Puse pašvaldību aizliedz ģenētiski modificētos kultūraugus
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. novembris
Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā
Tēma /
13. novembris
Viss neriņķo ap Rīgu
Viedoklis /
1. novembris
Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamība
Viedoklis /
24. oktobris
Vai robots sašķiros to, ko cilvēks nešķiro?
Viedoklis /
15. oktobris
2025.gads var kļūt par izrāviena gadu valsts pārvaldes un uzņēmumu digitalizācijā
Komentāri (48)
Aijux 28.06.2010. 16.25
Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai ir divas ēnas puses. Viens, ka tā ir automātiski atkarība no vienīgā šī auga ražotāja monopolstāvokļa, jo neviens cits jau nevar sēklas pavairot atbilstoši autortiesībām, otrs, ka modifikācijas parasti ir ar palielinātu noturību pret indēm, kuras attiecīgi var lietot vairāk, tā ka nobeidz nezāles, bet pats kultūraugs turpina augt, vai arī ar spēju nodarīt neatgriezeniskas izmaiņas kaitēkļu organismā, un šīs izmaiņas tas spēj nodarīt ne tikai kaitēkļiem, bet arī cilvēkiem. Sākotnēji GMO sēklas ir lētākas, bet kad zemnieki masveidā uzsāk to audzēšanu, cenas ceļas, bet zemnieki nevar atteikties līgumu un samaitātās vides dēļ.
0
www.vecamate.lv 27.06.2010. 02.49
Man šķiet, šis vispār nav apsriežams.GMO ir blusas cilvēka ekspansijas turpinājums. Sen jau izgudrots, lai visiem visa pietiktu, Pietiktu arī patreiz, bet piem EU,un visi citi, tipa attīstītie, labāk stampā pārtiku izgāztuvē, tā vietā lai atdotu tiem, kas vnk grib ēst.Nauda un tikai nauda, daži papiki vēlas plīst no pārpilnības.Daba atbildēs- gaidam rijekļi.Vējiņs uzpūtīs, un visa radības kroņa pompa puzudīs.Nez kāpēc dažu idiņu alkatības pēc jāpiecūko pasaule.
0
kriksis_ 26.06.2010. 21.31
Labaak buutu informeejushi sabiedriibu par to, kas tas “geneetiski modificeets” produkts vispaar ir…:) Mees tik ljoti censhamies skriet liidzi Eiropas dziives liimenim, bet juutams, ka mums veel dazas lietas ir pilniigi nesaprotamas!!!
3
gumijkoks > kriksis_ 26.06.2010. 23.56
Ne vienmēr ir izdevīgi sabiedrību informēt- duma sabiedrība īstermiņa valdītājiem, kādi līdz šim mums bijuši, ir visai izdevīga.Vides ministrija gluži vienkārši nevar izlikties, ka nezina jau zināmo bēdīgo pieredzi ar ĢM augiem, bet kāda mārrutka pēc vēl vairāk informēt sabiedrību?
Latvija varētu labi pelnīt tieši tāpēc, ka mums ir salīdzinoši neskarta, nesabojāta daba un iespējams ražot ekoloģiskus produktus – ieviešot ĢM augus, šī iespēja arī būs iznīcināta
0
gundega_heiberga > kriksis_ 27.06.2010. 00.21
Ja “ekoloģisko produktu” ražotājs neslēptu minerālmēslus kaimiņu šķūnī …
0
Jānis Straubergs > kriksis_ 28.06.2010. 20.58
Ja ir zināms par bioloģisko lauksaimnieku pārkāpumiem, lūgums ziņot bioloģiskās lauksaimniecības asoicācijai, [email protected] Paldies.
0
daina_tabuna 26.06.2010. 21.23
Idiotisms! Kas būs tālāk? Sāksim meklēt raganas un dzedzināt?
Jebkura selekcija, jaunu šķirņu veidošana un potēšana arī ir ģenētiskā modificēšana. Ģenētiski nemodificētu kartupeļu Latvijā vispār nav. Kurš ēd tikai mežābolus? Visa Latvijā nopērkamā maize ir cepta no ģenētiski modificētu graudaugu šķirnēm. Ja kāda jebkura kultūrauga šķirne nav noturīga pret salu un selekcijas ceļā panāk, ka tā kļūst salcietīga- ir notikusi ģenētiska modifikācija. Ir izmainīts kāds auga gēns, kas atbild par noturību pret salu.
Ja aizliedz ģenētisko modoficēšanu, tad ir jāaizliedz lauksaimniecība vispār. Tāda sajūta, ka kopā ar izglītības sistēmu ir sagrauta arī loģiskā domāšana sabiedrībā vispār.
16
lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 21.43
.
Nuuuu…, ja tā nopietni, tad ‘atlasīšana’ un ‘aizvietošana’ tomēr nav gluži tas pats.
0
andrejs_kirsis > daina_tabuna 26.06.2010. 21.48
Par ĢM pilnīgi atbalstu tavu domu gājienu. Ja ar selekcijas metodēm auga modifikācija notika gs. garumā, tagad protestē pret to, ka tā pati modifikācija notiek ātri un mērķtiecīgi.
0
lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 22.01
.
Hmmm…
Atlasot labākos kumeļus, sporta zirgi pārvar arvien augstākus šķēršļus.
Būtiski labāks rezultāts būtu sasniedzams mērķtiecīgi aprīkojot zirgu ar spārniem.
;)
0
Andris > daina_tabuna 26.06.2010. 22.05
to “varbūt ka tā”:
Bet atlasa KO? Atlasa ģenētiski modificētus eksemplārus! Visi augi un dzīvas rabības ir pakļautas spontānām genu mutācijām, t. i. genu modifikācijai, kuru izraisa, piemēram, kosmiskais starojums vai alfa daliņas no vielu dabiskās radioaktīvās sadalīšanās.
Visa selekcija, sakot no aizvesturiskiem laikiem, ir nekas cits kā ģenētiski modificētu eksemplāru atlasīšana jeb akceptēšana.
0
lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 22.10
.
Vai tie IR visi gudrie vārdiņi, ko zini, agrunte?
0
bebiekste > daina_tabuna 26.06.2010. 23.17
Es argumentēju tieši tāpat pirms biju noskatījies augstāk norādīto filmu.
Tātad par ĢMO ir jāizškir kas un kā tiek modificēts:
a) piem., salizturība. OK
b) izturība pret visu veidu ķīmiskajām indēm, kas normālu augu nogalina. Domāju tas nav OK. b variantam arī maz līdzības ar selekciju vai dabisko atlasi, vismaz kamēr nelīst Roundup lietus no debesīm.
Un vēl tā gēnu patentu problēma… Es ieteiktu vispirms nomērīt reizes 10 pirms griezt.
0
lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 23.32
.
Komunistiskā ideoloģija atstāja postošu ietekmi.
Iespējams, ka googlisms IR nesalīdzināmi kaitīgāks – tās lietotājiem IR tieksme pirmo piedāvāto resursu pieņemt par “dzīvu patiesību”. Izlasīt, labāk apskatīt, un justies gana informētiem.
Viens resurss – viena patiesība. ;)))
0
oskaar > daina_tabuna 26.06.2010. 23.36
to argunte
Es neesmu speciālists šajā jomā, tādēļ man šķiet, ka atlase no kaut kā, kas ir dabiski veidojies- atšķiras no tā, ka kaut kas vēl nebijis tiek ģenerēts.
Atbalstu puikas viedokli, ka vispirms 10 reizes jānomēra.
Bet varbūt Jūs esat no tiem speciālistiem, kuri vismaz kādas 5 reizes jau ir nomērījuši? Tad Jūsu izteikumi par aizvēsturiskajiem laikiem ir tikai ievads kaut kam nopietnākam. Turpiniet, lūdzu.
0
www.vecamate.lv > daina_tabuna 27.06.2010. 11.09
Selekcija un GMO ir apmēram tikpat tuvu, kā salīdzinājumā : feirī,protams, ir kāda daļa ūdens,jā.. Bet pamēģiniet padzerties, cien Dolāra kungs :)
0
Andris > daina_tabuna 27.06.2010. 12.24
To puika:
Vai tad apēst augu, kurš ir izturīgs pret indēm, ir kaitīgi cilvēka orgānismam? Nē, kaitīgi ir apēst indi. Bet nez kāpēc aizliedz augus, nevis indi – tur ir tas joks. Viss pilnīgi ačgarni.
To andrejsg:
Nevar tā teikt – kas ir radies dabiski, tas cilvēkam labs. Indīgās sēnes ir radušas dabiski, dabisko genu mutāciju rezultātā, bet izraisa cilvēka nāvi. Zinātnieki maina genus ļoti piesārdzīgi, vispirms rūpīgi noskaidrojot, par ko konkrētais gens ir atbildīgs.
