Soda mikroshēmu ražotāju karteli

71

Komentāri (71)

ilona_xango 20.05.2010. 13.32

Jo vairāk es dzīvoju un domāju, jo mazāk saprotu šo lietu. Sāksim no galvenā: kur pasaulē pastāv tas “brīvais tirgus”, par kuru it kā visi runā un māca universitātēs?

0
0
Atbildēt

0

Driimeris 19.05.2010. 22.31

dabūja pēc nopelniem- atmiņu cenas pēdējā laikā ir kosmiskas!

0
0
Atbildēt

1

Sviitijs 19.05.2010. 21.22

Mikroshēmas tirgu caur gala produkta cenu. Kalkulatora ražotājs izvēlas to mikroshēmu un viņš rēķina savus ienākumus, izdevumus utt.
Vispār, kurš var pateikt cik reāli izmaksā kāds produkts bez paša ražotāja? Varbūt vienam ražotājam cena ir augstāka, jo dārgāks ofiss iekārtots un tmldz. Es iebilstu pret to, ka valsts administratīvi nosaka, tā cena ir okei vai nē. Tas vienīgi būtu pieļaujams attiecībā uz dabīgajiem resursiem un valsts pasūtījumiem, bet nevis neatkarīgu tirgus subjektu savstarpējām darbībām.

0
0
Atbildēt

1

    karpovich > Sviitijs 19.05.2010. 21.47

    Jā, taisnība, ka kartelis ir grūti pierādāms. Tomēr šajā gadījumā kompānijas pašas ir atzinušas, ka ir vienojušās par cenām virs brīvā tirgus līmeņa.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sviitijs 19.05.2010. 20.51

Es runāju par ekonomiku, ne par to, ka valsts nav nepieciešama.

0
0
Atbildēt

1

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 20.53

    Tas bija atbildot Buu, vienkārši IR.LV man nezkāpēc pārliek uz jaunu komentāru, kaut spiežu uz “Atbildēt”. Nu tas tā..

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sviitijs 19.05.2010. 18.55

Es nesaku, ka kartelis ir instruments, kā jāstrādā uzņēmumiem, tieši otrādi esmu par konkurenci starp jebkuriem uzņēmumie. Taču tomēr, ja kādi uzņēmumi vienojas par kādu kopīgu rīcību, tas tomēr ir biznesa lēmums un valstij tur nav nekādas daļas. Ja šāda vienošanās būs pircējam nepieņemama, viņš vienkārši nepirks produktu.
Es saprotu, ka te (ne vien #ir, bet vispār portālos) cilvēkiem piemīt iracionāla tīksme par to, ka soda lielus un varenus uzņēmumus par to vien, ka viņi var noteikt/ietekmēt cenas un tirgu. Apsēstība ar “ļauno” Microsoft iepretim “labajam” Apple ir jau klasiska šīs smieklīgās apsēstības liecība. Viņus var kritizēt par produkciju, kvalitāti, ražošanas apstākļiem un blakusapstākļiem, ietekmi uz vidi utt., bet cena ir biznesa stratēģijas sastāvdaļa un tur valstij nedrīkst būt nekādas daļas.

0
-1
Atbildēt

13

    Normunds Namnieks. T > Sviitijs 19.05.2010. 19.11

    Kāpēc “valstij nedrīkst būt nekādas daļas”? Brīais tirgus, tāpat kā regulētais tirgus ir tikai ideoloģijas kā var organizēt ekonomiku. Un valsts ar likumdošanas palīdzību arī regulē kāds tirgus ir. Tas, ka lielākā daļa pasaules ir atzinusi brīvā tirgus principus par vispieņemamākajiem, neuzliek par pienākumu nevienam kādu ekonomisko teoriju īstenot dzīvē pilnībā neņemot vērā negatīvos efektus.
    Dotajā gadījumā – brīvā tirgus apstākļos uzņēmumu mērķis ir maksimizēt peļņu (nevis ražot preces vai sniegt pakalpojumus). Un ilgermiņā absolūti brīvā tirgus apstākļos veidojas dažādi monopolu veidi un tad peļņa pārdevējiem ir vislielākā. Un kaut arī tas “kropļo brīvo tirgu” ekonomiskās idoloģijas griezumā, sabiedrības interesēs ir šos monopolus ierobežot.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 19.45

    Pēc būtības valsts esam mēs paši. Ja jau tik ļoti vēlamies regulēt, kā kuram būs dzīvot, nu jā – tad ņemsim ietekmēsim tos, kas darbojas, prasīsim un gaidīsim no valsts, lai kaut ko atmet, jo “mums pienākas”. Protams, šāda ideoloģija Latvijā ir populāra, jo sakņojas gadsimtiem ilgā atkarībā no varas. Man personiski tā nav pieņemama.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Normunds Namnieks. T > Sviitijs 19.05.2010. 20.26

