“Rail Baltica” projekta virsmērķis – ilgtspējīga pārvietošanās

3

Komentāri (3)

Uldis.M42 28.11.2024. 12.21

Cik es saprotu, ka ne tik svarīgs ir pats RailBaltic, bet gan lai Skonto būve un Binders īpašnieki varētu atvērt Latvijas miljardieru sarakstu, jo savādāk ir neizskaidrojamas megaceltnes: Rīgas stacija un būve lidostā un līnija uz lidostu. Iespējams, ka mums nemaz neradīsies iespēja ar vilcienu aizbraukt uz Berlīni, bet vienalga Linkaits un Briškens savu melno darbu būs padarījuši.

+1
-1
Atbildēt

1

    Artūrs Ozols > Uldis.M42 02.12.2024. 12.13

    Virsmērķis ! Šis projekts un tā problēmas izgaismo daudz nopietnāku un sarežģītāku jautājumu loku . It ka pēkšņi priekšplānā ir “izlecis” budžeta deficīta un valsts parāda masas jautājumi . Izrādās tā nebūt nav tikai Latvijas problēma . Pasaules Banka savā jaunākajā ziņojumā par nabadzību un nevienlīdzību uz planētas ,raksta ” Kopējā pasaules labklājības izaugsme ir apstājusies” !!! Nabadzībā uz planētas dzīvojot 67% iedzīvotāju . Viena no sarežģītākajām problēmām ir dzīve uz parāda un procentu maksājumu straujš kāpums , veidojot valstu budžetu deficītus. Tiek izteikts jautājums , vai šī modeļa uzņēmējdarbība un ekonomika kopumā spēj vispār izkļūt no parāda ? Plaši tiek analizēti parāda veidošanās cēloņi kā budžeta deficīts ,kas ir parāda veidošanās un sistemātiska tā pieauguma virzītājspēks . Kā panākt fiziskā un finanšu kapitālu ienesīguma proporciju sabalansētību . Latvijā šis nesamērīgums izpaužas ļoti spilgti . Acīmredzot no runām atsevišķu nozaru interešu skatījumā ,ir jāveic kompleksa scenāriju analītika precīzi izskaitļojot to strukturālo spēku kompleksu , kuri veido nākotni . Kompleksi strukturāli vienoti ir jāanalizē vismaz 4 parametri . Demogrāfija ,vide ,ekonomika ,tehnoloģijas . Vairākas stundas lasot stat.gov., VID ministriju un asociāciju gada pārskatus , secinu ,ka katra no šīm institūcijām analizē nozares situāciju no kāda sev zināma skata punkta . Datu ir daudz ,bet viens un tas pats apzīmējums tiek skaitliski aprakstīts dažādi . Piemēram , Valsts pārvalde . Tabula UZS011 teic ,ka Latvijā ir 217 valsts budžeta iestādes un 243 pašvaldību budžeta iestādes . Valsts iestāžu sarakstā uz 1.07.24 . uzskaitītas tikai 128 vienības , uzrādot 43795 nodarbinātos .Tur arī 15 ministrijas ar 3342 darbiniekiem . VID UGP teikts ,ka par 2023 .gadu atskaitījušās ir 1794 izglītības sistēmas vienības un 2168 veselības un sociālas aprūpes iestādes . Un tabula DSN060m. ziņo ,ka O-R (NACE 2. redakcija )valsts pārvalde + 7 nosaukumi , nodarbināti 228 927 cilvēki . ZM raksta ,ka lauksaimniecībā nodarbināti 59,3 tūkstoši cilvēku , stat.gov .raksta ,ka augkopībā un lopkopībā nodarbināti 10866 , mežsaimniecībā un mežizstrādē – 11727 , bet zivsaimniecība – 787 darbinieki . Ne tuvu 59 tūkstošiem ! Visai savdabīgi dīvainas ir dažādās darba samaksu raksturojošas tabulas. ZM krāsainā grafikā zīmē ienākumu uz 1 nodarbināto lauksaimniecībā pērn , tas esot bijis – 9708 eiro gadā ??? proti – 809 eiro mēnesī ! Vidējo valstī skatiet paši ,bet tv “Kas notiek Latvijā ” tabulā ir ierakstīts viena FM valsta sekretāra VIETNIEKA atalgojums – 7952 eiro katrā no pirmajiem 7 mēnešiem šogad ! Zemniekam , izrādās , ir jānostrādā 10 mēneši ,lai saņemtu ko līdzīgu . Lūk strukturālās nevienlīdzības klasisks piemērs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Artūrs Ozols 28.11.2024. 12.07

Teksts nav slikts ,tikai ,manuprāt, par maz Latvijas transporta nozari raksturojošu skaitļu . Vid tabula par gada atskaitēm (UGP) ziņo , ka 2023.g. atskaitījušies ir 7262 transporta un glabāšanas nozares uzņēmumi . To gada apgrozījums ir 6,5 miljardi eiro . Sauszemes un cauruļvadu transports – 4830 vienības , apgrozījums – 2,84 miljardi eiro , Ūdens transports 115 uzņēmumi , gaisa transports -28 uzņēmumi ar 1,048 miljardu eiro apgrozījumu . transporta palīgdarbības veic 2161 uzņēmums ar 2,224 miljardu eiro gada apgrozījumu . Nozarē pērn ir nodarbināti 63,6 tūkstoši darbinieku . Dzelzceļš ! 163 lokomotīves ,3937 kravas vagoni . Valstī ir 97,1 tūkstotis kravas automašīnu un gada pārvadāti 81 miljons tonnu kravu t,sk, lauksaimniecības – 16,9 miljoni tonnu ,pārtikas – 7,7 miljoni tonnu . Iedzīvotāji pārvietojas ar 769,1 tūkstoti vieglo automašīnu , 235 trolejbusiem un 220 tramvajiem , ir 280 lidmašīnas ,bet gaisa transports gadā pārvadā 14 tūkstošus tonnu kravu . Lūk šajā ikdienas dzīves transporta virpulī tiek plānots uzbūvēt Rail Baltica dzelzceļu – 1335 mm sliežu platums pret esošo 1520 mm sliežu platumu , tā savienojot Baltijas 3 valstis ar Rietumeiropu . Domājot par dabas aizsardzību un ekonomisko efektu , uz jaunās trases vagoniem kaut kur pie Polijas – Lietuvas robežas vajadzētu uzkraut un caur Latviju uz Igauniju nogādāt tos tūkstošus tranzīta kravu automašīnu ,vai tikai konteinerus ,kurus šobrīd piesārņojot gaisu 28 miljonu tonnu gada tranzītā izved caur mūsu valsti . Uzskatu, ka tikai šāds uzstādījums jauno trasi var pārvērst par pelnošu uzņēmumu , kas spētu atmaksāt celtniecības kredītus .

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: