Tiesnesis – bīstama profesija.
Gāja uz darbu un neaizgāja. Pirmdienas rītā pie sava dzīvokļa durvīm nošauts Maskavas pilsētas tiesas tiesnesis Eduards Čuvašovs. Ierosināta krimināllieta. Pamatversija – slepkavība saistīta ar nelaiķa prfesionālo darbību, un tā esot pasūtīta slepkavība. Novērošanas kamera fiksējusi iespējamo slepkavu.
Jāteic, ka Krievijā tiesnešu slepkavošana tomēr nav ordināra lieta. Pēdējais tiesneses slepkavības mēģinājums fiksēts 2008.gada novembrī Saratovā. Sieviete izdzīvoja un atgriezās darbā. Kopumā laikaposmā no 1996. līdz 2008. gadam notikuši 23 mēģinājumi laupīt tiesnešiem dzīvību.Lielākoties sekmīgi.
Šāvieniem kāpņu telpā grūti iztēloties citu motivāciju, kā vien atriebību. Pērn novembrī Čuvašovs pasmagi uzkāpa uz varžacīm smagos noziegumos apsūdzētam vēl nesen varenam cilvēkam, kas varenību varētu arī atgūt. Runa ar par Federālā narkotiku apgrozījuma kontroles dienesta augstu amatpersonu, ģenerāli Aleksandru Buļbovu. Tiesnesis deva atļauju pagarināt viņam apcietinājuma termiņu. Vēlāk ģenerāli izlaida – pret parakstu par dzīve vietas nemainīšanu. Turklāt izmeklēšana vēl nav pabeigta.
Nopietnāks izskatās cits variants – skūtgalvji. Radikālnacionālo jauniešu grupu un grupiņu Krievijā netrūkst. Īpaši lielajās pilsētās. Zooloģiska naida dzīti, viņi pie iespējas kropļo un nogalina cilvēkus,
kuriem daba nav devusi “slāvisku ārējo izskatu. Turklāt visbiežāk runa nav par konfliktsituācijām. “Nepareiza izskata” cilvēkam vienkārši pieiet klāt un sāk viņu sist.
Čuvasovs vairākārt taisījis spriedumus šādu grupu dalībniekiem, un spriedumi nav bijuši maigi. Februāra beigās spriedums tika nolasīts grupas “Baltie vilki” dalībniekiem. Šajā lietā uzskatāmi izgaismojās lieta, par kuru oficiālā Krievija nevēlas runāt.
Proti, prāvas laikā zvērinātie, cik nu tas bija viņu spēkos, rīkojās tā, lai iespējami mīkstinātu spriedumu. Iemesls vienkāršs: zvēinātie juta līdzi tiesājamajiem. Ne tāpēc, ka tiesājamie bija gados jauni, bet tāpēc, ka paši ir ksenofobi. Tieši pēc šīs prāvas nāca likumdošanas iniciatīva, ka zvē rinātajiem nevar tik nodotas vērtēšanai lietas, kurās noziedzīgais nodarījums saistīts ar rasu, nacionālo un reliģisko naidu.
Komentāri (20)
MAIJA GRUZE 14.04.2010. 13.02
eu,,nu patie6am – bistama profesija…..
0
anatolssavics 13.04.2010. 05.39
Hujakš i puļa v lop.
0
ilzedane 13.04.2010. 02.28
tas atgādina Sicīlijas mafiju 80-ajos http://www.neoidiotisms.blogspot.com/
0
Anita Brauna 12.04.2010. 15.48
Tiesnesis – bīstama profesija.
Gāja uz darbu un neaizgāja. Pirmdienas rītā pie sava dzīvokļa durvīm nošauts Maskavas pilsētas tiesas tiesnesis Eduards Čuvašovs. Ierosināta krimināllieta. Pamatversija – slepkavība saistīta ar nelaiķa prfesionālo darbību, un tā esot pasūtīta slepkavība. Novērošanas kamera fiksējusi iespējamo slepkavu.
Jāteic, ka Krievijā tiesnešu slepkavošana tomēr nav ordināra lieta. Pēdējais tiesneses slepkavības mēģinājums fiksēts 2008.gada novembrī Saratovā. Sieviete izdzīvoja un atgriezās darbā. Kopumā laikaposmā no 1996. līdz 2008. gadam notikuši 23 mēģinājumi laupīt tiesnešiem dzīvību.Lielākoties sekmīgi.
Šāvieniem kāpņu telpā grūti iztēloties citu motivāciju, kā vien atriebību. Pērn novembrī Čuvašovs pasmagi uzkāpa uz varžacīm smagos noziegumos apsūdzētam vēl nesen varenam cilvēkam, kas varenību varētu arī atgūt. Runa ar par Federālā narkotiku apgrozījuma kontroles dienesta augstu amatpersonu, ģenerāli Aleksandru Buļbovu. Tiesnesis deva atļauju pagarināt viņam apcietinājuma termiņu. Vēlāk ģenerāli izlaida – pret parakstu par dzīve vietas nemainīšanu. Turklāt izmeklēšana vēl nav pabeigta.
Nopietnāks izskatās cits variants – skūtgalvji. Radikālnacionālo jauniešu grupu un grupiņu Krievijā netrūkst. Īpaši lielajās pilsētās. Zooloģiska naida dzīti, viņi pie iespējas kropļo un nogalina cilvēkus,
kuriem daba nav devusi “slāvisku ārējo izskatu. Turklāt visbiežāk runa nav par konfliktsituācijām. “Nepareiza izskata” cilvēkam vienkārši pieiet klāt un sāk viņu sist.
Čuvasovs vairākārt taisījis spriedumus šādu grupu dalībniekiem, un spriedumi nav bijuši maigi. Februāra beigās spriedums tika nolasīts grupas “Baltie vilki” dalībniekiem. Šajā lietā uzskatāmi izgaismojās lieta, par kuru oficiālā Krievija nevēlas runāt.
Proti, prāvas laikā zvērinātie, cik nu tas bija viņu spēkos, rīkojās tā, lai iespējami mīkstinātu spriedumu. Iemesls vienkāršs: zvēinātie juta līdzi tiesājamajiem. Ne tāpēc, ka tiesājamie bija gados jauni, bet tāpēc, ka paši ir ksenofobi. Tieši pēc šīs prāvas nāca likumdošanas iniciatīva, ka zvē rinātajiem nevar tik nodotas vērtēšanai lietas, kurās noziedzīgais nodarījums saistīts ar rasu, nacionālo un reliģisko naidu.
0