Aicina palīdzēt grāmatu glābšanā
Saistītie raksti
Vēsture /
24. oktobris
«Es esmu tas, kas paliek pāri…»
Viedoklis /
18. oktobris
Latviešu valoda iezīmē Latvijas valsts teritoriju
Aktuāli /
10. oktobris
Zaiga Gaile: Mūsu valsts kļūst atsaldēta un sapinusies
Saruna /
28. augusts
Grāmatas burvība
Komentāri (93)
kristineim 21.06.2010. 08.41
ASV pēc Kalvīša domām ir nabadzīgākā valsts pasulē? :D :D :D
Bibliotēka BEZ LOGIEM? Varbūt tā ir krātuve: kur saules gaisma tiešām ir nevēlama?
0
nikolajs0305 20.06.2010. 12.00
par piemēriem: Francijā Parīzē uzcēla arī slavenu, arī stikla Bibliotheque nationale de France – apskatīt var šeit: http://www.bnf.fr Bet pēc pabeigšanas izrādījā – ka tajos stikla četros torņos grāmata glabāt nevar – bojājas – tad nu tagad visiem logiem ir no iekšpuses koka slēģi. Ne mēs vienīgi esam backwards ;) Bet ja nopietni – man patika komentārs par krātuvi, kura esot pabeigta – neko par tādu nezināju. Tad jau risinājums ir – un pieļauju, ka ir arī iespējas aizstransportēt. bet ja nopietni tautai jāiet palīgā grāmatas nest, lai dod nopietnu, organizētu lūgumu – kur, cikos, kas jāņem līdzi! citādi tāda bļaušana vien sanāk. un manas atmiņas par pētniecisko darbu LNB no 1996-1999 – ne pārāk spožas – drausmīgi nedraudzīga un smaga tur bija atmosfēra.
2
kristineim > nikolajs0305 21.06.2010. 08.45
Silakroga būve NAV KRĀTUVE.
Tas ir “repozitārijs?”: ideja = glabāt visu Latvijas bibliotēku nepieprasītās grāmatas, tipa Hruščova rakstus.
0
nikolajs0305 > nikolajs0305 21.06.2010. 12.01
paldies, tad nu man ir skaidrs, kas ir repozitārijs. es tikai tā iedomājos, ka jau jau tās iekritušās grāmatas nav kur likt esošajā ekā Barona ielā – varbūt kaut ko var pagaidām glabāt tur. bet ne jau mums tādas leitas jārisina. vienīgais – vai kāds ir padomājis, ka iegrimt/ielūzt var arī citas telpas, ja tur saliek visu šo lērumu ar izglābtajām grāmatām. nav jau komiski, bet ceru, ka atbildīgie ir šo iespēju apdomājuši.
0
ilze_zagare 20.06.2010. 11.48
Šobrīd gaismas pils man jau tiešām ar asociācijām sāk līdzināties kā okupācijas muzejs-nevis kā jauna celtne- novecojusi vēl neuzcelta.
Bet tikmēr LNB vajag visas grāmatas sanest uz augšējiem stāviem un izsniegt pēc pieprasījuma nevis pēc parastās sitēmas,kad darbinieki dzer kafiju un tu tur kā muļķis gar svešiem plauktiem grābsties – var jau būt ka kādam šāda sistēma ir ierasta. Ne manā gadījumā.
0
www.vecamate.lv 19.06.2010. 21.44
Jāiet palīgā! …Un,lai šitiem veco tauku lumpeņaristokrātiem, kuriem uz simtiem bojāejošo kultūras objektu fona vajadzēja senās romas stilā bliezt pieminekli savai valdīšanai ( ar atkatiem,saprotams ) nemierīga nakts..Kā minimums.
0
tetrapack 19.06.2010. 20.22
Ahaha, tagad “atklājies”, ka pagrabā “tomēr ir” ūdens. Laikam jau zinātniskas ekspertīzes rezultātā, ja jau uzreiz to konstatēt nevarēja.
1
Marija > tetrapack 19.06.2010. 21.07
Fantastiski apsaimniekotāji! Vai pagrabā ūdens ieradās šodien ar brokastlaiku?
Iepriekš neviens to neredzēja, nezināja, ka mitrums katalizē korodēšanu? Sūkni par 100 Ls nopirkt Vilkam nesanāca, jābraukā pa ārzemēm, jāprezentējas un tā.
Nezinu, raudāt vai smieties, kad jāklausās, ka šie paši KM funkcionāri taisās celt koncertzāli Daugavā.
Vienu dienu izrādīsies, ka lielie timpāni peld ūdenī un lielā pijole jau nogrimusi!
Ko tad tad? Jāsauc tauta palīgā!
0
Kristaps_ 19.06.2010. 20.11
Iznest, bet uz kurieni tad? Es varētu aizsperties, bet kas tieši tur pirmdien 10 00 būs jādara?
0
martins_spravniks 19.06.2010. 18.40
Stikla kalnam ir ši problēma – vispirms tapa skices ēkai, kurā pēc tam ielikām funkciju. Līdz ar to krietns daudzums lieku telpu. Savukārt mazāks būvapjoms tik labi neizskatīsies.
0
aivarstraidass 19.06.2010. 15.38
Nabadzīgā zemē arhitektūras pārmērības nevar atļauties – vismazāk jau par Kultūras ministrijas naudu, kurai ir pietiekami daudz citu projektu, kuri iet bojā. Kā redzam, bibliotēkas ēkai ir būtiskāks kritērijs – cik kilogramus uz kvadrātmetru var izturēt celtnes grīda, nevis, cik slavens ir arhitekts. ASV Kongesa Bibliotēkas Madisona ēka – vienkāršs četrkantains klucis bez logiem. Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/File:MadisonBuildingLOC.JPG .
Es neesmu pret ekskluzīvām lietām – bet tās ir jāceļ tiem, kuri to var atļauties. Latvijā – turīgiem biznesa cilvēkiem un dažām Pierīgas pašvaldībām. Nevis dzenot veselu valsti ar strauji sarūkošu iedzīvotāju skaitu arvien dziļākos parādos.
