Skolas sūdzas par grūto matemātikas eksāmenu

http://www.draugiem.lv/hot/?rid=38407
http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2010/9klase/9kl_matem.pdf
http://www.delfi.lv/news/national/witness/raimonds-meiksa-parak-grutais-2010gada-9klases-matematikas-eksamens.d?id=32578981
Labi, ka šis ir tikai 9.klases eksāmens, jo kaut kad jau sabiedrībai jāsaprot, ko zinām un ko protam (un ko pratīsim pēc 10 gadiem) un labāk, ka vēl ir pāris gadi laika pamācīties. Tas ir labāk, nekā trešdaļu studiju laika pirmajos kursos augstskolā mācīties skolas vielu un tas arī nākotnē palīdzēs saviem kredītiem rēķināt rigiboru, eiriboru un pereboru ** , biznesa iespējas un citus interesantus uzdevumus, kā arī labāk saprast 21.gadsimta realitātes. Matemātika tomēr ir indikators eksakto zināšanu līmenim sabiedrībā. Tā ir arī pamats fizikai un ķīmijai. Var arī veidot neatkarīgu izglītības kvalitātes sistēmu un interneta laikmetā – labus individuālus mācību materiālus, ja nu pa rpareiziem atzītie nenodrošina zināšanu apguvi.

Viss bumbās :D

Aspveicu visu to skolu pedagogus, kurās visi audzēkņi eksāmenu nokārtoja sekmīgi!

Būs pamudinājums vecākiem padomāt divreiz pirms piemņet lēmumu, kurā mācību iestādē savas atvases sūtīt. Dzīvesvietai tuvākās skolas variants vairs nerullē…

Nu nezinu, nezinu… Man devītklasnieks slinkoja uz velna paraušanu sākot jau no 7. klases un matemātikā balansēja uz nesekmības robežas, bet ekmsāmenu nolika uz seši.

Aiz patiesas ziņkāres ieskatījos eksāmena uzdevumos. Nu nekā tāāda tur nebija, ja neskaita dažus mazliet neveikli noformulētus ģeometrijas uzdevumus + 2 mazliet teksta uzdevumi, kuri, starp citu, ir tiešs piemērs valdošajām gaudām, ka nemāca praksi, bet tik vien teoriju. Nu atliek vien teoriju daiļi “iebāzt” praksē, kā rodas problēmas. Protams, protams, kriketa bumbiņas lidojuma trajektorija nekādīgi nevienam tālāk dzīvē nepalīdzēs… :))

Sena patiesība – ja nemācās, eksāmeni ir grūti. Krievu skolas sūdzas par grūto latviešu valodas eksāmenu.

Tas ir 9. klases eksāmens, kur nekāda balansēšana/izlīdzināšana uz A,B,C līmeņiem nenotiek. Liekas jau, ka nekas slikts nav noticis, eksāmeni grūtāki, atzīmes par kārtu vai divām zemākas, bet abiturienti ir vienādā situācija, lai kaut kur iestātos. Jā, ja uz šim vietām nepretendē pagājušo vai aizpagājušo gadu beigušie, kad eksāmens bija stipri vieglāks. Tad gan nesmuki kaut kā sanāk. Tāpēc tas, ka IZM nevar nodrošināt konsekvenci, ir uzskatāms par IZM darba kvalitātes rādītāju. Neabilstoši sastādītie uzdevumu rāda pašas IZM norentēšanos tajā, ko skolās faktiski māca. Neatceros nevienu pēdējo gadu IZM lēmumu, kas nestu pozitīvu rezultātu. Jau slavenas ir kļuvušas uzdevumu „noplūdes”. Kļūdaini sastādītie uzdevumi jau ir raksturīgs IZM vaibsts. Skolotāji bija tie, kas kļuva par krīzes visskartāko iedzīvotāju kategoriju utt, utjp. Ko var likt pretī – praktiski neko! Tā sauktās IZM reformas ir tikai lauzušas un lauzušas to, kas Latvijā bija labs- izglītības sistēmu.

