automātu, tad viņu ar Krievijas (!) armijas helikopteru pārveduši uz Afganistānu. No viņa stāsta gan var pierādīt tikai pēdējo daļu – t.i. – kad Sabiedrotie nobumboja viņa nometni, viņš aizgāja un padevās amerikāņiem

Jebkurš varēja noskaidrot, ko Latvija taisās uzņemt, vienkārši ieskatoties internetā ar Google palīdzību:
Te ir ziņas par Uzbekistānas ieslodzītajiem Guantanamo: http://en.wikipedia.org/wiki/Uzbekistani _detainees_at_Guantanamo_Bay
Jebkurš var noskaidot, ko pats Kasimbekovs stāsta, par to, kā nokļuvis pie Taliban. Te ir ziņas par Kasimbekova tribunāla materiāliem.
http://humanrights.ucdavis.edu/projects/ the-guantanamo-testimonials-project/test imonies/testimonies-of-the-defense-depar tment/csrts/csrt_isn_675.pdf

Man tik ir viena ļoti liela cerība, ka ja pienāks brīdis, kad šis amerikāņu atbalsts būs vajadzīgs, viņš arī būs reāli taustāms, ne tikai TV ekrānos redzams un dzirdams augsta līmeņa presenēs, ka ASV garā un sirdī un morāli ir kopā mums grūtā brīdī. :)

Mistiskais uzbeks
Negaidīti lielu ievērību mūsu plašsaziņas līdzekļos izpelnījies cilvēks, kas uz dzīvi Latvijā pārcēlies no Gvantanamo (Kuba) kara bāzes. Pārcēlies legāli, ar Latvijas valdības piekrišanu. ASV sedz izdevumus, kas saistīti ar bijušā gūstekņa adaptāciju jaunajā mītnes zemē. Uzbeks, kas runā krieviski, gatavs iemācīties latviski. Nekā īpaša.
Viena jauna cittautieša iekļaušanās Latvijas daudznacionālajā sabiedrība droši vien paliktu nepamanīta, ja neparādītos ziņa, kas atklāj viņa vārdu un uzvārdu. Sākās ažiotāža. Pateiksim uzreiz – pilnīgi nepamatota. Protams, var jau sazināties ar Uzbekijas vēstniecību, mēģināt kaut ko uzzināt par cilvēku ar sarežģītu vārdu un uzvārdu. Tikai lielas jēgas tam nav, un vajadzība vēl mazāka.
Ir tikai viena pavisam neskaidra lieta – kāpēc viņam bija jābēg no Uzbekijas, ja pie policistu sabraukušās automašīnas stūres sēdējis nevis viņš, bet kāds cits? Liecinieks arī Uzbekijā ir liecinieks, ādu pār acīm nemauktu. Cita lieta, ja viņš būtu bijis “Uzbekijas islāma kustības” aktīvists. Taču arī tam vairs nav nekādas nozīmes.
Ko mēs par šo cilvēku zinām? To, ko mums dara zināmu publiskajā telpā. Līdz pirmavotiem neviens no Latvijas rakstītājiem nav ticis. Mēs nezinām, ar kādu vārdu ir viņa jaunie dokumenti, un to uzzināt nevarētu būt pa spēkam arī britu pētniekam. Viņš “tiek klāt” Gvantanamo ieslodzīto pagātnei, taču diezin vai amerikāņi pieļautu ieskatīšanos nākotnē.
Lai cilvēks patiešām varētu sākt jaunu dzīvi, viņam izstrādā leģenda – lai būtu, ko stāstīt darbabiedriem un kaimiņiem. Ar novadniekiem būs pašvaki – Latvijā nav uzbeku biedrības.
Lai leģenda labāk nostrādātu, var palaist tautās tāpat rūpīgi izplānotu dezinformāciju. Visi meklē uzbeku, bet patiesībā eventuālais Latvijas pilsonis ir turkmēnis, kalmiks, vai pat Vidusāzijas korejietis, kas, dabiski, var prast gan uzbeku, gan krievu valodu.
Protams, viņa iepriekšējā identitāte var nākt zināma – ja viņš pats to vēlēsies. Taču tas liekas maz ticami.

…tomēr viņš palika Gvantanamo bāzē, jo Vašingtona nevarēja atrast valsti, kas būtu gatava viņu uzņemt. Uz dzimto Uzbekistānu Kasimbekovu nevarēja sūtīt, jo pastāvēja pamatotas bažas, ka tur viņu sagaida spīdzināšana +++ tiešām, tā Gvantanamo bāze ir bijusi viens elles midzenis :)

Vispār nesaprotu, par ko būtu jāsatraucas, humāna un atbalstāma rīcība no Latvijas puses, pie kam arī tas fakts, ka palīdzam ASV nav zemē metams, amerikāņi draugus neaizmirst.

Baigi nu mums vajag precīzi zināt:
– vārdu uzvārdu
– iespējamo tautību
– iespējamos radus Uzbekijā vai Uzbekistānā, kā nu tur pareizi
ja jau cilvēks ir apņēmies asimilēties, dies ar viņu lai dzīvo laimīgs, ja nu gadījumā viņam ir vēlme aizmukt kaut kur uz austrumiem, arī nav slikti lai taču mūk.

Grūti spriest par lēmuma pareizību, bet uzskatu, ka sekojot Šveices paraugam, kas ir uzņēmusi otru ieslodzīto, nevajadzētu baidīties :)