0
bebiekste > daina_tabuna 27.06.2010. 13.11
>agrunte
Atšķirība ir tajā, ka viens augs dzīvo dabiski savā vidē, kamēr citam vienīgā priekšrocība ir izdzīvot cilvēka ar dažādām ķīmijām mākslīgi radītā vidē. Lielāks risks ir nevis kaut ko apēst, bet nonākt atkarībā no ķīmiskās rūpniecības.
Bet labāk būtu bijis, ja kāds iedotu konkrētu informāciju par: “Patlaban Eiropas Savienībā atļauta tikai vienas ĢM kukurūzas un kartupeļu šķirnes audzēšana.” Informācija kas un kā ir modificēts tām divām kultūrām padarītu diskusiju konstruktīvāku.
0
ktk > daina_tabuna 27.06.2010. 15.53
Sho probleemu ir radiijushi latvieshu valodas terminologi, kuriem zinaashanas modernajaa biologjijaa ir ljoti vaajas jeb neesoshas. Taatad:
Kad runa iet par ‘gjeneeetiski modificeetiem organismiem’, tad iisteniibaa vajadzeetu teikt ‘transgeeniem organismiem’, jo shie organismi ir radiiti ievietojot to genomaa geenus no pilniigi citaam sugaam. Piemeeram: ir daudzas bakteerijas, kas ir izturiigas pret ekstremaaliem apstaakljiem, daudzaam indeem. Panjemam no shaadas bakteerijas geenu kursh nosaka izturiibu pret augstu saals koncentraaciju, ievietojam sho geenu kukuruuzas genomaa, un ieguustam kukuruuzu kuru varees laistiit ar juuras uudeni. Doma ir apmeeram taada. Taatad ‘transgeenie organismi’. Laikam muusu valodniekiem tas bijis paaraak gruuti saprotams.
0
ktk > daina_tabuna 27.06.2010. 15.54
Selekcija, kuru cilveeki veic nu jau gadu tuukstoshiem, balstaas uz spontaanu mutaaciju atlasiishanu. Mutaacijas notiek visu laiku. Mekleejam taas kuras noved pie saldiem aaboliem. Shis process balstaas uz taa geenu kopuma, kursh jau atrodas dotajaa organismaa, jeb tiek ienests dzimumceljaa ar normaalu dzimumpartneri (sakopojam zirgu ar eezeli, piemeeram).
0
Andris > daina_tabuna 27.06.2010. 19.35
Tieši tas man personiski nepatīk – gribam aizsargāties no ķīmiskās rūpniecības un tās indēm, un tāpēc ieriebjam bioloģiem un aizliedzam viņu radītās šķirnes, kurām nav nekādu ķimikāliju un indu.
Tas man atgādina ideju aplikt tukšas CD matricas ar autortiesību nodevu, kaut arī uz tukšām CD matricām nav nekādu autordarbu.
0
Andris Mālnieks > daina_tabuna 06.07.2010. 10.42
Aplamības. Selekcija ir darbības ar esošajiem gēniem, tos komplektējot un pārgrupējot, pastiprinot cilvēkam vēlamas īpašības. Selekcija ir atlase pēc rezultāta, pavairojot augus ar vēlamām īpašībām.
Ģenētiskā modifikācija ir tieša iejaukšanās gēnos, ievietojot ģenētisko informāciju no svešiem organismiem, bieži vien vairākiem, tehnisku apsvērumu dēļ; rezultātā cerot iegūt vēlamo efektu. Pie kam, parasti ievietošana notiek iepriekš neparedzamā vietā. Līdz ar to, ir diezgan liela iespēja rasties neparedzētiem efektiem, no kuriem būtiskākie ir dažādu dabisku vielu līdzsvara nobīdes. Piemēram, bija dokumentāls gadījums, kad modificēja vīna raugu ar cerību panākt brāgā daudz lielāku spirta procentu. Tiešām, spirta procents palielinājās, taču apmēram tūkstoškārt pieauga kāda indīga blakusprodukta saturs, rezultāts bija bīstams cilvēka dzīvībai.
Tāpēc likt vienā maisā selekciju un ģenētisku modificēšanu ir nepareizi.
0
Andris Mālnieks > daina_tabuna 06.07.2010. 10.48
Līdzšinējā prakse pierāda, ka ķimikāliju patēriņš tikai pieaug, audzējot ĢMO šķirnes. Vienkārši tāpēc, ka tā pati firma, kas ražo pret herbicīdiem noturīgas šķirnes, vienlaikus ražo arī šos pašus herbicīdus. Viņu interesēs ir pārdot pēc iespējas vairāk herbicīdizturīgo šķirņu komplektā ar šiem pašiem herbicīdiem.
Jāsaprot, ka mūsdienu pasaulē nauda nosaka gandrīz visu. Ja kāds biologs izveidos ĢMO šķirni, kurai nebūs vajadzīga nekāda ķīmija, šīs šķirnes patentu nopirks tas pats Monsanto un noliks plauktiņā – lai neapdraud uzņēmuma nākotnes peļņu.
0
lailabidzane 26.06.2010. 21.16
.
ĢM nav tikai pēdējo desmit gadu jautājums. Šo jautājumu, tāpat kā globālo sasilšanu, šajā gadsimtā aktualizē tie, kam tas IR izdevīgi.
Pavisam noteikti tas nav stāsts par “āboliem, kas var stāvēt nedēļām, un nebojāties”. Tas nav arī stāsts par “nitrātu kancerogenitāti, un vispār izmantošanas aizliegšanu”. Abi pēdējie IR pārāk klišejiski aplami.
Īpaši jau par to nitrātu izmantošanas aizliegšanu IR “mīļi”.
3
gundega_heiberga > lailabidzane 26.06.2010. 23.02
Atceros, kad nāca modē lamāt nitrātus, agronoms skaidroja – nepareizi iestrādāti kūtsmēsli atstāj augā tos vairāk kā minerālie.
P.S. Šķiet, pašvaldībām perspektīvāks ieguldījums būtu pasludināties par kodolbrīvām zonām – pavisam cits “piķis” sekotu !
P.P.S. “Piķis” gan visos gadījumos nosēžas “pirmajā instancē”.
0
Andris > lailabidzane 26.06.2010. 23.19
Ar nitrātiem tā nav mode, tas jau ir zinātnisks fakts, kurš ir pierādīts gan ar statistiku, gan ar daudziem tiešiem eksperimentiem ar dzīvniekiem. Nitrāti pārmērīgā daudzumā pavisam droši izraisa vēzi. Vienalga, kādā veidā tie ir iestrādāti – kūts mēslu vai pulvera veidā. (Mēslus tieši tāpēc arī izmanto jau tūkstošiem gadu, ka tie satur nitrātus – tas agronoms neatklāja neko jaunu).
0
gundega_heiberga > lailabidzane 27.06.2010. 00.12
agrunte – ?
0
Andris 26.06.2010. 19.18
Interesanti izdarīt šādu eksperimentu – iekļaut kādas pašvaldības sēdē jautājumu, piemēram, par “molibdēnu saturošu eļļu aizliegšanu” vai kaut ko līdzīgu – tā, lai jautājumā figurētu kāds gudrs vai neikdienišķs vārdiņš. Visticāmāk, nobalsos par aizliegšanu, sevišķi ja padome sastāv pārsvarā no tantēm. Un viņām pat negribēsies iedzilināties, ka šāda eļļa atrodas automobiļos, ar kuriem viņas atbrauca uz sēdi un brauc katru dienu.
Tāpat ar tiem augiem. Šajās pašvaldībās visur noteikti jau aug ģenētiski modificēti augi – šķirnes, kuras ģenētiski modificēja, piem., 60-os gados ar visai rupjām un nekontrolējamām ģenetiskās modificēšanas metodēm kā radioaktīvā apstarošana. Vienīga starpība – tolaik tik gudri vārdi kā “ģenētika” un “modificēšana” vēl nebija izplatīti.
Labāk nitrātu izmantošanu būtu aizlieguši. Par tiem jau sen ir pierādīts, ka tie ir stipri kancerogēni.
2
Andris Mālnieks > Andris 06.07.2010. 10.26
Jā, ir taisnība, ka cilvēki bieži vien nesaprot, kas ir kas. Tās ir dabiskas sekas tehnoloģiju sarežģītībai. Tāpēc ir jāsaprot jautājuma būtība.
Protams, ka cilvēki atturas no saskarsmes ar nesaprotamām lietām. Reti kurš, būdams pie pilna prāta, liek savu parakstu uz jurisdiska dokumenta, kura jēga nav saprotama. Tāpēc ir tikai dabiski aizliegt nesaprotamo.
