Eiro ieviešana Igaunijā stabilizēs Baltiju
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Aktuāli /
21. novembris
Žurnāls: Kāpēc igauņiem izdodas “Rail Baltica” būvēt lētāk?
Viedoklis /
13. novembris
Neskaidrība aug
Radars /
6. novembris
Radars pasaulē
Viedoklis /
21. oktobris
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Komentāri (21)
murnieks112233 01.05.2010. 22.51
Es nekādu labumu no tā Latvijai neredzu gan! Jau tagad Igaunijā visos veikalos uz cenu zīmēm ir arī EUR, tikai mazākā šriftā. Tātad viņi jau ir eirozonā, vienīgā nianse, ka vēl veikalos norēķinās kronās, bet iespējams, ka Tallinā dažviet iet vaļā arī EUR.
1
daina_tabuna > murnieks112233 02.05.2010. 11.08
Tas nav tikai Igaunijā. Arī Latvija ir veikali un veikalu tīkli, kas cenas norāda arī EUR (nereklamēšu, kuri tieši). Tā ka tas nav nekāds rādītājs. Es, piemēram, dzīvokļu cenas latos nesaprotu, man vajag pārrēķināt, jo kredīti tāpat tiek ņemti EUR. Tāpat mašīnu cenas latos man neko neizsaka, jo pārsvarā tirgo tāpat EUR. Vai tāpēc mēs mazāk esam eirozonā kā Igaunija? Ja Igaunija nonāks eirozonā atsevišķi no LT un LV, tad tā būs lielākā kļūda, ko līdz šim ECB ir pieļāvusi.
0
vjachiks 01.05.2010. 15.23
Jautājums par lata devalvāciju tika pacelts, jo tas forumā bija virkni akadēmiķu interesējošais jautājums. Prof. Werner Sinn (vadošais akadēmiķis forumā) pavisam atklāti arī pajautāja: “kāpēc izvēlējāties konsolidācijas ceļu, nevis devalvāciju?” un, protams, uz šo jautājuma tika arī atbildēts – devalvācija nerisina strukturālās problēmas ekonomikā un valsts budžetā + palielina riskus ekonomikā + atliek izejas stratēģiju (eiro ieviešanu) uz vēl pāris gadiem. Latvija kā maza un atvērta ekonomika to nevar atļauties, jo iepretīm Polijai/Anglijai, kuras izvēlas neieviest eiro piesaisti, mums nav liels iekšējais patēriņš. Mums atslēgas nozīme ir virknei starp-posma uzņēmējiem, kuri gatavo, piemēram komponentes un citas izej-detaļas no pamatresursiem.
7
vjachiks > vjachiks 01.05.2010. 15.23
Konsolidācija un reformas bija vienīgais ceļš, kā ilgtermiņā un ilgtspējīgi atrisināt Latvijas problēmas. Devalvācijas vieglā ceļa izvēlēšanās ātri (piecu gadu laikā) novestu pie atkārtotas nepieciešamības devalvēt, jo strukturālās problēmas saglabātos.
Pareizi norādīja, ka virkni reformu gaida ieviešanu jau kopš 90-tajiem gadiem un pēdējo reizi tika atjaunotas 2004. gadā. To neieviešana dēļ to nepopularitātes arī lielā mērā noveda līdz problēmām.
(atvainojiet par sadalīšanu, 1000 zīmju ierobežojums)
0
murnieks112233 > vjachiks 01.05.2010. 22.54
Bet tās reformas kā nenotiek, tā nenotiek! Aizdevumu Rīgas parazītu bari treknām mutēm notiesā…un kas tālāk?!
0
vjachiks > vjachiks 02.05.2010. 00.36
Nepiekrītu. Ir lietas, kas ir uzlabotas – kā, piemēram, slimnīcu organizācija un skolu organizācija – tās apvienojot, vai atsevišķas slimnīcas/skolas pārveidojot par citu filiālēm – tā taupot uz administrācijas izmaksām.
0
a_oleinika > vjachiks 02.05.2010. 02.48
Jūsu minētie argumenti ir atbilstoši problēmas dziļumam, un es arī pilnībā pievienojos šai pozīcijai, kādēļ tomēr (lai arī ideālā pasaulē mums būtu labāk devalvēt) devalavācija ir vairāk teorētiski vilinoša, bet praktiski izraisītu problēmu sēriju, kurai neesmu redzējis pārliecinošu risinājumu piedāvājumu.
Bet kā lielu problēmu redzu devalvācijas oponentu vājo argumentāciju. (Vai tās vājo prezentēšanu.) Piemēram, šajā rakstā citētie Dombrovska vārdi nepavelk līdz Jūsu minētajiem punktiem. Vai “Ir” būtu izlaidis svarīgas detaļas?
