Nācijas nākotne top universitātēs
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. maijs
Latvijā pagaidām trūkst izpratnes par būvgružiem kā resursu
Viedoklis /
17. maijs
Vislabākais ugunsmūris ir mūsu smadzenes: kā pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem?
Komentāri (30)
ivetao2007 07.07.2010. 23.15
Zviedra kungs, pēdjo reizi lietoju alkoholu 1945. gada 9. maija, kad noskaidrojās ka WW2 ur beidzes un es pilnīgi neticamā veidā esmu palicis dzīvs. Ciemojoties pie gruziņu komponista Otara Taktašvili viņa apalajā jubilejā, nedzēru no tā raga, ko nevar nolikt ja neizder. Komponists mani saprata. Manā ģimewnē neviens nekad nelieto alko.
1
itommy_ > ivetao2007 07.07.2010. 23.32
Es nezinu, kurā pusē Jūs karojāt. Ja sakāt, ka bija 9.maijs, tad jau laikam pie krieviem, viņiem par kara beigām paziņoja vēlāk. Bet man būtībā vienalga. Es domāju, ka gan jau kādu trofeju būsiet paņēmis, kādu šmaiseri bēniņaugšā noglabājis? Zinu, ka esiet bijis tuvs basketbolam, tiem jau vienmēr dullības bijušas prātā. Savulaik armijā biju kopā ar vienu Mežaparka puiku, viņam paps bija liels basketbola specs, pa augstskolu ņēmās. Izrādās, pat sportā ir zinātne, kā pareizi mest, lai būtu pirmais. Akadēmiska zinātne!
0
nikolajs0305 07.07.2010. 22.48
Paldies Auziņa kungam par rakstu! Problēmu galveno loku ieskicē labi un arī šeit diskusija rosās produktīva. Manas galvenās pārdomas te jau izteiktas. Domāju, ka liela kļūda bija visa tā saceltā ažiotāzā un EM un IZM darba grupa par augstkolu apvienošanu, ja pareizi atceros 2009.gada rudenī. Ar ko tad tas viss beidzās? Mazliet visi presē pabļaustījās, bet tālāk konkrēti nekādu analīzi neesmu manījusi. Var jau būt, ka tā “darba grupa” vēl strādā. Piekrītu, ka Latvijā un īpaši bieži IZM gadījumā daudzas reformas tiek veiktas sasteigti, nepārdomāti, reformēšanās pēc, bez skaidrības par vēlamo rezultātu vai jebkādas nopietnas analīzes. Kaut vai ja paskatās, kas ir izdarīts ar Studiju uz zinātnes administrāciju vai citi “lieliski” piemēri viens no kuriem ir zinātnes atašeja ES likvidācija tieši pirms 8.Ietvara programmas sarunu procesa sākuma un ir vēl daudzi citi piemēri. Gaidot vēl citus rakstus, cieņā bijušais pirmais un vienīgas Latvijas zinātnes atašejs Signe Martišūne
1
vecums nenak viens.. > nikolajs0305 07.07.2010. 23.41
EM darba grupa savu darbu pabeidza, rezultāts tika akceptēts valdībā. Tagad pusgadu gaidam IZM darba rezultātus reformu plāna veidā.
0
ivetao2007 07.07.2010. 19.35
Tepat blakus ir Somija ar somiem, nelieliem pleķīšiem aramzemes, akmeņiem un purviem, purviem. Nekā vairāk. Bat Somija ir pasaules attīstītāko valstu un tautu smailes pašā aukšgalā. Tapēc ka viņi visu lika uz izglītību. Viņu zināšanas + uzticības kapitāla cietoksnis, kuru nevar ieņemt blēži un korumpanti, + pareiza nodokļu politika. Latvijai, lai tā vare’tu klusu čukstēt par labklājību, vajadz’wes vismaz 10 gadus, lai
pirmie izglītošanas pūliņi nestu augļaus.
Un tad kā Manneraheima laikā – nocirta rokas zagļiem un nošāva nodevējus. Tas ir vienīgais iespējamais ceļš ārā no pasaules nomadu un staiguļu krievu orbītas. Ja noziedznieks un vēl kāds puskoka lecējs bez izglītības var kandidēt uz ministra prezidenta amatu, tad Latvijai ir beigas.
1
itommy_ > ivetao2007 07.07.2010. 20.07
Mežavilka kungs! Vai tiešām turpināsiet apgalvot, ka alkoholu nelietojat? Bet varbūt sēnes ēdat?