Bibliotēku loma Interneta laikmetā var būt pavisam savādāka – bibliotekāri būs nevis marmora pilī sēdoši dežuranti, kuri uzpasē, lai lasītaji nezog grāmatas, bet gan augstas klases speciālisti, kuri pratīs sameklēt klientam vajadzīgo informāciju dažādos tiešsaistes servisos.
0
dace_ampermane 19.06.2010. 14.27
parastajam.
Nesen lasiiju. Picasso bija veicis pasuutijumu UNESCO, tas ir sienas gleznojums kur Ikarus kriit no debesiim. Gruti pateikt ka tas ir Ikarus, dazhas citas attelotaas peronas ari maz peec cilveekiem izskataas. Notika shii darba atklashana [Picasso tur nepiedaliijaas, taapat kaa Blumbergs kursh nekad nenaak uz savaam atklashanaam], cilveeki bija iedzeerushi viinu un redzami uzjautrinaati skatoties sho diivaino gleznojumiu. Tad, to redzot, vaardu njeema slavenais arhitekts Le Korbizjee, kursh darbu nosauca par geniaalu un teica ka tas tiks veelaak noveerteets. Es nerunaaju par to ka Birkerts ir geniaals, es domaju ka Rigu izdailjos shii celtne un protams taa tiks noveerteeta daudz veelaak. Taapat mums nepaveicaas kad funkcionaari nozageeja CHakstes piminekli kursh bija domaats bijushaa Lenineklja vietaa. Skice ko bija veidojis Pantelejevs bija jauki neparasta, nebija uzstaadiitaa Ulmanja stilaa.
1
Marija > dace_ampermane 19.06.2010. 15.52
Nedomāju, ka arhitektūras gala produkts var tikt salīdzināts ar glezniecisku veikumu vai jebkādu citu tēlotājas mākslas darbu.
Glezna nerisina sabiedrības utilitārās vajadzības, arhitektūra – tiešā veidā caur funkciju, un tā ir mainīgais lielums laika gaitā.
Novērtēšana ir ļoooti neskaidra parādība. Viena no pēckara vistalantīgākajiem arhitektiem Latvijā ir Marta Staņa, kas projektēja Dailes teātri.
Vai vari paskaidrot, kā izpaužas ‘novērtēšana’? Ar šodienas acīm raugoties, nekas īpašs, vai ne? Bet skice ir veidota 1959.gadā, kad visur vēl būvēja t.s. staļinlaika būves.
0
marchux 19.06.2010. 13.03
Ievas Jurjānes scenogrāfija izrādei Pinokio pelni piepildījusies dzīvē!
0
gints52 19.06.2010. 12.17
No vienas puses, man nav žēl daudz klaigāt, ka Gaismas pils ir dārga, ilgi celsies un risinājums vajadzīgs tagad un tūlīt.
No otras puses, “Gaismas pils” projekts sastāvēja no divām dažādām ēkām – grāmatu glabātuves Silakrogā un stikla būves Daugavas krastā. Silakroga grāmatu krātuve ir pabeigta un tajā esot ietilpība līdz vienam miljonam iespieddarbu. Ja reiz ir tik kritiska situācija LNB galvenajā ēkā, grāmatas var pārvietot uz turieni un iegūšanai izmantot parasto kārtību, ka grāmata tiek atvesta no attālinātas glabātuves 1 dienas laikā pēc pieprasījuma.
0
una97 19.06.2010. 11.38
Līdz kamēr nenotiek kāda problēma, neviens pat nedomā, ka varētu regulāri apsekot to māju, jo jauna tā taču nav un grāmatas ir smagas tādā daudzumā vienkopus. http://ieteikumi.lv/
0
buchamona 19.06.2010. 08.56
Ne jau biblioteka ir vainīga, ka nākošgad igauņiem būs eiro, bet mums nebūs :)Ne jau biblioteka ir tas iemesls, kura dēļ Latvija “treknajos gados” savu “tīģerlēcienu” balstīja uz patēriņu un nekustāmā īpašuma spekulācijām. Un ne jau tieši tie līdzekļi, kuri šobrīd tiek tērēti, lai šo projektu noturētu virs ūdens, pietrūks, lai Latvija spētu veiksmīgi izkāpt no mēsliem, kurus pati sev ir ievārījusi. Var pietrūkt dažu saprātīgu balsu vēlēšanās.
Bet par pašu principu – vajag, jeb nevajag Latvijai šādu “spožu mantiņu”. Lai pilnvērtīgi piedalītos šādā diskusijā, galvā ir jābūt visiem cipariem, uz kuriem balstās tieši šis projekts un visiem tiem lielumiem uz kuriem tiktu balstīti alternatīvi projekti. Būtu jābūt pilnīgai skaidrībai, ko mēs iegūsim tieši no šī projekta un ko mēs zaudētu izšķiroties par alternatīvu risinājumu un otrādi. Citādi – tāda emocionāla pļāpāšana vien šeit iznāk.
8
mary75 > buchamona 19.06.2010. 09.37
Buiblioteka, protams, nav vainīga, bet, tā ir simbols.
Ja Igaunijā viss notiek racionāli, tad Latvijā irracionāli un prioritātes vienmēr ir kādas šauras grupas intereses.
0
ievuliitis > buchamona 19.06.2010. 10.13
Jā, Dzeri, Igaunijā bibliotēku uzcēla, ja nemaldos pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī mums viņa sen jau būtu uzcelta, pulcētu inteliģentus tūristus no pasaules – projekts jau tagad būtu pelnījis arhitektūras pieminekļa statusu. Bet alkatīgiem lēmējiem par maz bija – vajadzēja sagaidīt laiku, kad Sistēma tiks ne tikai izshēmota, bet arī līdz sīkumiem nostrādāta.
Vai zini, ka skichu projektu – un tā nav viena papīra lapiņa, kur ar brīvu roku uzvilktas dažas švīkas, Birkerts uztaisīja par velti?
