Igaunijas vai Grieķijas virzienā?

Tāds garš paskaidrojums par ļoti parastu lietu – var tērēt tikai to, ko esi nopelnījis.

Pilnīgi pievienojos autora apsvērumiem: Tā kā mēs sagaidām darbaspējīgo iedzīvotāju skaita tālāku samazinājumu (emigrācijas seku un 90-to gadu demogrāfiskās bedres dēļ), tad ir ļoti bezatbildīgi audzēt valsts ārējo parādu. Nevar likt jaunajai paaudzei divkārt maksāt par agrāko paaudžu grēkiem – pirmkārt, ar nenormāli lielu sociālo izdevumu un pensiju nastu, otrkārt, ik gadus pārskaitot ārvalstu kreditoriem >3% no IKP, lai apmaksātu procentus par agrākajos gados sataisītajiem parādiem.

Kas paliekošs ir izveidojies pēc iepriekšējo 20 gadu valdībām (no Godmaņa līdz Godmanim)? Lielāka dzimstība? Labāka izglītības sistēma? Iespaidīgi uzkrājumi? Noderīga fiziskā infrastruktūra? Domāju, ka nē. Valdība mūsu vārdā ir aizņēmusies naudu (valsts parāds ir 36% no mūsu IKP) , lai to vienkārši notērētu – pašas valdības vajadzībām, neradot nekādas citas vērtības. Laiks šādu praksi apturēt, kaut vai izmainot budžeta veidošanas likumus.

Latu būtu jātuvina SEK ar domu, ka tā mēs beidzot galīgi un pavisam pārspēsim EEK, un viņi ilgi un dikti raudās, ka pārcentušies ar EUR.

LB naudas pietiek un vaļas ir gana. Es tad ieteiktu izveidot jaunu struktūrvienību – nākotnes prognozēšanas institūtu. Tā doma varētu būt tāda, ka eirozona un ES vispār nodalās Dienvidos un Ziemeļos, kas ir ģeopolitiski izskaidrojama patiesība, un ka pārskatāmā nākotnē ES varētu nosacīti var reāli sašķelties. Par Ziemeļu reģionu tad klūtu valstis ap Baltijas jūru, vien neskaidra ir Vācijas pozīcija. Latvijai un Rīgai būtu unikāla iespēja no reģiona metropoles statusa izstumt Stokholmu. Tas patiesībā nozīmētu ārkārtīgi strauju investīciju pieplūdumu, darījumus, konferences un tūrismu. Tā ir vīzija, uz ko jāiet Latvijai. Mēs pat Berlīni varētu pārtrumpot. Bet tāpēc ir ļoti gudri jāstrādā. Faktiski Latvijas likumdošanu būtu jāpiemēro zviedriem, bet ar korekcijām to skandināvu valstu virzienā, kur lietas ir labākas, piem., izglītība Somijā vai Dānijā.

Maikls Hadsons RT.TV “Keisers report” par kartējo budžeta konsolidāciju Latvijā. Tai skaitā norādā uz LB nevis kā valsts banbku, bet kā pasīvu “monetary board” – http://rt.com/About_Us/Programmes/Keiser_Report/2010-06-08/577021.html (sākot ar ~ 27 min)

Papildinu savu domu. Es nepārzinu LB dienaskārtību. Bet es pieļauju un atbalstu, ka LB varētu vienu daļu savu krājumu laist apritē peļņai. Piemēram, ielikt 200 miljonus spekulācijās un tajās nopelnīt 40 miljonus, kas ir konservatīvs cipars. Nu tad man nebūt nebūtu žēl, ja pusi no peļņas, 20 miljonus, izmaksātu prēmijās, pie viena neaizmirstot arī apkopējas. Skaidrs, ka šādām veiksmīgām darbībām vajadzīgi ārkārtīgi zinoši darbinieki. Bet pie viena tad būtu vēlams, lai šie paši ļaudis arī padomātu par valsti. Lata cietais kurss, izskatās, dažkārt ir LB un tās izbijušā tēva pašmērķis. Tagad, kad eiro krīt, devalvācijas jautājums kļūst vēl kutelīgāks un neskaidrāks. Bet uzpeld jautājums par lata piesaisti tikai pie eiro.

Normālos apstākļos šāda likuma pieņemšana būtu pareiza. Tomēr mēs dzīvojam krīzē, kad var vajadzēt variēt. Normālos apstākļos var atļaut automašīnai uzlikt ātruma ierobežojumu uz 150 km/h vai pat vispār izmantot tikai 1,1 l dzinēju. Bet LB Ilmārs nez kāpēc ar tādu nebrauc… Un arī limits tur diez vai stāv. Es nedomāju, ka viņš dikti ātri skrien, bet pie apdzīšanas noteikti sava auto jaudu izmanto. Tāpat arī fiskālo ierobežumu likumu būtu jāizsver. Daudz labāk būtu, ja LB ne tikai rosītos pa Parlamenta lauciņu, bet aktīvāk rušinātu zemīti savā lauciņā, t.i., aktivizētu monetāro politiku. Lata piesaiste pie eiro izskatās šaubīga. Gribētos, lai LB dudz vairāk kustina smadzenes un vairāk manevrē. Bet ja biedri domā arī turpmāk tāpat sēdēt uz vietas un praktiski neko nedarīt, vien mākslīgi par lielu naudu stutējot latu, tad tas štats izskatās tā kā krietni par lielu.