    Šāda ideoloģija ir populāra visā pasaulē, izņemot tos, kas sevi sauc par anarhistiem. Man piemēram pat ļoti patīk, ka valsts regulē dažus dzīves aspektus, piemēram atņem brīvību nogalināt un atriebties, seksuāli izmantot bērnus, ierobežo monopolus un nodrošina brīvu konkurenci utt. Un man patīk, ka netiek ierobežotas daudzas citas brīvības un tiesības.
    Nekur nav teikts, ka ir tikai 2 galējības un ka viena no tām ir absolūti patiesa.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Marija > Sviitijs 19.05.2010. 20.38

    Pārskrēju komentiem – sajūta, ka BE, būdams izteikti humanitārs cilvis, ir iebraucis komentēt ne tajā lauciņā.
    Problēma ir pavisam vienkārša – gala patērētājs mikroshēmas nepērk, viņš pērk produktus, dažnedažādākos, kuros iekšā ir mikroshēmas, piemēram rotaļlietas. Tāpēc gala patērētājs tiešā veidā tirgu neregulē.
    Otrs BE naivums ir iedomātā cīņa ar karteli – tas tiešām ir pionieru ideju līmenī. Kartelis tieši tāpēc ir kartelis, ka jebkuru, kurš sagribēs turēt zemu cenu, nogremdēs ar vēl zemāku cenu uz tik ilgu laiku, kamēr censonis paiet zem ūdens. Pēc tam pārpērk viņu ar visām parpalām un cenu atkal augšā.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 20.57

    Tirgu vienmēr regulē gala patērētājs, tas piezīmei. Pirmajā brīdī šķiet, ka tā ir gara ķēde, tomēr tā ir. Arī tas rotaļlietu ražotājs domā kā pārdot savu preci, vai ne tā?
    Par naivumu, paldies, bet ekonomika ir pašattīroša sistēma, ja vien to nekropļo administratīvi.
    Vēl interesanti – ko nozīmē ne tajā lauciņā? Es analizēju lietas, kuras notiek ar mani – tieši vai pastarpināti, jo dzīvoju šajā pasaulē.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Marija > Sviitijs 19.05.2010. 21.13

    Tirgu regulē gala patērētājs? Kā tirgu? Mikroshēmas tirgu vai nopirktā produkta tirgu?
    Imant, vai tad jūs kaut reizi esiet interesējies, kāda ražojuma mikroshēma ir iekšā kalkulatorā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 21.36

    Par “ne to lauciņu” vēl piebilde – arī pasaulē ekonomikas teorētiķi diskutē vai eksistējošā likumošana konkurences jomā ir adekvāta, skat. piem. http://www.cato.org/pubs/regulation/regv12n2/reg12n2-debow.html

    0
    0
    Atbildēt

    0

    karpovich > Sviitijs 19.05.2010. 21.43

    Tādā “brīvajā tirgū”, kā BE te piedāvā es, personīgi, negribētu dzīvot. Piekrītu, tā ir pašregulējoša un pašattīroša sistēma, bet ne bez iemesla tīrs brīvais tirgus nekur pasaulē nepastāv. No ekonomikas teorijas viedokļa brīvais tirgus ir visnotaļ efektīvi izmanto “vērtīgos” resursus (scarce resources), tomēr pastāv situācijas (piemēram, monopols vai kartelis), kad resursu pārdale kļūst neefektīva (tirgus neveiksme jeb market failure). Valdības uzdevums ir to novērst.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    karpovich > Sviitijs 19.05.2010. 21.44

    Iedomāsimies hipotētisku situāciju, ka visi Latvijas degvielas tirgotāji būtu izveidojuši karteli. Un visi cenas tā “mēreni” pacēluši, teiksim, līdz Ls 1.20 litrā. Protams, es varētu braukt degvielai pakaļ uz Lietuvu. Vai arī mēģināt uzsākt pats savu degvielas tirgošanas biznesu, bet – ak vai! – visi piegādes kanāli, kā gadījies, kā ne, noslēguši līgumus ar esošajiem tirgotājiem. Protams, vienmēr var braukt uz darbu ar vilcienu, bet – ak vai! – LDz taču ir monopolists un brīvo tirgu mēs kropļot nedrīkstam. Tāpēc nākas maksāt astronomiskas summas. Vai arī iet kājām. Vai arī nestrādāt un pašam savā dārziņā audzēt kartupeļus. Tomēr mans laiks un zināšanas varētu tikt izmantotas daudz efektīvāk tādējādi saražojot vairāk “labuma” sabiedrībai.Tāpēc varbūt labāk izjaukt karteli un piespiest esošos tirgotājus konkurēt un strādāt efektīvi.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 22.00