0
rencisv 07.07.2010. 16.56
Paldies par rakstu.
Divas lietas:
1. Pasniedzeji ir jasadala divas dalas, tie kas maca, un tie kas peta, darba novertejumam jabut absoluti pec citiem kriterijiem. Ja nekludos, tad ari tie macibspeki, kas iegust ES lidzeklus petniecibai ir spiesti izpildit tik pat kontaktstundas, ka tie kam petijumu nauda nav. Tas butu ar steigu jauzlabo un petnieku darbs un promocijas process galvenokart javarte pec publikacijam, un piesaistitiem lidzekliem.
2. Tie kas maca, javerte pec studentu aptaujam, kas janem vera !, promocijas procesa, darba apmaksa un tt. Universitate lidz sim, lai gan aptaujas dalerji tiek veiktas, to ietekme uz kada pasniedzeja virzibu ir maza.
3. Ir jamaina valodas likums, un pec ta mainisanas jauzsak aktiva sadarbiba ar Igaunijas, Lietuvas un Skandinavijas augstskolam, jo jau neilgi pirms Latvijas okupacijas LU rektors Auskaps teica, ka vienigais ka izdzivot musu mazai valstij, ir sdarboties ar musu tuvakajiem kaiminiem.
Lai veicas. Ugis Gruntmanis
0
Rubins 07.07.2010. 16.01
Viss jau būtu labi, rektora kungs, taču ieteiktu Jums painteresēties, ar kādiem izaicinājumiem sastopas universitāšu Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti (kāds izaicinājums ir pierunāt zinātnieku piedāvāt komercializēšanai savas izstrādnes, t.sk. LU Inovāciju centrs) – Jūsu pašu LU zinātnieki “no augšas” (LU vadības) absolūti netiek motivēti veidot izstrādnes komercializācijai privātā sektorā (dzirdēju teicienu “mūsu zinātniekus sabojājusi ES programmu nauda” – tā esot vieglāk pieejama & dabūnama, līdz ar to zinātnieki varētu darīt daudz vairāk (ja būtu politisks signāls no LU vadības) Latvijas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.
Pie tam universitāšu un to zinātnieku intelektuālā īpašuma komercializēšana dotu iespēju mazināt finanšu atkarību no valsts, bet gan iegūt līdzekļus pielietojamai pētniecībai un attīstībai.
1
Iveta Kreišmane > Rubins 07.07.2010. 16.21
Tā ir taisnība, ka mūsu pētnieki ir grūti pierunājami domāt par savu ideju komercializēšanu. Taču tas nenozīmē, ka šajā virzienā neko nevajag darīt. Un nav taisnība, ka LU vadība neveido sistēmu, lai ieinteresētu pētniekus inovatīvā darbībā. Vēl vairāk, sadarbībā ar riska kapitāla kompāniju no Lielbritānijas – Imprimatur, ir arī vairāki daudzsološi rezultāti.
0
ciparsone 07.07.2010. 14.25
Nosauciet kādu pēdējos 20 gados radītu komerciāli veiksmīgu produktu, kurš būtu tapis sadarbojoties Latvijas (pilnīgi vai daļēji) zinātnei ar industriju, un būtu atpelnījis ieguldītos resursus.
Lai atbilde kalpo par kritēriju izglītības finansēšanai. Citādāk sanāk zinātne zinātnes pēc un studijas diploma pēc. Ak jā – vēl jau ir ar ES struktūrfondu apgūšana (kā mērķis nevis līdzeklis).
0
Andis Kalviðíis 07.07.2010. 12.00
un nobeigums – Turklāt, manuprāt, tas nesamazinās universitāšu skaitu – ja būs universitātes, kas prasīs augstu kvalitāti, tad būs arī studenti, kas to nemaz nevēlēsies un izvēlēsies studēt pa maksu, bet uz atvieglotākiem nosacījumiem u.tml. Kurai universitātei tad to atvēlēt, ja izglītība ir brīvā tirgus pakalpojums? Tā kā ir vairāki jautājumi, kuri, manuprāt, ir daudz būtiskāki, bet rakstā nav pieminēti.
3
Iveta Kreišmane > Andis Kalviðíis 07.07.2010. 16.12
Vēl par kvalitāti. Pašlaik pēc Izglītības un Zinātnes ministrijas datiem doktora studiju programmas realizē vismaz 20 augstskolās. Tai pat laikā pēdējo sašu gadu periodā tikai 12 augstskolās kaut vai viens pasniedzējis ir publicējis kaut vai vienu rakstu augsta rangas starptautiskos žurnālos. Tas arī kaut ko pasaka jautājumā vai ir vai arī nav nepieciešamas izmaiņas augstākajā izglītībā Latvijā.
0
Andis Kalviðíis > Andis Kalviðíis 07.07.2010. 16.36
Starptautisko publikāciju skaits pēdējā laikā ir plaši apspriests, proti, ka šo rakstu nav, līdz ar to arī augstskolu reitingi starptautiskā līmenī ir zemi. Man šķiet, ka šī problēma ir kompleksa: ar ko sākt – vai pasniedzējiem piedāvājot augstāku algu, bet arī augstākas akadēmiskas akadēmiskās prasības?; varbūt piesaistīt atpazīstamus ārvalstu pasniedzējus (tādējādi arī veicinot kvalitātes attīstību) un panākt izmaiņas LR likumdošanā, ka Latvijā arī vietējie studenti var klausīties studiju programmas svešvalodās? varbūt vienkārši uzlikt par prasību šādus rakstus publicēt?
0
Iveta Kreišmane > Andis Kalviðíis 07.07.2010. 16.44
Jautājumi vietā. Patiesībā tie ir jautājumi par to, kādu augstāko izglītību Latvijai vajag un kādu mēs varam atļauties. Uz šiem jautājumiem jāatbild valsts līmenī ar reformu plānu. Mans viedoklis ir viennozīmīgs – koncentrējot resursus mēs varam izveidot Eiropā konkurētspējīgu augstāko izglītību. Bet tam napietiek ar kosmētiskām izmaiņām. Ir vajadzīgas nopietnas, pārdomātas reformas valsts mērogā vienlaicīgi augstākajā izglītībā un zinātnē. Mūsdienu sabiedrībā tās nav atdalāmas lietas.
0
Andis Kalviðíis 07.07.2010. 12.00
Otrs jautājums, vai LU kvalitātes vārdā būtu gatava samazināt studentu skaitu? Proti, pašam studējot ārvalstīs, pārliecinājos, ka pie augstas studiju kvalitātes prasībām ne visi studenti iztur mācību procesu: daudzi piesakās, bet gala pārbaudījumu beigās kārto maz, jo studiju process ir smags, ne visi iztur. Krusu beidza, piemēram, 5 cilvēki, pieteicās 15. Runa tātad jau ir par visu izglītības sistēmu. Ja universitātes tomēr grib audzēt studentu skaitu, audzējot arī kvalitāti, kas būs tas, kas nodrošinās, lai studentiem nav jādomā par iztikšanu un nav paralēli studijām jāstrādā, bet visu savu laiku varēs veltīt studijām? Vai pasniedzēju algas augs, pat ja kursu beigs vien daži cilvēki?
0
Andis Kalviðíis 07.07.2010. 11.58
Jāsaka gan, ka gaidīju ko konkrētāku, raksts ir ļoti vispārīgs. Vismaz konkrētības labad būtu bijis jāpiemin, ka tās daudzās mācību iestādes, kas piedāvā dažādas programmas, lielākoties ir pa maksu – tātad ir tirgus pieprasījums. Acīmredzot ir universitātes, kurām izdodas pievilināt pirkt programmas, neskatoties uz to, kāda cita to piedāvā pa velti. Tātad jautājums varbūt ir ne tik daudz par to, ko slēgt, bet kā labāk savā starpā konkurēt? Turklāt netiek minēts arī par to, ko darīt ar tiem, kas netiek un nav spējīgi tikt budžeta grupās – vai tādus atvēlēt tikai vienai augstskolai vai vairākām?
3
Iveta Kreišmane > Andis Kalviðíis 07.07.2010. 16.08
Daudz kam no sacītā piekrītot, gribu tikai piebilst ka Latvijā ir 19 valsts augstskolas un 14 privātās. Tātad valsts augstskolu ir vairāk nekā privāto. Vēl varu piebilst, ka šajās valsts augstskolās ir vairāk kā 10 valsts finansētas studiju programmas biznesa vadībā, vairāk kā 10 valsts finansētas programmas informācijas tehnoloģijās, vairāk kā 10 valsts finansētas programmas veselības aprūpē utt. Domāju, ka tas norāda uz nepieciešamību grūtā ekonomiskā situācijā resursus koncentrēt. Bet lai to darītu ir jābūt valsts redzējumam par to kādu augstākās izglītības sistēmas struktūru Latvijā mēs gribam veidot. To būtu jāpasaka reformu plānam. Diemžēl pašlaik plāns par to klusē.
