Dzīvot skaisti

Es saņēmu tādu rēķinu par elektrību, ka skaidrs, ka rudenī un ziemā es elektrību lietot nevaru atļauties. Ko darīt nezini. Negribu bagātiem vācu penšiem pamperus mainīt, bet tumsā, aukstumā un bez medicīnas Latvijā arī nevar izdzīvot.

Es to uzskatu par putina kremļa uzvaru Latvijā. Jo vienīgais sadārdzinājuma iemesls, ko es saprotu ir neadekvāti augstās st darbinieku algas – ieskaitot politiķu veidoto padomi.

To jau esmu daudzkārt rakstījusi, ka putinam nebūs jāiebrūk Latvijā, NATO Latvija nebūs jāaizstāv, mēs savu valsti paši iznīcināsim- klusi un mierīgi.

Pirmoreizi Lipkes muzejā biju apmēram pirms 7 gadiem. Skaistā rudens dienā. Muzejā mani ielaida pusaudze, biju viena pati visu garo stundu. Jau pirmajās minūtēs man bija jāsāk raudāt- tas telpiskais sadalījums – virs – un pazeme, kungi – mednieki augšā, no nāves bēgošie – lejā, cilvēks cilvēkam zvērs. Un meditatīva mūzika. Kas it kā kliedēja to traģismu, bet vienlaicīgi domām paspilgtināja emocionalitāti. Lasīju aprakstus, gribēju jautāt, bet nebija kam. Tās cilvēciskās drāmas – traģēdijas priekšā biju viena un bezspēcīga, bezpalīdzīga.

Kāpēc to rakstu? Jo konkrēti man šī traģisma sajūta ir aktuālāka kā jebkad agrāk. Karš Ukrainā, posts un sabrukums tepat Latvijā, mirstošie koki un cilvēki. Bezcerība un bezspēcība. Tā es jūtos.