0
buchamona > buchamona 19.06.2010. 10.22
Uzklikšķināju Vikipēdijā par biblioteku un “uz sitiena” ieguvu info, par kuru man līdz šim nebija nekādas jēgas:
..”Projekta izmaksās ietilpst arī minimālās datoru partijas (3833) iegāde 874 bibliotēkām provincē, tur izveidotu interneta pieslēgumu un tās saslēgtu vienotā tīklā, apmācītu 1455 bibliotekārus, nodrošinātu 7700 bibliotēku abonētājiem internetā programmatūru un apmācības palīdzību (programnodrošinājums vien izmaksās aptuveni 7,9 miljonus Ls)…”
Šis te ir tikai tāda sīka ilustrācija – cik es maz tomēr zinu par biblioteku, lai spētu pilnvērtīgi par šo problēmu runāt un man ir aizdomas, ka es neesmu vienīgais tāds šinī sarunā :))
Lai arī tā “Gaismas pils” ir vislabāk ieraugāma no bedres dibena, kurā sēžam, varbūt tomēr etalons mūsu irracionalitātei ir jāmeklē kaut kur citur? :)
0
Marija > buchamona 19.06.2010. 12.31
rinķī apkārt
Vai Vikipēdijā pamanīji arī administratoru atzīmi “Šī raksta neitralitāte ir apšaubāma”?
Mūsu visu nezināšana par to, kas paredzēts (īpaši par izmaksām) jaunajā ēkā, ir Noslēpums! Nu nevar iegūt publisku tāmi, lai ieraudzītu, cik kas maksā!
Attiecībā uz provinces bibliotēku apgādi ar datoriem, esmu diezgan pārliecināts, ka tas ir cits projekts. Neredzu loģiku, kāpēc LNB būvuzņēmējiem būtu jāveic provinces bibliotēku datorizācija.
0
mary75 > buchamona 19.06.2010. 12.31
Un, cik tiem igauņiem tā bibl. izmaksāja, tādi dati tev nav?
Es zinu tikai to, ka, pat LNB Merks pirdāvāja uzcelt par 25% lētāk, bet, tolaik valdošie “darītāji” atrada iemeslu, kāpēc šo piedāvājumu noraidīt.
0
ievuliitis > buchamona 19.06.2010. 12.51
Parastais, sadaļā Skats ir raksts par Merks konfliktu ar apakšuzņēmēju AV Stils. Gribu tavu viedokli dzirdēt.
0
buchamona > buchamona 19.06.2010. 13.07
Parastais – Neredzu loģiku, kāpēc LNB būvuzņēmējiem būtu jāveic provinces bibliotēku datorizācija. +++ redzi – uz reiz divas izpratnes par vieniem un tiem pašiem cipariem.:)
Es, pavirši sekojot līdz info par biblioteku, esmu sapratis, ka kopējo izmaksu summā ietlilps viss projekts – sākot no redzemākās daļas – celtnes Daugavmalā, līdz provinces bibliotekas datorizācijai un, kā nupat vēl izlasīju vienā komentārā izrādās – ir vēl Silakroga grāmatu krātuve ar vienu miljonu iespieddarbu ietilpību, par kuru neko iepriekš nezināju :)
Cik sapratu, Tu visas izmaksas saisti tikai ar LNB centrālās ēkas celtniecību :))
Ej nu sazin, kam te taisnība. :)
0
kristineim > buchamona 20.06.2010. 09.23
Tā ir NOVECOJUSI info par JAU REALIZĒTO Valsts vienotās bibliotēku sistēmas projektu. Viss izdarīts un darbojas, jebkurā LV bibliotēkā ir bezmaksas internets, datori un apmācīti bibliotekāri.
Kāds tam sakars ar LNB ēkas būvniecību: nemāku pateikt. Varbūt bija ieplānots kā “komplekss risinājums”.
0
estranged 19.06.2010. 08.55
Briesmīgi. Kurā Eiropas valstī vēl kaut kas tāds notiek?Nevienā…
0
snjuu 19.06.2010. 03.16
1)Bibleni sāka celt par vēlu (“mēs esam stipri” vairs nebija aktuāli)
2) Šis laikam ir vienīgais gadījums, kad potenciāli nepareizi izmantotie 10% mani nekrata.
2.1) Tas nenozīmē, ka kādam būtu kas jāpiedod, etc.
0
vupats 18.06.2010. 23.47
Mīlīši, nu gan nedzejojiet.
Visi šī prožekta – Gaismaspils, – bīdītāji jau nu gan sēž vienā un tajā paša laivelē. Gan t.s. “gaišie spēki”, gan “valdošā banda”.
Visi savu savu rociņu pielika.
Protams, ja vien tagad ir kādam vēlme šo to no nesenās vēstures atcerēties.
3
Kristaps_ > vupats 19.06.2010. 00.06
Nav visi vienādi slikti. Nu nav.
0
a_oleinika > vupats 19.06.2010. 00.32
Kāda atšķirība, kuri tur ir “sliktie” un kuri ir “labie”. Pats tas projekts un ambrāža ir stulba savā būtībā. Te jau Džeris visais izsmeļoši iztirzāja situācijas absurdumu. Un daži miljoni, kas, pieņemsim, ir aizgājuši “otkatos”, nebūt nav noteicošā summa, kas principiāli mainītu šī projekta izmaksas vai būtību.
0
dace_ampermane > vupats 19.06.2010. 01.58
Un daži miljoni, kas, pieņemsim, ir aizgājuši “otkatos”, nebūt nav noteicošā summa, kas principiāli mainītu šī projekta izmaksas vai būtību.
Vai Juus, Kaspar, domaajiet ka taa tam buutu jaabuut?
0
Eliks 18.06.2010. 23.33
To, ka grāmatas ir varen smagas, sapratu, kad pārvācāmies uz jauno dzīvokli. Bibliotēkas darbiniekiem tas nevarētu būt nekāds atklājums. Tāpēc man neviens nevarēs iestāstīt, ka tajā pagrabā nevarēja salikt papildus stutes. Gan direktoram, gan saimniecības pārzinim bīstamā situācija bija jāparedz un jānovērš pirms kas slikts notiek. Bet vēl ir jautājums par kantori, kas lepni saucas Valsts Nekustamie īpašumi. Tur nu gan vajadzētu papētīt, kas “lācītim” vēderā. Tā kā Valsts bibliotēka ir viņu pārraudzībā, tad tā ir nolaidība arī no šī kantora puses. Lai zem nestabilas grīdas paliktu dažas stutes, tūkstoši nav vajadzīgi.