    Piemērs ar degvielu, protams, ir cilvēku vieglākai “tracināšanai”.. Vienīgi neattiecas uz manu argumentāciju, jo degviela pieskaitāma pie dabīgajiem resursiem, ierobežotiem pēc definīcijas. Arī LDz nav par tēmu, jo tas ir valsts garantēts monopols. Cita lieta, ja valsts demonopolizētu dzelzceļa infrastruktūru vai operatoru darbību (piemēram, UK, viena infrastruktūra – daudzi operatori). Un Jūs nesapratāt, es nesludinu monopolu, dies’ pasarg, es iebilstu pret to, ka valsts regulē tirgu, tai skaitā mākslīgi mēģinot radīt konkurenci, kaut vai “ķeksīša” pēc (skat. EK vs. Microsoft par Windows+IE).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    karpovich > Sviitijs 19.05.2010. 22.11

    Nav svarīgi kāds piemērs, doma ir un paliek tā pati – ekonomika nesasniedz Pareto optimumu http://en.wikipedia.org/wiki/Pareto_optimality

    Protams, ideālajā un teorētiskajā gadījumā vienmēr rastos jauni uzņēmumi, kas piegādātu preces par brīvā tirgus cenām, bet reālajā dzīvē tā nenotiek. Esošais kartelis vai monopols rada barjeras, kas neļauj ienākt jauniem konkurentiem. Dažreiz tās pat nav jārada, kā piemēram šajā gadījumā. Vai tu, piemēram, būtu spējīgs atvērt datoru atmiņas rūpnīcu? Es nebūtu.

    Nedrīkst aizmirst, ka brīvais tirgus ir tikai MODELIS, tikai TEORIJA.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 22.52

    Labi, paliksim katrs pie sava.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Marija > Sviitijs 19.05.2010. 23.12

    Kāpēc degviela ir dabisks resurs bet mikroshēma nav? Lūdzu tehnoloģiski pamatotus argumentus, lai pamatotu, ka pārzināt tēmu, kuru komentējiet.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.01

brivibasesence – kartelis nav brīvais tirgus. Šo karteli sodīja par to, ka tas neļāva pircējam ar savu maciņu balsot par labāko/lētāko produktu.
Konkurences būtība ir tā, ka ražotāji ir spiesti pārdot savu produciju par to cenu, ko pircēji ir gatavi maksāt. Un ja kāds tirgo par lielāku cenu, tad pirks no konkurenta. Un karteļa būtība ir tā, ka ražotāji vienojas par noteiktu cenu zem kā neviens netirgos savu produkciju līdz ar to konkurence, brīvā tirgus izpratnē, vairs nav iespējama.

BTW – saitē ir visi mikroshēmu ražotāji nevis tikai atmiņas shēmu ražotāji. Ne Intel, ne AMD, ne Texas Intruments un lielākā daļa tajā sarakstā uzrādīto neražo atmiņas shēmas…

+6
-1
Atbildēt

8

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.12

    Nepiekrītu, brīvu tirgu var kropļot tikai administratīvi. Kurš liedz rasties uzņēmumam X, kurš ražotu labākas/lētākas preces kā kartelī esošie?
    Ja 2 vai vairāki uzņēmumi nolemj nekonkurēt savā starpā, tad tas ir tikai viņu biznesa lēmums.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Un ASV šādi “biznesa lēmumi” ir aizliegti jau no 1890 gada. ES un lielākajā daļā citu valstu arī šāda prakse ir aizliegta.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.45

    Pasaulē ir daudz netaisnības, es runāju par veselo saprātu, ne par to, ka visā pasaulē notiek tirgus ierobežošana administratīviem līdzekļiem.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Dotajā gadījumā tā nav netaisnība. Peļņas maksimizēšana oligopola vai monopola gadījumā būtiski atšķirās no peļņas maksimizēšanas brīvas konkurences apstākļos un šie regulējumi, kas ierobežo “absolūti” brīvo tirgu ir tikai sabiedrības interesēs.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.59

    Jā, sauklis “sabiedrības interesēs” ir ļoti populārs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Tik pat labi varētu teikt, ka anarhija ir vislabākā valsts pārvaldes forma…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 19.41

    Valsts mūs nodrošina ar drošību, bet tai nav jājaucas visās cilvēka dzīves sfērās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Un kāpēc drošībā ir jāiejaucas un citos aspektos nē? Kur ir uzskaitīti tie aspekti kur ir jāiejaucas un kur tie kuros nav? Un kas to izlemj?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sviitijs 19.05.2010. 17.50

Pievienoju WP saiti: http://en.wikipedia.org/wiki/Semiconductor_sales_leaders_by_year
Btw, mana piebilde bija par konkurences ierobežošanu, ne konkrēto produktu.

