Ko darām nepareizi?

lasu un klausos, ka tiesibsargs vēlas panākt , ka skolēniem mācibas sākas ap 10 vai pat 11.

Un es piekrītu tam. Bet- ir vel citas tikpat būtiski svarīgas lietas skolās, kuras būtu jānovēŗs

nu padomājiet – valsts, lai nemaksātu skolotājiem papildus ir atļāvusi samazināt starpbrīžus līdz 5 minūtēm un tagad vecāki jau pirmkārt, padomājiet, kas ar jūsu bērnu notiek, tike izdarīts, ja viņam starpbrīdis ir 5 min –

padomājiet – okupācijas laikā nāca pārbaudes, mērija bērnus un skolas solu augstumu , vai soli ir atbilstoši – kā ir šodienas skolās ? cik ir skolu , kurās ir nodrošināti normāli apstākļi, lai skolēns var nosēdēt tās 40 min normāli?

tikko nbs virsnieki stāsta, ka jauniesamajiem ir ļoti slikta veselība – nu bet vecāki – sabiedriba, ārsti – nu aizejiet uz tām pārpildītajām skolām, paskatieties, kas tajās notiek

vecāki nu uzrkastiet, jūs tiesībsargam, medijiem – cik mācību priekšmetos nav grāmatu, nav darba burtnīcu, nav mācibu kabineta, cik skolās ir tie 5 min starpbrīži

vārdu sakot – valsts ir darījusi visu, lai sagrautu izglitības sistēmu, pat atradusi vainīgos -skolotājus – bet nebeidz tēlot pārsteigumu par sliktajiem rezultātiem

vienīgais , kas mani šajā situācijā pārsteidz, ka izglītības haosā netiek vainots putins un kremlis – kaut gan es domāju, ka tieši putins kremlī pie visa ir vainīgs

rakstā izsakās vēl viena daiļmēlīte – vorobjovs, bet noklusēts, ka viņs ir viens no skola2030.lv haosa tēviem
man tā zīmīgi bija viņa ieraksts fb , kurā viņš absolūti inteliģenta cilvēka necienīgi uzbruka , pie tam, perosnīgi pazemojot, tām 1. RVĢ matemātikas skolotājām, kuras kritizēja situāciju ar ministrijas + skola2030.lv jaunievedumiem matemātikas aoguvē

tātad – valsts ierēdņi nevis sadarbojas ar pedagogiem, nevis cieņpilni risini problēmas, bet kritizētājus pazmo publiski, nokaunina , var teikt – dzen zemē – nu un lūk, rezultāts – pagrimums un haoss izglītības sistēmā turpinās

man skolotāja stāsta, ka viņas skola Rīgā ir pārpildīta – gandrīz uz pusi vairāk skolēnu kā vietas, haoss ar mācību līdzekļiem, tehnisko aprīkojumu utt. Jautāju – kāpēc tu neko nesaki, neraksti sūdzības tām 101 valsts iestādēm, pašai čakšai, kura taču katru mīļu brīdi tēlo kā pārstrādājusies , lai katram skolēnam būtu tas labākais – tas skolotājs saka – vispirms man jāatrod cits darbs, tad es varu , drikstu pateikt ko domāju

Tas, ko es dzirdu no skolotājiem ir, ka lielākā nelaime Latvijas izglītības sistēmā ir haoss un neprognozējamība IZM – čakšas galvā .
Lūk, tikai viens piemērs, iekopēju, ko saka slavena skolotāja un politiķe – bet tādu teicēju ir gana daudz. Cita lieta, ka tā teikšana ir pa kaktiem, pa kādiem fb profiliem, nevis , peimēram, sabiedrisko mediju rīkotā ministrijas un sabiedrības pārstāvju un vecāku diskusiju raundā.