0
mary75 18.06.2010. 22.33
Kurš tad vaino Dālderi, Demakova jau ķērca un saukāja visus LNB pretiniekus par tumsoņām un tautas ienaidniekiem.
Nu, labi vēl, ka nepaspēja iesākt to “koncertzāli uz ūdeņiem”, tur nu jāpateicas Godmanim, kas to apturēja, jo tas mēģinājums ar valstij ārkārtīgi neizdevīgiem noteikumiem jau bija, kaut kas tipa nodomu protokolam.
13
Kristaps_ > mary75 18.06.2010. 23.10
Par koncertzāli gan nebūtu balsojis, tas bija aiz saprāta robežām. Lai saremontē Doma katedrāli, kas gāžoties kopā! Domabaznīcai esot plaisas ne pa jokam. Bet tur jau arī nebūs otkatu, ja nu maziņi mazmazītiņi.
0
kristineim > mary75 19.06.2010. 02.08
Avārija bija gaidāma, daļa telpu reāli ir avārijas stāvoklī. Nelīdzētu stutes pagrabā. Izeja ir totāls kapitālais remonts: ar pārsegumu maiņu utt. Kas kaut ko saprot no celtniecības, sapratīs.
Šī iemesla dēl tika izveidots jaunās ēkas projekts. Diemžēl pašu nekompetences un muļķības dēļ esam nonākuši šādā situācijā.
Ļoti cienu Helēnu par to, ka spēja beidzot sākt _reālu_ jaunās LNB ēkas būvniecību. Līdz viņas “laikam” projektu “uzturēja”, tērējot miljonus.
Man žēl, ka koncertzāles projekts tika apturēts. Jaunākā Rīgas būve pagaidām Triangula bastions un Stokmanis :-/
IMHO totāli trūkst jaunās LNB ēkas PUBLICITĀTES. Nekur neesmu sastapis kompetentu skaidrojumu par Projektu, ēkas plānu, funkcionalitāti, izmaksām, salīdzinājumu ar citā ēkām un bibliotēkām. Tik tālu, ka daļa tautas tiešām domā, ka ēkas būs no stikla, ar stikla jumtu :D
Par pinkšķēšanu par “otkatiem”: ir vienošanās ar Delnu, ka pēdējā uzraudzīs. Lai strādā!
0
mary75 > mary75 19.06.2010. 06.41
Tāda dīvaina loģika – “otkatos” vainīga Delna, nevis attiecīgie politiķi.
Un kāda starpība, vai tur stikla vai vēl kāds jumts, iet runa par to, ka jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem, nevis jābūvē dārgas pilis, kad naudas nepietiek daudz svarīgākām lietām.
0
Marija > mary75 19.06.2010. 10.41
>Ivars Indāns
Šis gadījums tieši ir kliedzošs piemērs tam, ka Vilks ar 4000Ls algu treknajos gados nepilda sev uzticēto pienākumu – novērst iespējamās avārijas situācijas iepriekš.
Jebkuram būvniekam ir zināms, ka koka sijas lūzt visplastiskāk, tas nozīmē, ka pirms tam ir izteikta izliece, kas vizuāli rāda tuvojošos avāriju.
Tādā situācijā pirmais uzdevums ir konstrukciju atslogot – pārnest grāmatas uz citu vietu, otrais – izveidot pagaidu balstu konstrukciju, kaut vai aizņemoties veidņu balstus no dāsni apmaksātās jaunbūves.
Es uzskatu, ka šī avārija ir tīši veicināta ar apzinātu bezdarbību no Vilka puses.
0
ievuliitis > mary75 19.06.2010. 11.10
Tev ir kļūdaina informācija, bet pieļauju, ka arī man nav taisnība. Eksperts vakardienas Panorāmā runāja par metāla konstrukcijas lūzumu, ko iepriekš paredzēt nav iespējams.
0
Marija > mary75 19.06.2010. 11.30
Tādā gadījumā Vilka un co nolaidība ir vēl uzkrītošāka – jebkuras ēkas ekspluatācija paredz regulāru galveno konstrukciju apsekojumu un metāla rūsēšanu nepamanīt nevar.
Nav tā, ka neko nevar paredzēt. Iesākumā būtu bijis vēlams noskaidrot, cik lielu slodzi tā konstrukcija iztur.
Jebkurā gadījumā šeit ir saskatāma nolaidība.
0
Juris Millers > mary75 19.06.2010. 12.30
Tur jau visas sijas daudzus gadus ir sarūsējušas, tāpēc arī vajag jaunu ēku – jo šī vienkārši brūk kopā.
0
Marija > mary75 19.06.2010. 12.46
Tehniskam risinājumam, lai novērstu avāriju, ir jābūt neatkarīgi no tā vai ceļas jauna ēka vai nē.
Par laimi, nav cietuši cilvēki, pretējā gadījumā izmeklēšana bezkaislīgi konstatētu nolaidības faktu, par ko tiek paredzētas atbilstošas soda sankcijas.
0
Ārijs > mary75 19.06.2010. 15.38
Es redzu 2 bibliotēkas pamatmērķus: grāmatu saglabāšana nākamajām paaudzēm un to lielāka pieejamība sabiedrībai. Jautājums vai, tērējot 130 miljonus LVL, interneta laikmetā šos mērķus vislabāk var saniegt, uzbūvējot milzu ēku ar skatu uz Vecrīgu? Pirmo mērķi noteikti. Tikai jautājums par izmaksām -kādēļ grāmatu glabātuvei jābūt tik grandiozai un jāatrodas Rīgas centrā un ne kaut kur, piemēram, Latgalē? Otro problēmu šī problēma nerisina vispār!