0
-1
Atbildēt

8

    nūģe.madadara. zvārg > Sviitijs 19.05.2010. 18.36

    Toties mans lūgums bija pamatot savus vārdus, ka patērētājs varēja izvēlēties kādu piegādātāju no tiem, kas nebija kartelī.

    Minētais wikipedia raksts neattiecas uz “lielākajiem elektroniskās atmiņas ražotājiem “

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 18.43

    Patērētājs var arī izvēlēties desmaizītes, ne mikroshēmas. Kamēr viņš ir gatavs maksāt, uzņēmējs nekautrēsies arī piedāvāt. Ja pircējs nepirks, uzņēmumi sāks konkurēt ar cenu vai fīčām, vai radīsies kāds jauns uzņēmums, kurš piedāvās pievilcīgāku produktu/cenu. Jebkurā gadījumā cenu noteikšanas shēmā pārdevējs-pircējs valsts nedrīkst iejaukties, jo tā ir tirgus kropļošana.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    nūģe.madadara. zvārg > Sviitijs 19.05.2010. 18.54

    Ar tādu argumentāciju arī Darba likums arī ir tirgus kropļošana ;)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Normunds Namnieks. T > Sviitijs 19.05.2010. 18.56

    Karteļa gadījumā tas tā nav.
    1) Ir nepieciešams laiks, lai ienāktu jauns uzņēmums. It sevišķi zināšanu/investīciju ietilpīgās nozarēs.
    2) Kartelis var nepieļaut jauna tirgus dalībnieka ienākšanu, uz laiku tirgojot savu produkciju zem pašizmaksas, kamēr konkurents tiek iznīcināts (un nē – tā nav brīva konkurence)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 19.06

    1) taisnība, jekbura darbība prasa laiku;
    2) LOL, tad jau būs panākts vajadzīgais – pircējs dabūs vēl lētāku produktu! (un dempinga laikā dzims jauni konkurenti “sliktajam kartelim”). Tur jau tā sāls, ka administratīvi nekropļots brīvais tirgus ir radošs un pašveidojošs.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Normunds Namnieks. T > Sviitijs 19.05.2010. 19.13

    Nē tas nav pašveidojošs – apmēram 150 gadus tā domāja, bet tad saprata, ka veidojas monopoli, ir krīzes utt

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 19.39

    Jo joprojām nav patiesi brīva tirgus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Normunds Namnieks. T > Sviitijs 19.05.2010. 20.29

    Patiesi brīvs tirgus ir tāda pati utopija kā komunisms.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sviitijs 19.05.2010. 16.42

Kaut kā jau EK sevi jāatpelna – protams, pēc Eiropā pierasta modeļa – sodot brīvā tirgus dalībniekus, jo viņi kā regulatori jau zina vislabāk. Nu un, ka vienojās? Vai viņi vienīgie mikroshēmu ražotāji? Mikroshēmas ir dabīgs resurss, ko neviens cits nevar uzražot? Galu galā pircējs ar savu maciņu balso par labāko/lētāko produktu. Šādi t.s. “monopolstāvokļa apkarotāji” apkaro konkurenci, ne monopolu un tādejādi paši kropļo tirgu. Rezultāts tāds, ka tagad pircējiem būs jāmaksā vēl vairāk par to pašu produktu, jo sodītajiem uzņēmumiem kaut kur taču jāgūst līdzekļi soda nomaksām.

0
-7
Atbildēt

6

    nūģe.madadara. zvārg > Sviitijs 19.05.2010. 17.32

    @brivibasesence, nosauc, lūdzu, citus (kas nebūtu uzskaitīti šajā kartelī) lielus atmiņu mikroshēmu ražotājus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Sviitijs 19.05.2010. 18.14

    Nujau, nujau… Samsung vispār nejutīs šo sodu ar savu simtiem miljardu lielo apgrozījumu un padsmit miljardu tīro peļņu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 18.18

    @Dolārs Vai tad par to ir runa?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Sviitijs 19.05.2010. 18.24

    Citēju Tevi pašu “… jo sodītajiem uzņēmumiem kaut kur taču jāgūst līdzekļi soda nomaksām…”

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Normunds Namnieks. T > Sviitijs 19.05.2010. 18.27

    Un naudu soda naudām šie uzņēmumi jau ir guvuši peļņas, ko konkurences apstākļos tie neiegūtu, veidā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 18.36

    @Dolārs šķiet es par meitu, Tu par kleitu..

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam