As the devil reads the Bible
Saistītie raksti
Viedoklis /
27. septembris
Ceļā uz veselīgu finanšu nozari
Viedoklis /
8. augusts
Bezskaidras naudas norēķini – vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai
Viedoklis /
30. jūlijs
Cimperlīgais tautsaimniecības suflē jeb Izaugsme prombūtnē
Komentāri (31)
rediss7 26.07.2010. 14.25
protams es vēl joprojām nesaprotu, kā lata revalvācija bremzētu patēriņa ekonomiku. Manuprāt tas būtu vēl eļļa ugunī, palielinātas patērētāju spējas pirkt ārzemju preces + palielinātas iespējas atdot kredītus EUR, + papildus stimuls ņemt kredītus EUR, jo tie taču paliek lētāki utt… kā tas būtu palīdzējis ? kaut kā laikam es īsti nespēju izsekot , LB kritizētāju loģikai …
0
kreëstliv 24.07.2010. 14.20
Izskatīju to SVF dokumentu, par kuru NRA žurnālisti šo rakstu ir sarakstījuši, neko tādu, ko atrada Latkovska kungs, tur neatradu, īpaši jau šāda veida apgalvojumu, kāds tika izteikts, drīzāk šokējošs bija tajā dokumentā parādītais Latvijas iepriekšējo valdību fiskālais sniegums, attēlots grafikos (lielā daļā gadījumu Latvija bija pirmā vai pēdējā (ar atrāvienu) atkarībā no apskatāmā rādītāja).
0
kreëstliv 24.07.2010. 14.19
Latvijas gadījumā kaut kādā brīdī tas vairs nebija iespējams, jo neviens vairs Latvijas valstij neticēja. Devalvācijas sekas, to veicot pašreiz, varētu būt diezgan graujošas – jo tiktu ar vienu darbību padarītas par nebijušām visa pēdējo mēnešu Latvijas ekonomikas stabilizācijas pazīmes un līdz ar to – darbības tā panākšanai, kā arī tiktu palielināts bezdarbs lielos apmēros (palielināta nabadzība, emigrācija utt.), uzticamība būtu jāsāk pierādīt un iegūt atkal no jauna, kas varētu izrādīties diezgan pagrūti, arī investori no Latvijas kā riskantas valsts turētos pa gabalu.
0
kreëstliv 24.07.2010. 14.18
Vienīgais, ko LB varēja darīt – ir iet manifestācijās pie MK (manuprāt, toreiz patiešām varēja būt daudz agresīvāki, skaidrojot negausīgās fiskālās politikas riskus), bet man nav īstas pārliecības par to, vai cilvēki būtu to sapratuši. Arī jebkāda veida devalvācija būtu bijusi iespējama tikai tad, ja tirgus dalībnieki ticētu, ka tā vairs neatkārtosies (un neatkārtosies nākamās, jo nepietiek līdzekļu kursa noturēšanai, spekulācijas pret latu utt., beigās vairs vispār neesot iespējamajai valūtas kursa noteikšanai).
0
kreëstliv 24.07.2010. 14.16
Kaut kas uz naturālās saimniecības pusi tad ir nepieciešams, lai tādu fiksētu kursu noturētu, nav īpaši daudz valstu Pasaulē, kas to pašreiz varētu piekopt, un tām tad jābūt pietiekami diktatoriskām, jo cilvēkiem tā naturālās saimniecības padarīšana (paši ražo tikai sev un arī patērē tikai to) ar visām sekām ne īpaši patīk). Par pārējo tad lieki runāt, jo jebkura LB darbība (piemēram, procentu likmju palielināšana) tai būtu jāneitralizē pēc tam, lai saglabātu kursu.
0
kreëstliv 24.07.2010. 14.16
Nedomāju, ka kāds ticētu (tajā skaitā – ārvalstu darījumu partneri vai investori) tik mazas valsts kā Latvijas (iedzīvotāju un līdz ar to – potenciālo naudas izmantotāju ziņā – mazāka par dažu Eiropas pilsētu) elastīgam valūtas kursam, tā kā realitāte ir tāda, ka Latvijas gadījumā ir iespējama ir tikai kaut kāda veida fiksēšana – jo skaidrāka, jo labāka. Protams, var izvēlēties arī elastīgo, bet tad jārēķinās, ka ar tādu milzīgu valūtas kursa risku nekāda īpašā ārējā tirdzniecība nesanāktu.