Latvijā ir antidevalvācijas hisērija (D gan principā nemēdz būt populāra), bet tas neatbrīvo valdību/LB no pienākuma argumentēt šo jautājumu ļoti dziļi un prezentēt šos argumentus profesionāli. Arguments par energoresursiem vien, piemēram, ir absolūti nepietiekams, jo Latvijas produktu pievienotajā vērtībā energoizmaksas neveido 100%.
0
daina_tabuna > vjachiks 02.05.2010. 11.16
Tas ir piliens jūrā. Jau sen valdībai tiek piedāvāts ietaupīt 30- 40 miljonus gadā apvienojot visu ministriju un to pakļautībā esošo aģentūru grāmatvedības, kas tehnoloģiski un administratīvi ir elementāri izdarāms. Vienkārši ir viena aģentūra, piemēram, Finanšu ministrijas pakļautībā (vai zem Valsts kases), kas veic šo funkciju. To pašu var izdarīt arī ar šo iestāžu IT nodaļām- atdot, piemēram, VITA vai VRAA. Tas, savukārt, ietaupītu ap 20- 25 miljoniem. Vēl 5- 7 miljonus var ietaupīt, ja visas ministrijas slēdz “kadru daļas” un valsts iestādēm ir viena kopīga aģentūra, kas veic HR funkciju. Elementāra insourcing ieviešana ietaupītu veselu ministriju budžetus. Ja to visu atdotu uz outsourcing, tad varbūt pat vēl par 10- 15% vairāk ietaupītu. Bet ceri vien. Mums reformas ir uz papīra.
0
vjachiks > vjachiks 02.05.2010. 12.51
Dombrovska runu var redzēt video režīmā šeit: http://www.munich-economic-summit.com/ izvēloties atbilstošo “lodziņu”. Tāpat atbildes uz paneļa jautājumiem var redzēt video režīmā.
Dombrovska prezentāciju un runas orģinālu tekstā var dabūt te: http://www.munich-economic-summit.com/mes_2010/speeches.htm
0
a_oleinika > vjachiks 18.05.2010. 05.55
Paldies!
0
daina_tabuna 01.05.2010. 13.52
Dombrovskim vienkārši dilpomātiskā etiķete liedza pateikt, cik tas ir aplami. Neviens ar galvu domajošs biznesmenis neinvestēs Latvijā, ja blakus būs Igaunija, kurā ir stabilāka ekonomika, sakārtotāka infrastruktūra un tagad vēl arī stabilāka valūta, kuru izmanto lielākā daļa Eiropas. Ja Dombrovskis būtu drosmīgāks, tad pateiktu, ka pieslēdzot Igauniju eirozonai, Latvijas izredzes uz drīzu ekonomiskā krituma apturēšanu samazinās vēl vairāk. Baltija tiešām tiks stabilizēta- būs stabils kritums (ja rēķina visas trīs valstis kopā) un stabils kāpums (ja ņem tikai Igauniju).
0
Nauris Sadovskis 01.05.2010. 09.42
Būtu labi, ja viedokli par Latvijas ekonomisko atlabšanu varētu ilustrēt ar skaitļiem…Un vēl – bojā gājušā Polijas bankas priekšsēdētāja rakstā, kurš publicēts pēc autora nāves Financial Times, norādīts, ka viens no Polijas panākumu iemesliem bija nesaistīšanās ar eiro fiksēto kursu. Tas deva iespēja ļaut zlotam brīvi atrast savu vietu un vērtību krīzes situācijā – t.i., rīkoties tieši pretēji tam, ka darām mēs. Tā droši vien būtu vismaz daļēja atbilde arī uz pārdomām par zviedru un britu “nevēlmi” pievienoties eirozonai. Un lata devalvācija patiesībā jau ir sākusies: eiro pret dolāru zaudē vērtību, tātad arī eiro piesietais lats, bet degvielas cenas tiek definētas dolāros. Turpmāk to varam izjust vēl spēcīgāk, jo benzīna un dīzeļdegvielas cenu augstais līmenis ieprojicēsies visās cenās. Apsveicami, ka premjers “tur asti gaisā” forumā, bet īstenība, ko redzam ikdienā šeit uz vietas, ir citāda.
2
a_oleinika > Nauris Sadovskis 02.05.2010. 03.46
Jūsu piezīme ir ļoti vērtīga kopējās devalvācijas histērijas kontekstā. Latvijā cilvēki neatver, ka valūtu vērtības svārstības pret citām nav nekas slikts per se un ka šis process dažādos veidos patiesībā notiek pastāvīgi. Attiecīgi te ir vieta racionālai un empīriski pamatotai diskusijai, nevis “lats ir pēdējais stabilais, kas mums palicis”. Lai arī es eventuāli vairāk sliecos pret devalvāciju, tā valstvīru pretdevalvācijas argumentācija ir vienkārši briesmīga!
