Pērk bezmaksas programmu ar neskaidru pievienoto vērtību

Tā arī nesapratu – kur ir problēma? Kāpēc raksta autors raksta “samaksāja par bezmaksas programmatūras licencēm”? Kas tās par muļķībām? Maksāja par pakalpojumiem un nekā dīvaina tur nav. Summas arī nav nekādas lielās – būtu pajautājis nozarei, būtu uzzinājis, kur par Moodle attīstīšanu un pielāgošanu ir tiešām nopietnas summas iztērētas. Un, vairāk vai mazāk, par lietu. Tas viss tā kā velk uz klasisku melnā PR raksteli. Ar vienas lielas kompānijas visai rupjo sava Moodle-veidīgā risinājuma iesmērēšanas mēģinājumu jau saskaņotā LU projektā vēl dažas nedēļas atpakaļ, kādam tiešām varētu likties, ka tās lietas ir saistītas …

Kas patiesībā sarūgtina visvairāk ir tas, ka IR ir nopublicējis šo savārstījumu un bez norādes uz autoru. Man kaut kā bija radies iespaids, ka IR ir citādāks. Redakcijas nolaidība karstā laikā, vai “cik maksā iedabūt rakstu IR”?

Viss ir pareizi.
ja softs nav no šitā džeka http://www.youtube.com/watch?v=e8M6S8EKbnU

tad tas nekam neder

Ir diezgan skaidrs, ka tas ir Microsoft PR apmaksāts raksts, kā daudzi tiek ģenerēti Dienas Biznesā un citur. Jāsāk laikam kolekcionēt.

Vai tik brēku nav sacēluši Microsoft puiši un meitas, kas tagad ļoti ļoti grib savu mācību sistēmas produktu iebāzst itin visur? A visur Moodle priekšā! Uhhh kāds man prieks, ka kāds ir aplauzies.

Informācijai – sistēma ir jāpielāgo, pat maksas sistēma. Un izmaksas augstskolās tam ir pamatīgas. Vai nu maksā saviem cilvēkiem – kā RTU, kur ir speciāls departaments, vai arī pašu spēkiem – bet izmaksas ir. Toties pamatizmaksas programmatūrā nav, nav nekādu stulbu ierobežojumu un kontroles, nav nekādu piespiedu atjaunināšanu. Moodle ir ļoti laba sistēma no konfigurācijas aspekta.

Par materiālu aizsargāšanu – jā, tur programmatūra nav vainīga. Šādus lēmumus pieņem attiecīgie cilvēki, kas atbildīgi par augstskolu mācību materiāliem. Es ne tikai viņus turētu publiski, bet to censtos darīt vienā vietā – lai saskaņotu mācību programmas.

>>> Projekta īstenotājs Andrejs Dembovskis “Telegraf” norādījis, ka maksāts tiks ne tikai par programmatūru, bet arī tās apkalpošanu un darbinieku apmācību.
=====
Maksāt varētu nevis par programmatūru, bet par konkrētam klientam domātiem pielāgojumiem. Un izmaksas izskatās nenormāli lielas – 50 tūkstoši par Moodle ieviešanu vienā salīdzinoši nelielā augstskolā (LMA). Ja nav ļoti daudz jāpielāgo, bet tikai jāmigrē dati un jāapmāca – viens cilvēks var izdarīt pusgada laikā.

Piekrītu Kvistafam – “Moodle” iespējas daudzas Latvijas augstskolas izmanto augstākā mērā dīvaini – tikai studentiem dodot piekļuvi mācību kursu saturam; viss ir labi noslēpts un ar parolēm aizsargāts. Savukārt MIT un jebkura cita liela ASV augstskola savu kursu materiālu ievērojamu daļu ievieto publiskajā tīmeklī. Latvijas pasniedzēji bieži nesaņem adekvātu atalgojumu par mācību materiālu rakstīšanu. Pasniedzējiem nav arī mācību asistentu, kuri taisītu lekciju bildītes, praktisko darbu aprakstus, utml. Tādēļ labi mācību materiāli ir retums – bet augtskolas nezkāpēc cenšas tos pašus ievietot slēgtās sistēmās.

Te nu gan ir gadījums, kad sāk celt brēku tur, kur nekas īpašs nav. Atvērtā koda programmatūras ieviešana nav tāds maģisks process, ka ļaudis par pliku velti tiek pie kaut kā superīga. IT speciālisti gan var lejuplādēt instalācijas failus bez maksas, bet nopietnam projektam ir vajadzīgs kāds speciālists, kas to programmatūru arī instalē uz X datoriem, uzstāda parametrus, importē datus un apmāca lietotājus, un šis speciālists arī vēlas ēst, vai segt savus biroja izdevumus. Par to, cik minētie tēriņi ir pamatoti, ir iespējams spriest, tikai iepazīstoties ar veikto darbu tāmi. Patreiz sanākusi vienkārši nekompetenta kladzināšana.

“open source ware” vienīgās izmaksas ir ieguldītais darbs materiālu izveidē, rediģēšana un aizņemtajā vietā uz servera. Massachusetts Institute of Technology http://ocw.mit.edu/courses/ u.c. izglītības iestādes piedāvā savus materiālus pavisam vienkāršotā veidā, kas plaši pieejami bez liekas autentifikācijas.

Iztērēti daži tūkstoši, no malas izskatās, ka cena ir adekvāta, ja tiešām iekļauti uzskaitītie pakalpojumi.
Tikmēr citur notiek miljonu “iesūkšana”.
Manuprāt ne pārāk lietderīgs raksts, izņemot iespēju parādīt, ka Telegraf piekasās pie sīkumiem.

Vai viņiem ir arī raksts par K&K finansējumu SC/PCTVL un Parex naudas izcelsmi?