0
Liāna Tūtiņa 23.07.2010. 17.42
Even in today’s BoL response (http://www.delfi.lv/news/business/finance/latvijas-banka-aizstav-lidz-sim-istenoto-valutas-politiku.d?id=33167307) BoL argue “tā vietā, lai mēģinātu saprast, kādēļ pie vienādas starta pozīcijas un valūtas politikas esam palikuši aiz igauņiem un kas darāms, lai kaimiņus panāktu…”, referencing to EE as a good example of tight fiscal policy. However, IMF clearly demonstrate in the paper that EE has only slightly better position than LV, and those countries using monetary policy tools were achieving far better results!
And this is important, still rather new and non-trivial conclusion to local public general.
That’s why all the fuss.
0
Liāna Tūtiņa 23.07.2010. 17.42
Morten, IMF paper, indeed, correctly pointed out, that “the blame to be put on the banks, on (lack of) supervision and, of course, on the main culprit here, fiscal policy”, but this also corresponds to the opinions of Latvian government and general public. Nothing new. What is different to Latvian public opinion – IMF attitude towards the [necessity of] proactive monetary policy.
0
jansemjo 23.07.2010. 17.12
I think we all forget the dimensions of economies, which implemented floating exchange rates, in comparison to the Baltic state economies. If LV, LT or EE would have had floating currencies they would not be able to keep the speculators at bay and thus collapse.
0
SockBox 23.07.2010. 11.42
the paper does not anywhere say the BoL is to blame for the crisis, you can try to twist whats written but thats it.
“The long-term assessment of the contribution of the exchange rate regime to the development of the crisis needs to remain open at this stage. Chosen initially for specific purposes and contributing in the early stages to lower inflation and a predictable policy environment, the exchange rate regimes initially were successful and continue to benefit from broad domestic political support. The capital inflows period posed hitherto unseen
challenges, but it remains unclear to what extent other policies—in particular fiscal and prudential—could not have more effectively compensated for the absence monetary/exchange rate policy responses. Arguably, in the context of the crisis, a change in the exchange rate regime would have been too late to avoid the excesses, and possibly also
associated with significant costs.”
5
SockBox > SockBox 23.07.2010. 11.42
the quote you bring up mentions wage growth which led to a deterioration of competitivness and yet it was the stated explict aim of the government to raise wages and `gazi grida’ warnings from the IMF and others that in a fixed exchange rate this was dangerous were ignored. The paper goes through a number of countries that got into trouble but really the only ones that did moderatly well were those with a floating currency and appropriate policies, that means even fiscal policy and prudential measures are needed. So the Czechs and Slovaks, not the Hungarians and Romanians and others with floating currencies. How you can arrive at the conclusion that the crisis is the result only of BoL policies is beyond me and is only your interpretation, not contained in this paper.
Latvia had the biggest credit bubble and housing prices rose until March 2007 when finally the government took measures that ended it. Why werent such measures taken earlier?
0
SockBox > SockBox 23.07.2010. 12.03
in March 2007 measures like a credit registry, speculative tax and downpayments were implemnted, housing prices began to fall immediatly after that and the number of deals dropped. It is indeed connected. Read Latio’s prices or someone elses, if you have a different view then present with evidecence.
http://www.latio.lv/files/latio_majoklu_tirgus_parskats_2010-06.pdf
chart on page one you can see clearly that the number of deals fell dramatically after the measures were adopted and the prices declined shortly there after.
0
mēbeļu izgatavošana > SockBox 23.07.2010. 12.40
If it still “remains unclear” whether fiscal policies “could not” have “compensated” for straight-jacket of BoL’s choosing and making, then it also remains unclear whether they “could” have compensated. More so true, when referring to the time period of 2005-2007 itself. If it’s not clear anything will make that much difference absent monetary tools, might as well try to make most of it and go broke for “treknie gadi” :) It was fun while they lasted and the uncertainty doesn’t make government’s choice look all that stupid.
Of course the government bloated the public payroll – both the numbers and and amounts. Of course government neglected — for various political reasons — to carry out reforms screaming to be done. That’s “universally” acknowledged, isn’t it? What’s not acknowledged is that BoL policies in itself were a trouble. That BoL “jumped on top of harrows”, unnecessarily. Fie on ephemeral “predictable policy environment”, fie on “initial” lower inflation!
0
SockBox > SockBox 23.07.2010. 12.53
“`The long-term assessment of the contribution of the exchange rate regime to the development of the crisis needs to remain open at this stage.”
the debate will continue no doubt. As to this sentence:
“f it still “remains unclear” whether fiscal policies “could not” have “compensated” for straight-jacket of BoL’s choosing and making. Then it also remains unclear whether they “could” have compensated.”
