Prezidents un politiķi strīdas par ārlietu ministru

Tas, ka ierēdnis uz laiku ieņem ĀM amatu pēc būtības nav nekas slikts un neparasts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalstī tā ir bijis.

Problēma ir tikai tajā, ka šai valdībai ir atlikuši 6 mēneši un tas ierēdnis x nevar būt drošs kā pret viņu patiesām pēc tam izturēsies mūsu sagandētā iekšpolitiskā vide un sakarsušie prāti. Līdz ar to visdrīzķ neies.

ne katrs partijās neesošs profesionālis vēl ir nepolitisks. Vai vismaz uztveres ziņā nepolitisks. To parāda atširīgā attieksme pret Roni un Razānu. Ronis tiek asociēts ar politiku un zināmā mērā tā ir taisnība.

Un tie, kas aicina par ĀM ielikt parlamentāro sekretāru: lūdzu paskatieties tās ministrijas mājas lapā štatu sarakstu un tad atbildiet vēlreiz, vai Jūs to gribat?

Ārlietu ministrs nav gluži vides ministrs. Ārlietu ministrs, tomēr no protokola viedokļa ir 4. augstākais amats valstī. Var arī teikt, ka 3. ja prezidentu reducē uz reprezentatīvu pārstāvi. Atstāt gluži bez nevar.
Bet līst uz 5 mēnešiem domāju, ka nevienam negribās. Diplomātiskais dienests nav veselības aprūpe vai zemkopība, kur no ministrēšanas var atgriezties pie ikdienas darbiem (lauku sēšanas/kāju dakterēšanas). Diplomātiskais dienests ir karjera.
Turpināt strādāt diplomātiskajā dienestā pēc tam, nozīmē, ka agrākais ministrs tagad ir vēstnieks? Un kā jaunais ministrs skatīsies uz faktu, ka viņa(s) priekštecis ir pakļautībā?
Tas būtu tas pats, kas ģenerāli iecelt par aizsardzības ministru, tad samazināt amatā līdz ģenerālim un pakļaut jaunam ministram. Nešķiet dīvaini?
Jādzīvo ir arī pēc tiem 5 mēnešiem. Jākalpo arī pēc tam. Tāpēc arī mētāšanās. Labāks risinājums būtu politisks ministrs un miers. Tad vismaz skaidrs, ka cilvēks atgriežas politikā un turpina veidot politikā karjeru.

opoziicija tiišaam tracina valdiibu, patiesi nav ko ņemt galva , un turpina darbu bez ministriem , daži meeneši palikuši… prezidentam arii nepieciešams reitings ? … tad jau vienkaaršaak saskaņo ar bandiitiem un miers , neviens vairs necels traci , uus oke nozagtajaa valstii.

Nelepojos ar to, ka neskatos seriālus un nelasu žurnālus (pirms divām nedēļām saprotamu iemeslu dēļ šo paradumu attiecībā uz vienu žurnālu tomēr mainīju) – man vienkārši žēl tā (brīvā) laika, kad nevaru skatīties labu filmu vai lasīt grāmatu. Turklāt mani tiešām neinteresē, kurš ar kuru utt.
Bet man, protams, ir svarīgi, kas notiek ar manu valsti. Lietu kārtība Latvijā mani spēj satraukt, sāpināt vai priecēt. Citiem vārdiem sakot – Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, par kuru man tik ļoti nav vienalga. Un es ticu, ka tā jūtas ļoti daudzi Latvijas pilsoņi. Un, ka tie, kam kaut reizi mūžā ir lemts to aizstāvēt vai pārstāvēt, tiešām izjūt, ko nozīmē „gods kalpot Latvijai”.
Bet tagad man šķiet, ka lasot par to, kā Latvijai tiek izraudzīts ārlietu ministrs (un principā arī pārējie, kuru krēsli palika tukši, TP aizejot no valdības), amatpersonas mani piespiež darīt to, no kā es principā cenšos izvairīties – saskarties ar primitīvu sižetu un lētām intrigām. Tā vietā, lai cilvēki, kuru pienākumos tas ietilpst, noskaidrotu, kurš Latvijai ir vislabākais kandidāts ārlietu ministra amatam, saskaņotu savu viedokli, uzrunātu šo cilvēku, saņemtu viņa piekrišanu, virzītu apstiprināšanai un ,protams, apstiprinātu, notiek publiska „ņemšanās”. Piemēram, viņš piekristu, bet ar nosacījumu, ka pils viņam garantē.. utt. Runa, protams, nav par kandidātiem, bet par visu procesu.
Gods kalpot Latvijai? Vai tomēr tirgus? Un milzīgs apgrūtinājums darīt to, ko valstij vajag?

Tiešām, nabaga Dombrovskis! droši vien vakaros viņam galva ir galīgi apreibusi no dažādu partiju interesēm un kandidātiem! Šaubīgi tiešām, vai ir vērts tā izšķiest dārgo laiku!
Skan jau labi: Ārlietu ministru amatā gan Ronis, gan Teikmanis, bet šaubos vai opozīcija to atbalstīs.

Turklāt neaizmirsīsim kā A. Ronis pūlējās, lai cenzētu ziņas par Parex bankas patieso stāvokli Wall Street Journal aprindās, piemēram. Būtu agrāk gaismā nākusi patiesība, ne Latvija, ne Latvijas valsts iedzīvotāji nebūtu tā cietuši. Bet Ronim labi maksāja lai aizstāvetu ne jau Latvijas intereses.

JĀNIS Razāns???? NEPOLITISKAIS Ronis????

Manuprāt arī , Ronim nebūtu ne vaina.

Dombrovskim jālavierē caur šiem aisbergiem ne tikai šajā jautājumā..varu iedomāties kā viš vakarā pārvelkoties no ši murga mājās jūtās..Ronis manuprāt būtu ļoti loģiska Ārlietu ministra kandidatūra ne tikai uz šo laiku līdz vēlēšanām, bet arī ilgākā termiņā..

Skaudra realitāte: Dombrovskim ikviena jauna ministra kandidatūra ir jāsaskaņo ar: 1) Lembergu (sine qua non) un 2) Šleseru, Šķēli, Urbanoviču (vismaz vienam no viņiem kandidāts jāatbalsta) un 3) ārlietu, aizsardzības un veselības ministri – ar Zatleru. Šādā situācijā daudz prātīgāk būtu lepni turpināt strādat ar pienākumu izpildītājiem un nodarboties ar valdības saturiskām lietām (reforma, budžets, parāda nasta).