Šo cilvēku nezināšanu un arī nevēlēšanos zināt tad arī izmanto Monsanto un citi ĢMO ražotāji, kas reklāmās dzied, ka “ĢMO ir nekaitīgi, ĢMO atrisinās bada problēmu”, publicē visādus rakstiņus par ĢMO kā panaceju.
Pamēģiniet nopirkt ĢMO sēklas, atklāti deklarējot, ka tās izmantosiet pētījumos ar dzīvniekiem, lai noskaidrotu, ir tās kaitīgas, vai nav. Domāju, jums neviens neko nepārdos, vai liks parakstīt dokumentu, ka kaitīguma gadījumā rezultāti nav izpaužami :)
0
Andris Mālnieks > Andris 06.07.2010. 10.33
Kas attiecas uz 60-iem gadiem, apstarošanu un citām nekontrolējamām metodēm, tomēr ir viena būtiska atšķirība: mutācijas, kas šādi veidojas, tomēr rodas no paša auga gēniem; un iespēja, ka šādi ābolā ieviesīsies kāda daļa no kādas baktērijas vai dzīvnieka, ir nulle.
Arī šodien gēnu regulācijā ir ļoti daudz neizpētītu lietu, un apgalvot, ka mēs zinām, ko darām, ir vienkārši uzpūtība. Mēs arī nevaram paredzēt, kā nobīdās vielu līdzsvari šūnās, ievietojot tajās svešu organismu daļas, tāpēc katra ĢMO šķirne ir rūpīgi jāpēta, saprotot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekmi uz patērētājiem.
Diemžēl šādi pētījumi ir dārgāki nekā mārketinga kampaņas, un pētījumu rezultātā liela daļa ĢMO šķirņu izrādās kaitīgas – tajās veidojas lielāks daudzums toksīnu, un tamlīdzīgi. Galu galā, tas izrādās naudas jautājums, lauksaimniecības tirgus monopolizācijas jautājums – kas kontrolē šķirņu autortiesības, tas kontrolē lielu daļu pārtikas.
0
bebiekste 26.06.2010. 19.07
Viedoklis pret ĢMO:
http://vimeo.com/11120701
Šī filma lika man pamatīgi aizdomāties.
5
mary75 > bebiekste 26.06.2010. 19.49
Bet, mēs jau sen nēdemam visu modificētu un ķimizētu?
Piem., kā nedēļām var stāvēt un nebojāties tie importa āboli?
Visur kur ir iekšā tā modificēta soja.
Bez tam, cik dzirdēts, nebūtu tie ĢMA, visa Āfrika un Idija dzīvotu badā?
0
bebiekste > bebiekste 26.06.2010. 20.07
>Dzeris
Neesmu to jautājumu tik plaši pētījis, lai varētu Tev atbildēt. Filma lika aizdomāties par iespējamiem riskiem saistībā ar ĢMO.
PS. Ēdu ābolus no vecāku dārza, nebalinātus rīsus un līkos, bet garšīgos gurķus :)
0
snjuu > bebiekste 26.06.2010. 21.52
Nu, modificēto organismu izplatības un bada pretnostatīšana ir pilnīga demagoģija. Visādus draņķus jau ražo ilgi, bet Āfrika u.c. vietās ļautiņi mirst badā un mirs.
===
Modificēšana ir tikai iespēja ražot vairāk un lētāk.
0
mary75 > bebiekste 26.06.2010. 22.54
“Ražot vairāk un lētāk” – vai tad tas nav viens no faktoriem, kā cīnīties pret badu?
0
bebiekste > bebiekste 26.06.2010. 22.59
Manuprāt, bads Āfrikā nav dēļ nespējas saražot pārtiku, bet dēļ citiem faktoriem.
0
mary75 26.06.2010. 18.48
Cik esmu dzirdējis, vēl neviens to kaitīgumu nav pierādījis.
Vienīgi, kāda jēga ko aizliegt, ja vienā laukā aug modificētie, otrā nē, tie taču laikam kaut kā tāpat var sakrustoties?
1
aivars_smits > mary75 27.06.2010. 01.03
Manuprāt, šis ir tas gadījums, kad ir nevis jāpierāda ĢMO kaitīgums, bet gan Monsanto u.c. ir jāpierāda tas, ka ĢMO NAV kaitīgs. Tas pirmkārt.