As the blog pointed out Marco101 will tell you that in a fixed exchange rate fiscal policy becomes very important, if you want to overturn the field of economics be my guest, write a book and some research and we can all go through it and read it.
0
mēbeļu izgatavošana > SockBox 23.07.2010. 13.09
Fie on the “field of economics” and their “very important”, “critical” and all the other indeterminate, “covering my behind” qualifiers! :)
0
SockBox 23.07.2010. 10.50
‘Funny. Unless somebody writes into some report that BoL officials need to be indicted for the decisions made in 2004-2005, Mr. Hansen will continue denying anything was done wrong.’
I think this blog was about a story that claimed an IMF paper said something which a careful reading showed it didnt. Your comments dont say anything about that, and have nothing to do with the BoL doing something right or wrong, but what a paper said. Oslejs could be right that changing the exchange rate in the midst of the credit boom could have done something, or he could be wrong, but this paper doesnt suggest any policy for that, and has no calucation or evidence to support it.
if you think the BoL is to blame, fine, but dont say this paper has anything to say about that.
1
mēbeļu izgatavošana > SockBox 23.07.2010. 11.18
Of course it does, I just quoted it… :) Says a lot, in fact, short of naming the institution and officials by name, of course. Wanna more of it? There ya go:
“By 2008, there was a quite dramatic difference in terms of macroeconomic vulnerabilities between fixed and floating exchange rate countries. Floating exchange rate countries had a much less pronounced credit boom, lower inflation, and smaller current account deficits (Figure 20).
They also had less deterioration of competitiveness, as they managed to prevent the acceleration of wages and prices that occurred in fixed exchange rate countries.”
Mr. Hansen says “initial time-line” to euro adoption was “no good”, so to speak. And that’s all there is to say? Should BoL have chosen other policies, had there been other time-line schleim-line?
0
mēbeļu izgatavošana 23.07.2010. 10.30
Funny. Unless somebody writes into some report that BoL officials need to be indicted for the decisions made in 2004-2005, Mr. Hansen will continue denying anything was done wrong.
“in the context of the crisis, a change in the exchange rate regime would have been too late to avoid the excesses” can not and does not say anything about the time prior to crisis.
This does: “A comparison with developments in the countries with floating exchange rates suggests that the exchange rate regime indeed mattered”, as does this “The exchange rate regime plays a critical role in the determining a country’s ability to adapt to credit flows”.
And this to summarise:
“(..) it remains unclear to what extent other policies—in particular fiscal and prudential—could not have more effectively compensated for the absence monetary/exchange rate policy responses.”
We KNOW BoL choices placed Latvia into straightjacket; “it remains unclear” whether other policies could have “compensated” that.
0
noora2 23.07.2010. 09.20
Mans igauņu kolēģis no Postimees nespēj saprast, kāpēc ekonomisti Latvijā cepās par Centrālās Bankas stingro nostāju monetārajā politikā, kamēr reti kurš (un te arī akmens žurnālistu dārzā) runā par absolūtu fiskālās politikas trūkumu (īstermiņa un ilgermiņa).
“Nesaprotu, kāpēc jūs kritizējat tos, kam ir kaut kāds viedoklis nevis tos, kam tāda nav, bet noteikti vajadzētu būt?” (citāts no e-pasta).
Nesaku, ka igaunim, tāpēc, ka ir igaunis un tūlīt savā makā skaitīs eiro, būtu jābūt kādai autoritātei, bet es saprotu viņa teikto: ja būtu tik pat argumentēta fiskālā politika, kāda ir monetārā, un abas spētu sadarboties, mums vispār te nevajadzētu par kaut ko diskutēt.
Paldies Mortenam par rakstu, īpaši par norādi uz tipisko dažu LV žurnālistu sērgu: veidot viedokli vēl pirms iepazīšanās ar raksta/sižeta materiāliem!
2
Ginta Auzniece > noora2 24.07.2010. 23.47
Petersona kgs, monetara un fiskala politikas jeb naudas stipruma mainisanas un budzeta apmera un terinu organizesanas politikas ir divi galvenie jebkuras ekonomikas regulesanas instrumenti. Tie darbojas kopā.
0
Ginta Auzniece > noora2 24.07.2010. 23.50
Ka noradija blogā Mortena kgs abiem jabut savstarpeji samerotiem. Nevar but pie cietas valutas ekonomikas parkarsanas laika budzets ar parlieku deficitu. Citiem vardiem, monetara un fiskala politika ir ka deja kas abiem jadejo kopa un abiem partneriem viena.