0
kristineim > mary75 19.06.2010. 16.33
1) Prastajam u.c.: ēka ir VNĪ īpašums. Domāju, ka kantoris ĻOTI LABI zina par savā pārvaldībā esošās ēkas stāvokli.
2) No kurienes “bet” ņem to info par 17 kongresu zālēm un 10% atvēlēto grāmatām? Padalies ar URL, lūdzu. Citādi pamatā aplama info un tikai perē augšā tenku pīles. Tipa фильм не смотрел, но скажу…
Vēlreiz atkārtošu: manuprāt TOTĀLI trūkst informācijas par jauno projektu, kā arī to, kādas izskatās Nacionālās bibliotēkas pasaulē. Kaut vai kaimiņos: IgNB teātra izrādes notiek! Ir, no kā mācīties ;)
0
Kristaps_ > mary75 19.06.2010. 21.38
ir taču http://www.gaismaspils.lv
0
Inese Birzniece > mary75 19.06.2010. 23.38
Piekrītu, TOTĀLI trūkst informācijas. Man atmiņā aust skaitļi 20% grāmatu glabātuvēm kopā ar bibliotēku. Pārējais – pelnīšanai. Vai celtne būs pieejama visai sabiedrībai? Domāju, ka nē. Ēka birojiem, prezentācijām, bibliotēka pakārtoti.
Bezmaz derības: pārgāju pāri Akmens tiltam, piekusu, sagribējās kādu grāmatu palasīt. Skatos – Gaismas pils! Vai mani laidīs pār slieksni? …Laidīs, ja maksāšu.
Vai manā valstī vispār ir kādi lēmumi, kas pieņemti sabiedrības interesēs? Fotoradarus iegādājamies tāpēc, lai tie sevi “atpelnītu”. Lopus slaktējam savādāk tāpēc, lai uzņēmējs neizputētu. Metam pensiju fondus, pat valsts labklājību krāsnī, lai sistēmiskās bankas sistēmiskie baņķieri ar sistēmiskiem vietvalžiem būtu apmierināti. Tūlīt samazināsim izdevumus lielīpašniekiem.
0
kristineim > mary75 20.06.2010. 09.18
Jā, ir http://www.gaismaspils.lv, ir http://www.gaisma.lv Oki, praktiskais uzdevums: atrodiet šajās vietnēs šajā diskusijā minētos momentus:
– kāds būs ēkas jumts (stikla?)
– cik konferenču zāles (17…18?)
– cik grāmatu glabāsies (10%?)
– kādas uzturēšanas izmaksas.
Tieši šeit darbs KM, LNB, J3B (nav vairs) pīāristiem: sniegt kompetentas atbildes forumos. Nav :(
0
vupats 18.06.2010. 21.21
Kā lai to saka. BET Vienotības “stūrakmeņi” (vismaz no Pilsoniskās savienības)ir Ašeradens un, kā smejies, Ēlerte. Jā kāds vēl atceras, tad abi ir LNB (Latv nac bibl) atbalsta biedrības valdes (laikam tā to sauc) locekļi. Tad nu viņi kopistiski ar Demakovu to jauno monstru bīdija.”
Šī replika tiem, kas kaut ko atceras. Ne abu faniem.
Un pie kā tad tagad vainīgs Dālderis?
1
Kristaps_ > vupats 18.06.2010. 23.08
es tiešām Ļoti atbalstu Ēlerti un Ašerādenu – kur konkrēti šajā gadījumā ir viņu briesmīgais grēks? Viņi atbalstīja ideju, kas principā nebūt nav slikta! Es arī būtu balsojis PAR Gaismaspili – ja to realizētu uzticami pilsoņi, kas nenozog tikpat, cik izmaksā objekts. Visu sacūkoja Demakova&Co! Jebkuru labu nodomu var totāli izčakarēt – kā šo. Iznāktu gan formai, gan saturam, ja nebijusi oranžā mafija. Un balsojis PAR būtu tāpēc, ka kā fifīgs, lempīgs un interesants obdžekts, ko parādīt tūristiem, Rīgai noderētu. Baigi maz te ir, ar ko pazīmēties tūristiem, tie, kas ir ceļojuši, mani sapratīs. Tumsā mirrrrrrrdzot tas monstrs būs glīšs+suģestīvs=interesants.
0
dace_ampermane 18.06.2010. 21.08
Tajos laikos kad uzbuuveeja Eifelja torni Pariize par to smeejaas un nirgaajaas. Daudz gadus atpakalj kad biju Pariizee gadiijaas ar taxiiti braukt garaam modernaas maakslas muzejam. Shoferis noraadot uz muzeju pagrieza ar pirkstu pie deninjiem [Vairas zhests pie Brivibas piemineklja], taa vinsh komenteeja super laikmetiigo celtni. Man patiik Birketa projekts un tas buus kaut kas ar ko naakoshaas paaudzes Latvijaa leposies. Jaa, muusu kriminaalajaa valstii neskaitaami miljoni ir izzagti un jaacer ka zaglji tiks bargi sodiiti, bet ja biblioteka buutu treknajos gados buuveeta jau sen buutu gatava un mazaak buutu izmaksaajusi.
8
Kristaps_ > dace_ampermane 18.06.2010. 23.14
Piekrītu, vajadzēja operatīvi sliet augšā, i grāmatas(šodien noslīkušās) būtu, kur likt. Bet slaukt piķi var tikmēr, kamēr notiek būvēšanas process. Kad uzbūvēs – prieki beigušies! Politiskās gribas nav bijis uzbliezt ātri, racionāli un godīgi.
0
Marija > dace_ampermane 19.06.2010. 11.01
>klejotājs
Pieminēt Eifeļa 1889.gadā uzcelto torni kā argumentu jebkurai līdz galam nepārdomātai celtnei, ir kļuvis par stereotipu mūsdienās.
Diemžēl daudzie eifeļtorņa piesaucēji nevēlas iedziļināties ne strīdus objektā, ne slavenajā Eifeļa darbā.
Būtiskais ir tas, ka Eifeļa tornis tajā laikā bija pilnīgi inženieriski svaigs konstruktīvs risinājums tornim, ko izdomāja ģeniālais Eifeļa prāts. Iespējams, ka sabiedrības nepatiku izraisīja tas, ka funkcionālā jēga tornim bija tikai kā objektam Expo izstādē.
Tūrisms, raidītājantenu izvietošana kā funkcijas parādījās daudz vēlāk.
Es gribu uzsvērt, ka salīdzināt ģēnija Eifeļa darbu var tikai ar līdzvērtīgu ģenialitāti.
Birkerts, protams ir pasaulslavens, bet nav tik ģeniāls, lai kā mums tā gribētos.
0
ievuliitis > dace_ampermane 19.06.2010. 11.07
Parastais, tu esi tas, kas izšķir – kurš ir un kurš nav ģeniāls?
0
Marija > dace_ampermane 19.06.2010. 11.45
Nē, Betij, es neesmu noteicējs ģenialitātei. To parāda sekotāju daudzums Pilnīgi Jaunai Idejai.
Starp citu, Ārons Betskis, viens no ietekmīgākajiem arhitektūras kritiķiem pasaulē, par topošo LNB ēku izteicās diezgan noraidoši, lai gan neizslēdza iespēju, ka gatava tā varētu kļūt labāka.
0
ievuliitis > dace_ampermane 19.06.2010. 11.58
Noteikti arhitektūras vēsturē mēs varam atrast piemērus, ko daudzi mūsdienu cilvēki – ne tikai arhitektūras praktiķi un kritiķi – uzskata par ģeniāliem, bet kuru veikumam nebija sekotāju starp laikabiedriem. Bet runa jau nav par to.
Mana piebilde bija par to, ka tikai laika gaitā izkristalizējas viedokļi un vērtējumi, kā arī tas, ka mākslā un arhitektūra, ja mēs to neskatām no šauri utilitāriem un konstruktīviem skatu punktiem, nevajadzētu būt kategoriskiem.
Vai piekrīti?
0
Marija > dace_ampermane 19.06.2010. 12.18
Jā, piekrītu. Mana koments bija akcentēts ne tik uz Birkerta veikumu kā uz nepārtrauktu Eifeļa torņa piesaukšanu jebkurā vietā kā argumentu.
Būtiskais ir, ka Eifeļa ģenialitāte radīja objektu priekšlaikus tā pielietojumam. Tādu gadījumu būvniecībā ir ārkārtīgi reti.
Literatūrā tāds bija Žils Verns.
Taču, atgriežoties pie avārijas – te parādās patiesā funkcionāru seja – skaidri redzams, ka īstenībā viņus neinteresē Grāmatas liktenis, to drošiba un viss tas bla bla teksts par gaismas nešanu tautai.
Viņus interesē tikai viņi paši un droša vieta Sistēmā.
0
ievuliitis > dace_ampermane 19.06.2010. 12.25
Es jau arī par to no paša sākuma – nejauksim Birkerta projektu ar tām pretīgājām rebēm viņa aizsegā.
0
austrisv > dace_ampermane 19.06.2010. 13.28
piekrītu Parastajam!
Bez tam, manuprāt, gaismas pils netiks celta kā grāmatu glabātuve, ja kas!!!!
0
astra_ozo 18.06.2010. 20.48
Izskatās pēc PR. Pie cauruma stāv grāmatu skapis, bet neviens tantuks, kas vaimanā par grāmatu uzglabāšanu nepiemērotos apstākļos, nav padomājis par to, ka atlikušās grāmatas varētu bez nekādām problēmām akurāti izvākt un pārnest uz citu vietu.
Ja reiz skāde tik liela – Vilkam būtu jāatkāpjas. Vai viņš nebija viens no “pozitīvisma kanpaņas jaukākajām sejām”?
1
austrisv > astra_ozo 19.06.2010. 13.24
Vai tad tas saimniecības vadītājs nav jāpatriec, ja jau nevarēja novērst radiatora tecēšanu ilgstoši pie tam! priekš kam tādi saimniecības vadītāji vajadzīgi. lai nāk cits cilvēks, kurš kaut ko prot arī darīt ne tikai saņemt algu par atnākšanu uz darbu!
0
Anita Brauna 18.06.2010. 19.54
Bibliotēka kļūst bīstama
Vismaz bez cilvēku upuriem. Pretēji sākotnējai informācijai, Nacionālajā bibliotēkā (LNB) par laimi nav pagrabā peldošu grāmatu, no kurām droši varētu atvadīties, taču arī pagraba klons nav pieciešama vieta grāmatām. Vēl ir tādas grāmatas, kas pagaidām ir “tikai” apdraudētas, jo atrodas grīdā izlūzušā cauruma tuvumā. Tās “tikai” tiek lēstas desmitos tūkstošu. Runa nav tikai par mūsdienu izdevumiem, kuru krājumus var atjaunot. Tas maksās, bet iespējams atjaunot. Taču var iznākt arī tā, ka zudumā aiziet retas grāmatas, vienīgie eksemplāri.
Dabiski, rodas jautājums, kas vainojams notikušajā, kas par to atbildīgs, un kā šī atbildība izpaudīsies. LNB caurmēra apmeklētājs nevar zināt, ka ēkā ir vietas, kur grīda bojājas un var iebrukt. Taču to zināja gan bibliotēkas darbinieki, gan ēkas īpašnieks (valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi”), gan Kultūras ministrija (KM). Visvienkāršāk ir vainot naudas trūkumu. Tas ir kā universāls ventilis tvaika nolaišanai.
Var tikai apbrīnot stoisko mieru, ar kādu uz notikušo reaģējusi KM ierēdne (aģentūras BNS ziņa): “Notikušais norāda tikai uz to, ka jaunas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecība ir neatliekama nepieciešamība.” Šo “nepieciešamību”, cik zināms, neviens negrasās atcelt. Taču ar visu neatlikšanu Gaismas pils nenāks lietojama ne pēc mēneša, ne diviem. Ko iesākt ar apdraudētajām grāmatām? Konkrēts risinājums vajadzīgs uz līdzenas vietas, un cerams tas tiks atrasts, kaut arī darba nedēļa jau galā.