Otrkārt (ņemot vērā 1.), ja pastāv risks ĢMO un ne-ĢMO augiem sakrustoties, tad varbūt tos ĢMO aizliegt, nevis atļaut?
0
ilmisimo 26.06.2010. 18.37
Tad jau modificētas nezāles drīkst.
0
tetrapack 26.06.2010. 18.04
Interesanti, cik no pašvaldībām reāli apsvēra argumentus par un pret, un cik vienkārši aizliedza tāpēc, ka “ģenētiski modificēts” kaut kā aizdomīgi izklausās.
5
+5
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@uldis_erglis > tetrapack 26.06.2010. 18.10
Tieši tā. Redzēju, ka vides ministrijas mājas lapā tika veikta iedzīvotāju aptauja. Pareizāk gan būtu aptaujāt speciālistus, kas varētu izvērtēt, kādi ir riski un kādi ir ieguvumi no ĢM augu kultivēšanas. Citādi vien sanāk tā, ka viena tante teica, ka ĢM ir slikti, un nu pusē pašvaldību pastāv aizliegums.
0
elinaliepina > tetrapack 27.06.2010. 10.18
Nelaime tā, ka vairums speciālistu diemžēl pauž angažētu viedokli, jo ir finansiāli atkarīgi no lielajiem ķīmijas koncerniem.
Vai tiešām var salīdzināt dabisku izlasi, selekciju ar rupju, mehānisku ielaušanos dzīvā šūnā? Vai tiešām dabā tomāts var sakrustoties ar leduszivi?
Pajautājiet zemniekiem, vai ĢMO audzēšana izmaksā lētāk. Atbilde būs noliedzoša. Viņi piebildīs, ka, audzējot augu šķirnes, kas ir izturīgas pret indēm, vienlaicīgi veidojas šiem augiem radniecīgu šķirņu nezāles, kas arī ir izturīgas pret indēm.
Jo vairāk cilvēks ar savu darbību iejaucas dabas procesu norisēs, jo vairāk tiek izjaukts līdzsvars,kas tomēr vēl šur tur ir saglabājies. Tā ir lejupejoša “attīstība”, un ir vērts padomāt, ar ko tas var beigties.
0
lailabidzane > tetrapack 27.06.2010. 10.57
.
Tā IR, Uģi! Vairums speciālistu pauž angažētu viedokli. Un tā dara gan tie, kas pret ĢMO, gan tie, kas par!
Un nevajag jau daudz. Tikai akcentēt par vai pret “vajadzīgos” aspektus, nosaucot tos par argumentiem, uzņemot kādu sirdi plosošu filmu, titros ar sīku šriftu “atklāti” nosauktajam finansētājam tāpat neviens uzmanību nepievērsīs. Vēl labi strādā attiecīga ranga expolitiķu iesaistīšana, un atradīsies taču tādi, kuriem pensijā garlaicīgi, vai politiķojot kapitāls padilis.
0
lailabidzane > tetrapack 27.06.2010. 11.08
.
No otras puses zeļ un plaukst arī primitīvā dabīgās atlases, selekcijas, un modificēšanas sabāšana vienā maisā, papildinot to ar ķimizāciju un “nitrātu aizliegšanu vispār”.
Un tad vēl cilvēka nodalīšana, un pretnostatatīšana dabai. Nē, es neesmu darvinists, bet cilvēks IR dabas sastāvdaļa. Īpaša, bet sastāvdaļa. Gan ‘nature’, gan ‘environment’ izpratnē. Ja cilvēku pretnostatām visam pārējam, tad iejaukšanās IR arī sēņošana un padzeršanās no avota. Ja nē, tad jautājums nav par to, ko cilvēks nesaprātīgi rīkojoties nodara dabai (videi), bet gan, cik racionāla IR viņa attieksme pret sevi unsaviem bērniem.
0
lailabidzane > tetrapack 27.06.2010. 11.14
.
Bet runāt par ĢMO aizliegšanu, sākot no Eiroparlamenta līdz novada domei, taču IR cēlāk un patīkamāk, nekā par to, cik daudz saražotā pārtika nonāk atkritumu izgāztuvēs. Jo to modificēšanu tak iecerējuši tie sliktie, bet pārtiku atkritumos metam mēs paši. Kaut kā nesmuki… ko nu par to…
0