LB pozicija ir, ka vini dejoja pareizi visu laiku Vines valsi, bet valdiba visu laiku bojaja pasakumu dejojot čačača.
Tomer so argumentu var pagriezt otradi pajautajot: ja jau LB redzeja, ka valdiba dejo čačača, kapec LB neizmainija deju piemerojoties valdibai?
Redzot bezatbildigas valdibas, LB vareja bremzet ekonomiku svarstot kursu.
Sis SVF petijums ir loti interesants un gudrs. Vins prasa pat garaku rakstu, ne Mortena kga iso blogu vai komentarus pie ta, kuru autori diemzel biezi nav papulejusies izlasit originalu.
0
SockBox 23.07.2010. 08.27
”Latkovska k-gam taisnība, ja iziet no paradigmas, ka LB varēja sākt svārstīt latu/nepiesiet cieti eiro/atļaut 15% svārstību ERM II ietvaros 2004-2007 gadā, lai tādejādi novērstu kredītu burbuli.Tad vainīga LB, mazāk vainīga valdība un FKTK.”
No dokumenta:
”Arguably, in the context of the crisis, a change in the exchange rate regime would have been too late to avoid the excesses, and possibly also associated with significant costs.”
Osleja Kungs, ludzu paradiet vismaz vienu piemeru no dokumenta, kur ir minets, ka, ja butu mainits valutas kurss 2004-2007. gada, tad nebutu bijusi si krize.
”Izlasot SVF dokumentu pilnībā, ir skaidrs, ka autori par patiesi sekmīgām atrod tikai tās Austrumeiropas valstis, kas svārstīja savas valūtas visus treknos gadus, nevis turēja cietus kursus.”
Jus runajat par Ungariju, Rumaniju, Ukrainu? Ja valutas kurss ir svarstigais, tad jabut ari fiskalai politikai utml.
0
Ginta Auzniece 23.07.2010. 00.19
Izlasot SVF dokumentu mans secinājums:
Mortena k-gam ir taisnība, ja iziet no paradigmas, ka Latvijas Bankai bija noteikti jātur fiksēts valūtas kurss visus treknos gadus, nevis, piemēram, jārevalvē (pretēja darbība devalvācijai) treknajos gados, lai bremzētu ekonomiku. Ja kurss fiksēts un ciets, tad LB nav vainīga un patiesi bija impotenta kaut ko darīt ekonomikas balansēšanai, vainīga tad valdība – īpaši Kalvītis un FKTK.
Latkovska k-gam taisnība, ja iziet no paradigmas, ka LB varēja sākt svārstīt latu/nepiesiet cieti eiro/atļaut 15% svārstību ERM II ietvaros 2004-2007 gadā, lai tādejādi novērstu kredītu burbuli.Tad vainīga LB, mazāk vainīga valdība un FKTK.
Izlasot SVF dokumentu pilnībā, ir skaidrs, ka autori par patiesi sekmīgām atrod tikai tās Austrumeiropas valstis, kas svārstīja savas valūtas visus treknos gadus, nevis turēja cietus kursus.
2
+2
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@a_strelis > Ginta Auzniece 23.07.2010. 13.29
Osleja kungs, varbūt Jūs varat atbildēt uz jautājumu, kur Centrālajai bankai bija jāiegūst revalvācijai nepieciešamo 15% rezervju palielinājumu? Latkovskis uz šo jautājumu tā arī nepapūlējas atbildēt.
0
Ginta Auzniece > Ginta Auzniece 24.07.2010. 16.13
Atbildot isi uz so jautajumu: 100 procentu vai pat vairak neka 100 procentu stipras valutas rezerves vajag tikai tad ja valutas kurss ir pilnigi nemainigs pie t.s. Valutas padomes ka Latvijā.
Ja valutas kurss ir svarstigs tad valutu nekad nesedz ar rezervem pilna apmera.
No sejienes 2 secinajumi:
1 mierigi vareja pacelt kursu jau 2005 vai 6 gada.
2 mainigs kurss atlautu atbrivot valutas rezerves produktivakam pielietojumam ekonomika.
Nerunajot par to, ka mes jau butu eiro, ja butu izdarijusi ka Slovakija kas pacela kursu, ar to apslapeja inflaciju un kreditesanu un tika uznemta Eiro zona. Es aicinaju sekot Slovakijas piemeram uzreiz pec vinu parauga, un ir svarigi izlasit so SVF petijumu lai saprastu Slovakijas loģiku.
0