0
Andis Kalviðíis > Andis Kalviðíis 07.07.2010. 16.54
Acīmredzot, ja būtu jāizskata finansējuma samazinājums, būtu tas jākoncentrē ap tiem, kas ir attiecīgās programmas vadošie speciālisti. Vai tas neradīs draudus, ka augstāko izglītību var iegūt tikai Rīgā?
0
bebiekste > Andis Kalviðíis 08.07.2010. 03.32
Interesanti vai LU nevar piedalīties reformu izstrādē? Vai varbūt visas augstskolas kopā? Valsts droši vien gribētu redzēt vislabāko, bet kurš to labāko variantu ieteiks/izstrādās? Vai šobrīd notiek kaut kāda sadarbība?
0
itommy_ 07.07.2010. 11.23
Rektora kungs ir viltnieks, jo vienā katliņā uzreiz grib izvārīt kāpostu zupu, pelēkos zirņus ar speķi, un aveņu zapti desertam. Viena lieta ir moderns apmācības process ar 1)teicamu infrastruktūru, 2)labu mācību darba organizāciju, 3)lieliskiem mācībspēkiem. Otra lieta ir zinātniskais un pētnieciskais darbs – visi tie klāsteri, valsts pasūtītie pētījumi u.t.t. Trešā lieta – valsts politika par to, kādām augstskolām jābūt un kā jāstrādā. Protams, ka ideālā gadījumā visas trīs lietas ir cieši sasaistītas. Bet naudas trūkst, un ir problēmas. LU jau iet vislabāk, un lai arī bija feileris ar LIIS, soc.zin. fakultāte ir labu labie. Jā, filosofi… Bet vai finansējums Universitātei te vainīgs? Varbūt, Rektora kungs, ir vērts arī LU dot savu artavu valsts labā, izstrādājot valsts makroekonomisko programmu nākotnei? Vai Jums ir tādi speciālisti, kas to spētu paveikt? Re, Dombrovskim nesanāk. Palīdzēsim!
3
kristineim > itommy_ 07.07.2010. 19.07
LIIS bija ļoti labi izstrādāta, saturs arī bija. Naudas pietrūka uzturēšanai: bet tā nav LU vaina.
Pie Andreja saraksta pieliktu 4. punktu: Eiropas fondu apguvi.
0
itommy_ > itommy_ 07.07.2010. 19.20
Bija man tas gods rekomendēt LU kā LIIS uzvarētāju tenderī, gan dzēru konjaku LU un IZM līguma noslēgšanā par LIIS izveidi. Tā ka zinu nianses. Problēma bija mājas būvē uz šķībiem pamatiem. Cilvēki aplam un ilgi orientējās uz Lotus, lai gan vajadzēja pāriet uz MS. Turklāt LU Lanet sadaļa pati apkaroja gan konkurentus no RD, gan konkurentus no tā paša LU Latneta. Datoru piegādēs iepirka daudz štruntu, kas nekalpoja ilgi. Tomēr ne jau viss bija slikti, cilvēki strādāja un lika IZM toreizējiem muļķiem kustināt smadzenes attiecībā uz reģistriem. Diezgan daudz tika arī augstskolām. Bet noteikti varēja izdarīt vairāk. LIISam punktu pielika JL ar Druvietes un Reira aktivitātēm.
0
ivetao2007 > itommy_ 07.07.2010. 23.05
Cienītais kungs, recomendē – franču valodā nozōmē ierakstīt, ieteikt. Es jums latviešu valodā ieskau labāk klusēt. Eakstīto kādreiz nevar pat ar cirvi izcirst.
0
janisholsteins 07.07.2010. 11.00
Ekselents raksts!
Žēl, ja politiķu nekompetence un akadēmisko iestāžu intereses traucē to ieviest :(
Labprāt pieliktu roku, lai palīdzētu tam īstenoties, tik nezinu kur.
bet kad dabūšu savu PhD Sc&Tech Policy, tad gan zināšu :)
0