1
rabīns > Anita Brauna 19.06.2010. 22.20
Priekš kam ir vajadzīga bibliotēka??? Es domāju – LNB??? Katrs normāls “grāmatu tārpiņš” savu bibliotēku uztur mājās, savā grāmatu plauktā! Ekskluzīvi izdevumi – tas gan, tad nākas meklēt info, lietot internetu. Digitalizējieties!!! Lai gan – nekāda digitalizācija neatsvērs tikko iespiestas grāmatas svaigo smaržu! Tā ir narkotika un izraisa atkarību!!!
Man bibliotēka nav nepieciešama, jo viss ir mājā pieejams!
Cilvēki, pērciet grāmatas, lasiet grāmatas, veidojiet paši savas bibliotēkas!!!
0
Anita Purgale (Zēber 18.06.2010. 19.30
1200 grāmatas – jādomā, tas ir viens plaukts. Tajā caurumā, kas fotogrāfijā, iegāzies kaut kas ievērojami mazāks. Vai nu bildē redzama neīstā “katastrofas” vieta vai nosauktais grāmatu skaits nepatiess.
0
tiger 18.06.2010. 19.14
Dzintra, nesatraucies, drīz gaismas pilī būs kabinets!
0
http://pasmuko.jimdo 18.06.2010. 19.14
“iekritušas pagraba ūdenī”
1200 jaunāko grāmatu ūdenī tiešām ir traģēdija. Un cik ir virs ūdens, kā redzams fotograjijās, tātad glābjamas ;-) ?
Vispār, brīnos ka kautkas tāds nav noticis jau agrāk. Nams Barona ielā nav celts bibliotēkas vajadzībām — pretstatā jaunajai Gaismaz pilij.
1
http://pasmuko.jimdo > http://pasmuko.jimdo 18.06.2010. 19.23
Liekas, ka kopš rakstu redzēju pirmoreiz tas ir labots, tur tagad par grāmatu iekrišanu pagraba ūdenī vairs nav runa.
0
Jānis Dreimanis 18.06.2010. 18.21
Nu jā – simtiem miljonu jaunai un spožai spēļmantiņai Kultūras ministrija atļauties var, bet nedaudz paremontēt veco darba zirgu – ē, naudiņas nav, palīdzēt nevaru.
3
janis_ozols > Jānis Dreimanis 18.06.2010. 19.25
jo no tā nenāk otkati.
0
austrisv > Jānis Dreimanis 19.06.2010. 13.22
Vai tad to Gaismas pili cēla grāmatu un preses izdevumu glabāšanai?
Cik zinu, tad grāmatu glabāšanai tas šķūnis nav paredzēts. dzirdēts, ka tājā GP būs tikai 10 % grāmatu! Gaismas pilī ir paradzētas 17 vai 18 konferenču zāles!!!! Tā GP nav grāmatu glabātuve, bet dārgi uzturams objekts, kā jau viss ko TP bija ieplānojis!!!!
0
reiznieks > Jānis Dreimanis 21.06.2010. 02.24
Vispār jau tās 18 konferenču zāles var viegli pārvērst par lasītavām, ja nepieciešams.
0
mary75 18.06.2010. 17.49
Ja tiktu būvēta lētākla, modernāka, funkcionalāka biblioteka, nevis TP un Demakovas uzspiestais stikla š’kūnis, viss jau sen būtu OK, grā,matas būtu vietā, bet, TP nebūtu otkati.
Pasr to naudu, ko iztērēja tie 3 brāļi( ap 10 miļj), jau,gandrīz, varēja uzbūvēt ļoti normālu, bet, nepretenciozu bibloteku.
17
+7
-2
Atbildēt
+16
-9
Atbildēt
+18
-4
Atbildēt
+13
-9
Atbildēt
+14
-7
Atbildēt
+14
-6
Atbildēt
+14
-8
Atbildēt
+21
-8
Atbildēt
+10
-9
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+11
-6
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@martins_spravniks > mary75 18.06.2010. 18.08
“Visu frontei, visu uzvarai!” vietājā versija? Var taču drusku telpas arī paremontēt, ne cerēt uz jauno bibliotēku ar grāmatu blīvumu 40 grāmatas uz kvadrātmetru.
0
P_Dancis > mary75 18.06.2010. 18.15
Kamēr jūs apzīmēsiet Birkerta projektēto celtni par stikla šķūni, jūs diskreditēsiet arī savu komentāru saprātīgo pusi.
0
ievuliitis > mary75 18.06.2010. 18.40
Šoreiz es arī gribu piekrist Otrai pusei. Birkers un vina projekts nav vainīgs, ka mūsu kampēji ir piezīdušies pie kultūras, veselības aizsardzības un citiem celtniecības projektiem.
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 18.51
Nezinu, gaumes lieta, protams, bet, neesmu par to projektu sajūsma, nemaz nerunājot par dārdzību.
Nabadzīgai valstij vajadzīgs kaut kas racionalāks un lētāks, mums jau tāpat visa enerģija aiziet svilpē, nevis dzinējā, un tāpat ar to bibloteku.
Ja nav naudas pat neatliekamai med. palīdzībai, tāda pils parāda tikai mūsu neadekvātumu, neko citu.
Izskatās pēc Potjomkina sādzām nabadzīgā Krievijas guberņā, īpaši internetlaikmetā.
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 19.02
Bez tam – kāds parēķinājis, cik izmaksās tādas biblotekas uzturēšana?
Ar visu mikroklimatu, utt?
Un, ja to plānots kompensēt ar lieku telpu izīrēšanu, tad nevajag to saukt par bibloteku.
0
P_Dancis > mary75 18.06.2010. 19.04
Dzeris ir arhitekts, vai arī atkal “gaumes lieta”?
:)
Izejot no šodienas apstākļiem, varētu arī piekrist, ka par dārgu. Bet bibliotēkas projekts jau ir 20 gadus vecs, un naudīgajos gados nerealizēts dēļ mūsu korumpēto likumdevēju politiskās gribas trūkuma. Domāju, tieši saeimas deputātu neizdarība finansējuma jautājumā ir jāvaino, nevis pasaulē atzīta kultūras ēku arhitekta projekts.
Pie tam neesmu pārliecināts, vai tie miljoni, ko ieekonomētu, tiešām aizietu sociālajā budžetā. It sevišķi zem Kalvīša vai Godmaņa valdības.
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 19.18
Nē, neesmu arhitekts,iespējams, tas Birkerta projekts ir unikāls, nestrīdos, bet, neviens man nepierādīs, ka valstij, kas ir trešā nabadzīgākā ES, jābūvē simtiem miļjonu vēta biblioteka.
Bez tam – pēc 20 gadus veca projekta.
Tāda rīcība raksturīga arhaiskām sabiedrībām, kurām simboli nozīmē vairāk, kā racionalā domāšana.
0
janis_ozols > mary75 18.06.2010. 19.22
Un vai Jūs, Otra puse, esat arhitekts? Interesanti, kurš? Nav taisnība, ka Rīgas profesionālie arhitekti(arī ne vairums no viņiem), būtu sajūsmā par šo projektu. Aicināti komentēt šo projektu iepriekšējos gados, vairums mulsa un stomījās – jo Demakovas cietoksnis ilgus gadus bija neieņemams, no atriebības ta’ bail. Šis ir uzskatāms gadījums, kad forma guvusi virsroku pār saturu – grāmatas iet bojā, kamēr tiek konstruēts ekscentrisks milzu korpuss, līdz kuram lauku bērns vidējais nemaz nevarēs atbraukt. Man pazīstamie Rīgā dzīvojošie ārzemnieki šo lietu komentē kā grotesku lielummānijas izpausmi, kam ar gara gaismas nešanu tautai ir ļoooooti maz sakara. Pilnīgi piekrītu Dzerim. Un komentāri, ka “letiņiem vajadzīgs tikai alus un desas luņķis”, šajā kontekstā ir tīrā demagoģija.
0
Arija Saleda > mary75 18.06.2010. 19.50
100 % piekrītu dzerim, stikla šķūnis, kas nabūt nav ar galveno funkciju grāmatu glabāšanu. Varējā jau celt to šķūni pie ganību dambja vai vēl kaut kur, nebija obligāti jādegradē pārdaugava ar šādām celtnēm.
Otkats Nr2 ar tai celtnei būs mistiskais tunelis raņķa dambis vienības gatve.
0
TanteSidra > mary75 18.06.2010. 20.05
Bibliotēka nav domāta GG nešanai, bet 1) maldu un 2) zināšanu glabāšanai un izsniegšanai lietotājiem.
0
buchamona > mary75 18.06.2010. 20.08
Par simboliem. Jebkurā gadsimtā, jebkurā valstī līdzās ir dzīvojuši cilvēki, kuriem simbolam (valsts karogam, piemēram) ir liela nozīmē viņa dzīvē un cilvēki, kuriem simboli nav izteikuši ne ko, ja nu vienīgi cipari uz naudas zīmes.
Ir dažādi cilvēki, Dzeri un dažādas uztveres, un ej nu sazin, kam ir tā “apsalūtā” taisnība.:)
Bet par pašu biblioteku – tas ir labi, ka mēs to būvējam un nevajadzētu šo projektu “krāsot” tikai ornažu. Pārāk daudz nepelnīta goda viņiem,bet par to, ka projektam ir 20 gadu – šādi projekti nenoveco arī pēc 200 gadiem. Bez pašas valsts atjaunošanas, iestāšanās ES un NATO, šī būtu tā trešā, nozīmīgākā un paliekošā lieta, kuru mēs savos 20 pastāvēšanas gados būsim paveikuši.
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 20.59
Es jau arī nebūt nepretendēju uz absolūto taisnību, tas ir tikai mans viedoklis.
0
Baiba Grumsle > mary75 18.06.2010. 23.12
Pēdējais teikums – desmitniekā!
0
Baiba Grumsle > mary75 18.06.2010. 23.14
Tas bija domāts par tām arhaiskajām sabiedrībām, kam simboli svarīgāki par racionālu domāšnau. Šeit komentāri dīvaini izvietojas.
0
Marija > mary75 19.06.2010. 10.27
>rinķī apkārt
Kādi ir argumenti, ka šādi projekti nenoveco pat 200 gados? Cik man zināms, tad laicīgās kultūras celtnes – muzeji, teātri, koncertzāles, un arī publiskās bibliotekas noveco daudz straujāk, nekā cēlāji ir paredzējuši. Galvenokārt tāpēc, ka mainās sabiedrības uzvedības modeļi, mainās kultūru veidojošie elementi un tehnoloģijas, muzejos glabājamo darbu skaits palielinās ik gadu, utt.
0
vupats > mary75 20.06.2010. 09.39
Atļaušos atgādināt, ka tikpat aktīvi kā TP un Demakova, “gaismaspils” aktīvistu pulciņā bija un ir joprojām pašreizējie “politiķi” no Pilsoniskās Savienības – Ašeradens un Ēlerte.
bet tādas lietas jau laikam šobrīd neērti atcerēties, vai ne?
0
reiznieks > mary75 21.06.2010. 02.11
Tad jau racionāli domājot, krīzes laikā, vajadzētu atcelt arī Dziesmu svētkus, teātru un kultūras pasākumu finansēšanu, jebkuru salūtu utt. – tas viss jau vēderu pilnāku nepadara. Tikai var sanākt tā, ka krīze, kuru piesaucot, daudziem gribās no kultūras nogriezt visu iespējamo, vilksies ilgi, un kad tā būs beigusies, latviešu kultūra vairs nevienam nebūs vajadzīga, jo vietā būs nākusi jau cita kultūra! Izcilas arhitektūras būves nodrošina arī lielāku tūristu interesi par valsti, kas ilgtermiņā daudzkārt atmaksāsies; rada arī cilvēkos lielāku pašapziņu par sevi un savu valsti, kas mums tik ļoti šobrīd trūkst. Bet ja dzīvo vienai dienai, tad jau var štancēt blokmājas un priecāties par lieku desas luņķi …
0