Okupāciju atgādina ar zābakiem

1940. gadā Īndrā redzēju kā šie zābaki ešalonos iebrauc Latvijā. Lielākā daļa gan bija “obmotkās”. Pēc tam uz Rīgas pusi palēkdamies aizbrauca tukši vagoni ar uzrakstiem “golodujuščei Latvii”. Pēc kāda laika uz otru pusi gāja divu lokomotīvju smagi vilkti ešaloni bez uzrakstiem.

Bet pelējums uz zābakiem norāda, ka okupācija joprojām notiek, tikai ir pieklususi. Jebkurā brīdī šie zābaki var atrast saimniekus, tikt nospodrināti un turpināt genocīdu pret mums.

Rikards. Atbalstot Betiju: Rīgai krievisks saimnieks, ieved krievisku kultūru! Vai to pieļausim arī 2.oktobra vēlēšanās?

Vēl kāda doma – kādas asociācijas jums rodas, redzot egli ar plastmasas puķēm blakus Okupācijas muzejam? Pareizi, – plastmasas puķes krievu kapsētās, mākslīgie vaiņagi pie Kremļa sienas, pieļauju, ka arī pie Nezināmā kareivja uguns…
Un tagad – Rīgas sirdī. Nu krāšņi! “Bogato smotritsa!”

Vismaz vienai partijai svaigas idejas priekšvēlēšanu laikā. Uzskatāmi un pārliecinoši. Lieliska režija.
Prieks, ka Stendzinieks nav vienīgais cilvēks Latvijā, kas apveltīts ar radošu izdomu. Tikai žēl, ka ar visām iekšām pārdevies valsts izzadzējiem. Bet ne par viņu šobrīd runa.