Iveta Ratinika
16. Maijs ·
Vakar secināju, ka no manis pilnīgi noteikti nesanāks nekāds bukmeikers vai gaišreģis, pat astoņkājim, kurš pareģo sporta rezultātus, nekvalificējos. Laikam arī skolotāja, kurš kvalificēti sagatavo tekstu salīdzinošai analīzei, lomai derīga maz. Tam noteikti vajag eksāmenā piesaukto vertikālo domāšanu, es laikam domāju horizontāli. (Salīdzinošās analīzes metodikai arī īsti vietas Skola2030 materiālos līdz šim nav atradies.)
Ja godīgi, ap sirdi ļoti šķērmi. Nu kā mēs varam tiešām gaidīt, ka bērni raksturos kontekstu, problēmu tekstā, par kura autoru viņi neko nav dzirdējuši, jo viņš nav kaut vai piesaukts paraugprogrammā, nu kaut vai ar citu darbu? Arī otrs teksts, Bereļa recenzija, ir nu nekāda (galīgi pelēka) paša Bereļa stila īpatnību sakarā (parasti man Bereļa recenzijas ir ļoti mīļš analizējamais materiāls), tur nav nolasāma problēma, kuru varētu nolasīt tā, lai vismaz no tās atspertos.
Eksāmenā pēkšņi Z.Skujiņš ar pārdomām par sevi un Minhauzenu. Un kāpēc vispār kādam būtu testā jāzina, kas ir “Minhauzena precību” autors? Jo kādreiz tas bija teksts antoloģijā 9.klasei, bet tikai vienas izdevniecības grāmatā? Vai arī kādus nevis vispārzināmus faktus par kultūru, bet gan literatūras vēstures faktus? Tas taču nav literatūras vēstures eksāmens. Un literatūras vēstures apguvi Skola2030, daudzu par uzlabotu saturu dēvētā, taču nemaz neparedz. Bet pēkšņi, pilnīgi atrauti no realitātes, sagaida no skolēniem.
Kāpēc ņemt tekstu bez ar mūsdienu reālijām saistāmas problēmas, kas neizraisīja nekādu rezonansi 90.gados, recenziju, kas nav spožs kritiķa stila piemērs un “garšīgs”, daudzveidīgs no valodas viedokļa, ja tas nav autora jubilejas, jaunu konferenču brīdis? Kāpēc mācību gadā ar Vācieša, Ziedoņa (abi Kultūras kanonā un visās mācību grāmatās un paraugprogrammā), nu kaut vai Plūdoņa (jubileja), “Elles ķēķa” autoru (pēdējā laikā teju visiem svinētas vērienīgi un ar konferencēm) jubilejām Skujiņš, kurš nekad nav bijis nevienā mācību grāmatā piesaukts? Kāpēc pēc tam gaidīt konteksta zināšanas?
Kāpēc kādā skolā tieši par šo darbu runāts tik dedzīgi, ka skolēniem ir pielēcis, ka vai tik tas nebūs eksāmenā? Tik ļoti pielēcis, ka pasaka draugiem citā pilsētā? Aprobācijas procesa neveiklība?
Vai eksāmena mērķis ir pārsteigt skolēnus nesagatavotus? Vērot viņu apjukumu? Vai mērķis ir aizbiedēt no eksāmena lielo kārtotāju skaitu? Kāds vispār ir šī eksāmena mērķis?
Darīju skolēnu labā visu, ko varēju. Turēju īkšķus, sūtīju virtuāli apēdamu ceriņkrūmu. Sagatavot tieši šim saturam, dārgās eksāmena veidotājas, es nevarēju, lai gan izdodas uzminēt daļu novada un valsts olimpiādes uzdevumu, laikam jau tāpēc, ka olimpiādei, atšķirībā no eksāmena, ir norādīti konkrēti teksti, ko analizēt gatavojoties. Man neienāca prātā pēkšņi runāt par Skujiņu, apskaužu visus kolēģus, kam tas pēkšņi ienāca prātā (interesanti, kāpēc), es to nekad neesmu darījusi, arī paraugprogramma mani uz to nekā nevedināja. Tas nav manas jaunības mīļākais autors. Cita iemesla tieši šo tekstu izvēlei nespēju saskatīt.

skola2030.lv klausījos Pestova un vēl kāda – laikam advokāta? sarunu – stāstu par vērtēšanas jauno sistēmu. Klausījos un domāju – nu kā tā var būt, ka abi runātāji vēl kādi piesauktie eksperti apgalvo , ka skolotāji vērtējumus liekot atriebjas skolēniem, pazemo skolēnus utt. Ka lūk, jaunā vērtēšanas sistēma būšot tāda , kas to nepieļaujot.
Man tas liekas nenormāli, ka izglītības eksperti var tā mierīgi paziņot, ka Latvijā vērtējumu sistēma skolās ir balstīta uz skolotāja emocijām, nevis izstrādātiem kritērijiem, kur emocijām, paviršībām utt. nav vieta.
Tas man ir tikai viens pamatojums manam priekšstatam, ka izglītības sistēma ir degradēta līdz haosam.
Un pestovs kā tāds viens no haosa tēviem.