Atliek lēmumu par sociālās apdrošināšanas reformu
Saistītie raksti
Aktuāli /
16. novembris 2023
Šķiltava nr. 192: Agnese Logina pārsteidz. Nevienlīdzība — drauds valsts drošībai. Vēsturi nedrīkst atstāt novārtā
Komentāri (26)
Guntis 22.06.2010. 03.13
Hmm, bet TV3 ziņās minēja 4,0 miljardus nevis 40 (kas liekas diezgan astronomisks skaitlis):
2011. gadā -100 miljoni;
2017. gadā -2,0 miljardi;
2023. gadā -3,5 miljardi;
2030. gadā -4,0 miljardi.
0
Anda Burve-Rozīte 21.06.2010. 18.50
Izlemšana neizlemt ir viena no tracinošākajām šīs valdības pazīmēm. Otra ir fakts, ka priekšlikuma iesniedzējs, labklājības ministrs (ZZS) sabiedrību acīmredzot uzskata par idiotiem, jo ir redzams, ka:
a) variants Nr 1 nav reālistisks, ja cilvēkam ir nojausma, cik varētu izmaksāt 40 miljardu deficīta apkalpošana (ar esošajām likmēm katrs miljards nozīmē 50 miljonus gadā..)
b) otrs variants nav reālistisks, jo mums darbaspēka nodokļi jau tā ir gana augsti un tas neveicinās maksāšanu;
c) ar Nr 3 tik un tā ir par maz…
Tātad, kā teiktu kāds mans kolēģis, pat zirgam ir skaidrs, ka risinājums ir variants Nr 4, kas ir stipri radikālāks par nosauktajiem. Es kā vēlētājs priecātos, ja tas tiktu nosaukts, un tad partijas savu pieeju varētu definēt iepretim piedāvājumam, nevis domāt: paies vēlēšanas, pienāks decembris, un tad sāksim…
0
aivarstraidass 21.06.2010. 17.22
Otrais variants nav labs. Latvijā nedrīkstētu būt dārgākas darbaspēka izmaksas kā citās reģiona valstīs – cietīs konkurētspēja. Teiksim, Detroitas uzņēmums General Motors (kuram bija privāto pensiju fonda saistības) savas sociālās nastas dēļ nespēja sacensties ar Toyota. Nav arī ilgi audzēt miljardiem lielu deficītu. Tas ir apmēram tāpat, kā cilvēkam ņemt bankā kredītu, nevis lai to investētu, bet lai pirktu maizi vecmāmiņai.
Gaidīsim partiju priekšvēlēšanu solījumus – pirmkārt jau pensiju vecuma paaugstināšanu un pensiju pārstrukturēšanu.
0
markonimarkoni 21.06.2010. 16.08
Un kā tad būs ar pensiju 2.līmeni? Kad mēs nonāksim pie plānotā (ko Godmaņa valdība atcēla) – kad no sociālo iemaksu 20%, kas aiziet pensiju kapitālam, tiks sadalīts vienādās daļās – 10% tiks ieskaitīti pirmajā līmenī un 10% – otrajā!?
0
andrisskrastins 21.06.2010. 15.37
Skarbi, bet trešais variants ir vienīgais reālais. Nodokļus nav jēga celt, jo jau šobrīd tie netiek pilnībā iekasēti no daudziem cilvēkiem, kas pēc tam paģēr sociālās garantijas. Es gan prognozēju, kad ieviešot trešo variantu un saimniekojot rūpīgi, var panākt normālu finansiālo balansu budžetā arī ātrāk.
7
daina_tabuna > andrisskrastins 21.06.2010. 15.49
Savukārt nevar pie nosacījuma, ja beidzot uzlabojas katastrofālie dzīves ilguma rādītāji.
0
liene.dz > andrisskrastins 21.06.2010. 16.17
Dzīves ilguma rādītāji krietni uzlabotos arī, ja samazinātos bērnu mirstība (šķiet, tas mums stipri pavelk uz leju statistiku) – tomēr būtisku iespaidu uz pensiju izmaksāšanas ilgumu tas neatstātu.
Pievienošos trešā punkta atbalstam…
Tomēr, interesants ir otrais priekšlikums. Šādās reizēs man vienmēr ausīs noskan skolas ekonomikā skandētās Lafēra līknes vārds. Vai tiešām mēs vēl varam celt un celt nodokļus un tik droši rēķināties ar to, ka valsts ienākumi tiešām palielināsies? Kaut kā ļoti neticami…
0
daina_tabuna > andrisskrastins 21.06.2010. 16.43
Atkarīgs ko Tu saproti ar “mēs” :-)
Dombrovskis un Repše noteikti tā domā, jo viņu Excel tabuliņas rāda, ka tā arī ir- par cik pacel nodokļus, par tik pieaug ieņēmumi… Un galvenais- nekas šo pārliecību nespēj ietekmēt. Pat pagalam neveiksmīgais auto nodoklis, kam taču vajadzēja būt sezonas hītam.
0
liene.dz > andrisskrastins 21.06.2010. 17.09
Nu jā, pareizi būtu teikt “valdība”, nevis “mēs”, šis izteiciens man ir jau profesionāla kaite :)
Bet ja nopietni, par to visu laiku brīnos – Dombrovskis taču lieliski orientējas ekonomikā (Repše jau arī, lai kā to reizēm varbūt negribētos atzīt – ja jau viņš novadīja garus gadus LB), un speciālistu-padomnieku valdībai noteikti pietiek… tā ka nekāds jaunums taču šī smieklīgi banālā atziņa nav – palielinot nodokļus, kopējie ieņēmumi no tiem var sākt samazināties.
