Lielbritānijai jauns premjers – Deivids Kamerons

Kredīts uzņēmumiem no Cityfinances ir labākā iespēja Latvijas uzņēmējiem kā uzsākt savu biznesa izrāvienu! Piesakies tūlīt aizpildot anketu http://www.cityfinances.lv/lv/kredits-uznemumiem/

Kamerons shodien ir tur, kur ir, pateicoties vieniigi king-maker’am Klegam, kursh tagad ir Deputy Prime Minister.

Tas, ka arī UK mažoritā vēlēšanu sistēma neadekvāti atspoguļo vēlētāju izvēli, pierāda kaut vai tas, ka kopumā visi parlamenta deputāti (-1) ir ievēlēti ar 13,98 mlj. balsīm jeb 47% no visiem 29,65 mlj. Tātad “atbirums” ir 53%, kas stipri pārsniedz pie mums ierastos 10-12%.

Koalīcijas valdība pirmo reizi kopš 2.pasaules kara laikiem un iespējama vēlēšanu sistēmas reforma – tik netipisks iznākums padevies britu parlamenta vēlēšanām, kurās absolūts vairākums balsotāju kā parasti izdarīja tradicionālo izvēli starp torijiem un leiboristiem, taču rezultātā neviena partija neguva uzvaru un „gaisā pakārtajā parlamentā” būtisku politisko ietekmi iegūs liberāldemokrātu mazākums.

Jaunākais britu premjers pēdējo 200 gadu laikā Deivids Kamerons (viņš ir pusgadu jaunāks nekā stājoties amatā bija leiborists Tonijs Blērs) savā pirmajā uzrunā bieži atkārtoja divus vārdus, kas acīmredzot būs jaunās valdības mantra, ķeroties pie nepopulārajiem ekonomikas atveseļošanas lēmumiem.

Šie vārdi ir „atbildība” un „smagi”. Intereses pēc saskaitīju, rezultāts ir 5:4 reizes tikai dažu minūšu garajā runā. Kamerons, kas savā politiskajā retorikā daudz kopējis harizmātisko leiboristu Blēru, šoreiz pie Dauningstrītas namdurvīm iedvesmojās no Kenedija un piesauca „atbildību” ne tikai kā politiķu sūtību pieņemt „smagus” lēmumus un izvest valsti no „grūtās” situācijas, bet kā katra pilsoņa pienākumu prasīt sev, ko vari dot sabiedrībai, nevis tikai saņemt. Atšķirībā no leiborista Brauna atvadu runas, Kamerons, protams, spoži tika galā bez papīrīša.

Kādi tieši būs konservatīvo un liberāldemokrātu politiskie kompromisi un kā tiks sadalīti valdības amati, drīz kļūs redzams. Šī ir pirmā reize, kad abas partijas vienojas koalīcijā, kuras tālejošākās sekas, iespējams, būs izmaiņas vēlēšanu sistēmā. Konservatīvie jau piekrituši, ka būtu jārīko referendums par mažoritārās sistēmas modifikāciju, kas neļauj pie mandāta tikt ar vienkāršu balsu pārsvaru, bet prasa iegūt vēlētāju vairākuma atbalstu.

Gordonā Braunā tomēr bija kaut kas no emo, mani uzrunāja. Kamerons – auksts buržuā. Tomēr kreisa politika ilgtermiņā ne pie kā laba nenoved :(

Leiboristu ārlietu ministrs Deivids Milibends kā milzīgu grēku britu konservatīvajiem pierakstīja to, ka viņi atrodas vienā EP frakcijā ar Robertu Zīli (TB/LNNK). Sk. http://www.guardian.co.uk/world/2009/oct/06/freedom-party-refute-miliband-claims (“Freedom party hits back at David Miliband claims of neo-Nazism”, Guardian, 6 October 2009) Vienpusīgais notikumu traktējums viņa krēslu nepalīdzēja nosargāt.

Jeb kā rakstīja Ojārs Vācietis – “No tās mūsu pārlieku uguns gaisā ceļas pārlieku dūmi, Un mēs gribot pārlieku tīri no tās gribas pārlieku kvēpstam”. Nav jēgas mums (vienalga vai mēs būtu latvieši, briti, konservatīvie vai vēl kādi citi) izlikties būtiski citādiem nekā mēs esam.

Bažas dara tas, ka Kameronam ir ciešas attiecības ar melu kultivētāju Mērdoku, kurš izveidoja “Fox News”, kas kā zināms klaji ignorē jebkādu veselo saprātu un vienos vārtos ASV aizstāv republikāņus. Vēl arī diezgan grūti laiki varētu pienākt BBC korporācijai.

Būs interesanti vērot kā Lielbritānijas attiecības ar Eiropu attīstīsies ņemot vērā Kemerona atturīgo nostāju pret Eiropu. Rodas sajūta, ka konservatīvie vēlas visus Eiropas labumus, bet vienlaikus arī maksimālu autonomiju.

Cik saprotu, varētu, beidzot, ierobežot dažāda veida milzu sociālos pabalstus, ko saņem imigranti, un kas ļauj tiem tur nestrādājot dzīvot lieliski, pie kam vēl veicot naidīgu ideoloģisku darbību pret valsti, kas viņus baro, ierobežot pašu imigrāciju, kā arī, ja veidos koalīciju ar liberāldemokratiem, tie prasīs pāreju uz proporcionālo sistēmu.