12 mēneši kara ēnā: ko Krievijas iebrukums Ukrainā maksājis Latvijas ekonomikai?
1Saistītie raksti
Ārpolitika /
20. novembris
Jāmācās uzņemties risku
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
20. novembris
Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu
Komentāri (1)
Hermanis 08.02.2023. 12.59
Par energo resursu sadārdzinājumu kompensāciju. Citas valstis samazināja nodokļus ar energoresursiem saistītām precēm, un arī daudzām plaša patēriņa precēm. Mēs nolēmām iekasēt nodokļus pilnā apmērā un maksāt kompensācijas. Ierindas vēlētāja acīs, ieraugot lielos komunālos maksājumu rēķinus un aili ar kompensācijas ciparu, valdības rīcība tiek atbalstīta. Raugoties no uzņēmēja viedokļa, gala produkta cena salīdzinot ar konkurentu ārzemēs mazāk konkurētspējīga. Nodokļu apjoms par vienu saražoto vienību sakarā ar cenu pieaugumu ir pieaudzis, BET, sakarā ar konkurētspējas mazināšanos, vienību skaits ko spēsim pārdot drastiski tuvākā laikā kritīsies. Tirgi būs pazaudēti un nokavētā nodokļu politikas maiņa drīzumā nenesīs vēlamos rezultātus. Šai pašreizējai plitikai, nesamazināt nodokļus seko arī rakstā pieminētā tēma par investīcijām. Atļaušos teikt, ka nepareiza nodokļu politika nevis ģeogrāfiskais novietojums bremzē pašreiz investoru vēlmi investēt. Par inflāciju runājot. Jūs piemirsāt pateikt, ka covid ierobežojumu izraisītās piegāžu ķēžu nobīdes bija pamatā lielajai, pāri par 20% inflācijai. Tad kad bija 20% inflācija, kara sekas vēl uz gala produkta cenu nebija tik būtiskas. Tagadējie un nākamo mēnešu iekmēneša lielie inflācijas % būs kara seku un energoresursu cenu leciena inflācija. Par energo resursu cenu lecienu. Šeit pati Eiropa arī ir vainīga. Krievija, cik sekoju līdzi, ne reizi nav pārtraukusi energoresursu piegādi vai izmantojusi šo iespēju kā ekonomisko karu. Biedējusi gan bija, bet ne izmantojusi. Eiropa, tai skaitā arī Latvija, kas bija viena no iniciātorēm, paši atteicās no tiešajām krievijas piegādēm, kas sadārdzināja energo resursu cenu. Vēl par gāzes cenu runājot, jāpiemin, ka Eiropas regula nosaka, ka uz konkrētu datumu (atvainojos, no galvas nezinu) uz ziemas sezonu ir jābūt piepildītām gāzes krātuvēm ar konkrētu daudzumu. Tad arī pirms šī datuma ne tikai Latvija iepirka gāzi pa 295 EUR par teravatu (pie pašreizējās cenas ap 60), bet arī citas Eiropas valstis. Iepirktais lielais gāzes apjoms pa neadekvātu cenu arī sastāda pašlaik ne tikai mājsaimniecību rēķinu lielo pieaugumu, bet arī atstās būtisku iespaidu uz biznesu, kā nodokļu maksātāju. Pie investīciju samazināšanās vēl jāpiemin, manā skatījumā, pārspīlētā finanšu tirgus sakārtošana, kuras rezultātā investoram ir grūtības ar naudas pārskaitīšanu un naudas izcelsmes apliecinošo dokumentu piestādīšanu.
0