Ir neabšaubāmi atbalstāmi izglītības plānotāju centieni teorētisko mācību vielu padarīt tuvāku praktiskām lietām, tā, lai skolēns prastu risināt ne tikai formulas, bet arī piemērot šīs pašas formulas praktiskās dzīves situācijās. No eksāmenu uzdevumiem redzam, ka šai virzienā eksaminētāji iet. Bet viņi diemžēl drusku skrien pa priekšu lokomotīvei. Vispirms vajadzēja lietišķumu dabūt ikdienas mācību procesā stundās, un tikai tad vēlāk lietišķās prasības grūst eksāmenā. Nu kuram gan gudrajam no eksāmena sastādītājiem ienāca prātā doma par kriketa bumbiņu? Vai maz pati ministre Koķe zina, kas ir krikets? Tāpat arī uzdevumā ar dekoratīvajiem ķieģeļiem: vai tiešām nevarēja nenojaukt mazās galviņas, aprobežojoties vienkārši ar parastajiem ķieģeļiem, nevis dekoratīvajiem?

Smagākus vēl vajag tos eksāmenus! ASV eksāmeni paliek vieglāki un līdz ar to viņiem visa izglītības sistēma slīd uz leju, Ķīnā atkal eksāmeni ir smagi un tas stimulē labāk mācīties gan skolēniem, gan skolotājiem.

Mums ir jākonkurē ar Ķīnu un Indiju, kur katru gadu ir 30 000 inžinierzinātņu maģistru – vajag celt latiņu augstāk.

Spriežot pēc savas meitas (2.kl) matemātikas mācību sistēmas – skolotāja nepalīdz nestandarta uzdevumu skaidrošanā, tikai dāsni dala sliktas atzīmes un paziņo, ka pašiem jādomā. Tas būtu OK kontroldarbos, bet kādi nebūt pamati taču ir jāparāda!

Eksāmenu grūtums pa gadiem VAR mainīties – no tā nevar izbēgt. Ja var rasties situācijas, kad jāsalīdzina dažādu gadu izlaidumu audzēkņu atestātu atzīmes, tad ar eksāmenā nopelnītajiem punktiem jeb “raw score” (jēlo rezultātu) var izdarīt matemātisku pārveidojumu, kuru ASV eksaminētāji sauc par “grading on a curve” (atzīmes izlikšanu uz histogrammas līknes). Piemēram 10% labākajiem darbiem ieliek vērtējumu “A”, nākamajiem 15% – vērtējumu “B”, savukārt – līdz pat 15% sliktākos darbus “izgāž” ar nesekmīgu vērtējumu (ja vien tie nav savākuši kaut kādu minimāli noteikto punktu skaitu).

Šāda “atzīmes izlikšana uz līknes” ir neētiska – skolēna vērtējums ir atkarīgs nevis no viņa paša rezultāta, bet var mainīties atkarībā no citu skolēnu veiksmes. Toties eksāmena jautājumus izstrādāt ir vienkāršāk – kā jau A.Rudiņš saka: vienīgā rūpe ir par to, lai eksāmens korekti “sašķirotu” bērnus pa zināšanu līmeņiem.

Latvijas izglītības lielākā problēma ir, ka:
1) skolēni iegūst zināšanas, bet neattīsta prasmes;
2) izglītības programma ignorē skolēnu atsķirīgo attīstības un spēju līmeni
Šis eksāmens tikai pierāda, ka kopumā skolēni spēj veikt tikai tehnisku rēķināšanu, bet nespēj izmantot matemātisko domāšanu nestandarta situācijās. Eksāmenus, kas “sasijā” skolēnus pa prasmēm un spējām, vajag izmantot vairāk, lai jau sākotnēji skolēni zinātu savas labākās spējas un izvēlētos profesiju, kas ir atbilstošākā nevis sabiedrībā populārakā. Tad mēs varētu cerēt arī uz kopējo izglītības kvalitātes celšanos, jo cilvēki izvēlētos to, kas viņus interesē un kur viņi ir spējīgi.

Neslēpšu, atbalstu kārtīgu eksakto zinātņu izglītību, un pirmā reakcija uz šīm žēlabām ir “vajag vairāk stundās klausīties un ja ko nesaprot, tad prasīt kādam, kurš saprot”. Par zemajām atzīmēm tagad sunīs skolotājus, taču lai arī tie varbūt nav vienmēr uzdevumu augstumos, skolēnu respekts un uzmanība mūsdienās ir sasniegusi biedējoši zemu līmeni. Dienas raksts arī neko vairāk kā vienas puses vaimanas un otras puses noliegumu nesniedz. Līdz ar to, nav jau tur ko daudz komentēt. Ja kāds parādītu no šī eksāmena uzdevumu, kura atrisināšanai nepieciešams kas tāds, kas nav bijis līdzšinējā izglītības programmā, tad arī varētu celt pretenzijas.