Eiro vērtības kritumu (un lata faktisko devalvāciju pret USD) vērtēju drīzāk pozitīvi, jo nevar visu ekonomisko sistēmu reducēt uz energoresursu izmaksām. (Vismaz tik ilgi pozitīvi, kamēr mēs aktīvi eksportējam uz ārpus eirozonas valstīm.) Turklāt resursu cenas, ja tās ir objektīvas, skar arī citus importētājus.
Te gan jāpiebilst, ka mūsu regulatora izdarības deflācijas programmas ietvaros izskatās dīvaini… maigi izsakoties.
0
a_oleinika > Nauris Sadovskis 02.05.2010. 03.50
Būtībā grieķi, paši to neapjauzdami, ir kļuvuši par eirozonas glābiņu. Jo sevišķi Vācijas! :D Šī ironijas mani nebeidz uzjautrināt. :)
0
www.vecamate.lv 01.05.2010. 02.45
Dombrovskis protams ir malacis, bet tā arī neviens nav atbildējis,kāpēc tādi EU spēki, kā Lielbritānija ,Zviedrija to laimes eiro nevēlas ieviest.Kas, viņiem tā kā nevajag?Konvertēšana,tirdzniecība- taču ērtāk būtu. Arguments- viņi re, vienkārši nevēlas-pragmātisko rietumu globālās ekonomikas apstākļos izklausās vismaz dīvaini :)
0
terauds123 30.04.2010. 18.26
es teiktu ka mums pašlaik ir labākais premjers Latvijas pastāvēšanas laikā..es te nedomāju tikai 4. maija republiku, tikai ļoti bail, ka lielais vairums var to novērtēt tikai tad, kad būs jau par vēlu..protams tie kas kliedz ” dod man ēst” diez vai to pārtrauks..un tas arī ir saprotami, trekno gadu tauki dzen histērijā..bet parastie ļauži cerams ka sapratīs
0
Anita Brauna 30.04.2010. 17.15
Dombrovskis vieš skaidrību
Piektdien gadskārtējā Minhenes Ekonomikas forumā, šoreiz – “Finansu krīze: nākotnes ceļš” – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) paziņojis, ka Igaunijas iekļaušana eiro zonā būtu svarīga visa Baltijas reģiona stabilitātei.
Dombrovska teiktais vieš pilnīgu skaidrību, kāda ir valdības nostāja Latvijai svarīgos jautājumos, kas saistīti ar 2014.gadā paredzēto mūsu valsts pievienošanos eiro zonai. Latvijai vajadzīgi nemainīgi iestāšanās noteikumi, kuriem tā centīsies pieskaņoties, tāpēc ir saprotamas premjera bažas, ka dzirdīgas ausis varētu atrast publiskās diskusijas, kurās izskanējuši priekšlikumi mainīt Māstrihtas kritērijus, vai arī vienkārši apturēt eiro zonas paplašināšanu.
Pašlaik no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm eiro zonā neietilpst 11. Lielbritānija, Zviedrija un Dānija vienkārši nevēlas atteikties no nacionālās valūtas, un tas ne tuvu nav tas pats, kas neatbilstība Māstrihtas kritērijiem.
Pašmāju Latvijas ekonomiskās apokalipses pronozētāji pēdējā laikā pierāvušies, un tomēr Dombrovskis Minhenē norādījis, ka lata devalvācija nav vēlama, jo tās pozitīvais efekts būtu neliels un īslaicīgs. Turklāt smagās nepatikšanās nonāktu cilvēki, kas ņēmuši kredītus eiro. Tiesa, devalvēt latu vai saglabāt tā kursu nemainīgu nav valdības, bet gan Latvijas Bankas (LB) kompetencē, un nav dzirdēts, ka LB grasītos ķerties klāt latam. Lata stabilitāte acīmredzot ir viena no Dombrovska “sarkanajām līnijām”.
Atgriešanās pie jau pierimušas diskusijas drīzāk saistāma ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un to, ka valdošās koalīcijas deputāti parlamentā ir mazākumā.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka tieši Saeimas pavasara sesija ir laiks, kad deputāti mēdz mēģināt tikt pie vēlētāju simpātijām ar likumdošanas iniciatīvām. Tās pieredzētas dažādas. Teiksim, ierosinājums noteikt Saeimā sieviešu kvotu savulaik bija neparasts, taču pats par sevi nekaitīgs. Citādi ir ar nespeciālistiem vilinošiem ekonomiska rakstura solījumiem.
0
austrisv 30.04.2010. 16.18
Patiesi godīga cilvēka un amatpersonas vēstījums forumā par Igaunijas uzņemšanu Eirozonā!
Vai mums žēl, lai igauņiem tiek, jo viņi patiesi to ir pelnījuši!
0