Vienīgais, ko varētu iedomāties – ka pašlaik tomēr šis punkts vēl nav sasniegts un vēl nodokļu slogu var palielināt (teorētiski to it kā apliecina dati par to, cik glīši pildās nodokļu plāns)… tomēr šī ideja liekas visai apšaubāma, ņemot vērā, cik populāra kļuvusi algu maksāšana aploksnēs, kontrabanda, etc, etc, etc.
Goda vārds, gribētos dzirdēt kādreiz premjera komentārus šai jautājumā.
0
andrisskrastins > andrisskrastins 21.06.2010. 18.08
Dolārs, ļoti apšaubu Dombrovska un Repšes sajūsmu par nepieciešamību celt nodokļus. Diemžēl problēma ir tāda, ka ar citiem samazinājumiem iegūt tik daudz naudas, cik vajadzēs, neizdosies, un ja vēl atsakamies no pensiju mazināšanas, tad vispār grūti kaut ko izdarīt bez papildus ražas ievākšanas.
0
daina_tabuna > andrisskrastins 22.06.2010. 08.32
Ja reformas neveic tikai uz papīra, tad var samazināt un samazināt. Diemžēl šis tandēms neapzinās, ka nekas nenotiks tāpēc vien, ka viņi pieņems kādu lēmumu. Ir jāseko pašiem personīgi līdzi reformu gaitai ik dienas. Un jād#āž visi, kas to nedara. Citādāk nekas nebūs. Nu nav ierēdņiem tā apziņa tāda, lai viņi paši sev šautu kājā. Tāpēc izdara tikai ķeksīša pēc, kaut ko pēc minimālās programmas, lai tikai vadība atšūtos.
0
daina_tabuna > andrisskrastins 22.06.2010. 08.37
Es jau tepat ir.lv esmu rakstījis ko vēl var darīt.
a) apvienot visu ministriju un to pakļautības aģentūru grāmatvedības vienā iestādē, zem, piemēram, Valsts Kases,
b) to pašu izdarīt ar IT nodaļām, zem, piemēram, VITAs,
c) personāldaļas- apvienot vai vispār atdot uz āru vienā komplektā,
d) beidzot apvienot visus reģistrus,
e) izveidot iedzīvotāju apkalpošanas centrus, nevis atsevišķi VID, VSAA, VZD, UR.
Šie visi soļi vien dod ietaupījumu ap 100 MLVL. Galvenais, ka par daļu no šīm lietām jau sen runā un tehniski tas ir elementāri izdarāms. Bet problēma ir tā, ka reforma būtu jāveic tiem, kas paši rezultātā paliks bez darba. Un sekojoši- nekas nekust.
0
markonimarkoni 21.06.2010. 15.16
Sociālā nodokļa palielinājums viennozīmīgi neder. Tā jau tas ir augsts un faktiski stimulē uzņēmējus neuzrādīt algas pilnā apmērā, bet maksāt aploksnēs. Vienīgais, ja valdības mērķis ir turpināt stimulēt ēnu ekonomiku, tad uz priekšu. Tikai tad nav saprotamas runas par nodokļu novirzīšanu no darba ņēmēja uz patēriņu.
Runājot par vecuma pensijas palielināšanu – varbūt, ka var, bet ir jāļauj cilvēkiem pensionēties priekšlaicīgi. Jo ir tādi cilvēki, kas labrāt vēl strādā, bet ir arī tādi (kuri jūtas neveselāki) , kuri labprāt izmantotu iespēju iet pensijā.
Pabalstu pārcelšana no sociālā budžeta – kāpēc ne!?, ja Labklājības Ministrijas uzkrātie 950 miljoni latu treknajos gados tika iztērēti pamatbudžeta deficīta finansēšanai.
0
mary75 21.06.2010. 15.15
Katram skaidrs, ka der tikai trešais variants, un arī ar modifikācijām, pirmie divi absolūti nereāli.
Skarbi, bet, tā ir realitāte.
0
Evija Pētersone 21.06.2010. 15.08
1. variants neder, jo nevaram mūžīgi dzīvot uz parāda.
2. variants neder, jo nodokļi darba spēkam jau tā ir par lielu un jāplāno kā tos samazināt, nevis palielināt.
3. variants ir vienīgais izskatāmais, bet nav atbildes, ko darīsim un kur ņemsim naudu līdz 2027. gadam – kā aizlāpīsim caurumu sociālajā budžetā jau tagad?
Secinājums: Labklājības ministrija savu darbu nav izdarījusi un nāksies vien meklēt 4. variantu.
3
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@andrisskrastins > Evija Pētersone 21.06.2010. 15.39
Manuprāt, sociālā budžeta aizlāpīšana var notikt reāli tikai pie valsts izaugsmes. Tāpēc ir jāsakož zobi, jāliek 3. variants, un jāliek visas pūles valsts ekonomiskās izaugsmes attīstībā.
0
daina_tabuna > Evija Pētersone 21.06.2010. 15.45
Ne jau tikai tas. 4. variants vajadzīgs arī tāpēc, ka dzīves ilgums pie mums ir tāds, ka līdz 65 nemaz tik daudzi nenodzīvo, bet tas laikam nav ņemts vērā. Vai arī ir ņemts vērā ar cinisko domu- ka tas ir tas glābiņš, kas visu pasākumu izvelk.
0
Una Grinberga > Evija Pētersone 21.06.2010. 16.17
3.variantā, manuprāt, ir gana daudz dažādas alternatīvas, kuras kombinējot var panākt, ka nauda ir gan tuvākajos gados, gan ilgtermiņā. Jautājums ir par to, cik prātīgi kombinējot, var vismazāk sāpīgi ietekmēt tos, kas saņemt sociālā budžeta labumus! Kāds vienmēr būs cietējs, bet ir jāpanāk tas, lai tās ciešanas nebūtu vienos vārtos!
0