Salauzto paaudžu portreti

No FB ieraksta.

Lasu un domāju, nu ar ko atšķiramies no okupācijas laiku netaisnībām?

Nu žrunālkisti nestāstīs , baidās, ka nedabūs maf naudu, bet mākslinieki?

Gundars Udris
6 d ·
Nolēmu veikt nelielu pētījumu pagaidām par divām VALSTIJ PIEDEROŠĀM akciju sabiedrībām. Paņēmu valsts akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls” un valsts akciju sabiedrību “Rīgas siltums”. Otrajiem situācija ir pavisam interesanta, jo kapitāldaļas pieder ne tikai valstij (EM) un Rīgas domei, bet arī privātai kompānijai SIA “Enerģijas Risinājumi. RIX”, kurai patiesā labuma guvējs ir kāds Guntars Kokorevičs. Viņam pieder 2,0002 % “Rīgas siltuma” akciju EUR 1 339 500,- apmērā. Kāpēc tās bija viņam jāatdod, pagaidām atbildi neatrodu? 🤓 Par viņu interneta dzīlēs ir atdodams, ka Guntars Kokorevičs ir veiksmīgs uzņēmējs, kura lielākā aizraušanās ir investēt spējīgajos jauniešos – tajos, kuri mūsu valsti nākotnē padarīs labāku. Viņš ir ziedotājs Vītolu fondā, kā arī attīsta Junior Achievement līderu programmu. To viņš uzskata par savu ieguldījumu valsts attīstībā, un par to var runāt stundām ilgi. Uzskata, ka nauda ir svarīga, lai kvalitatīvi varētu baudīt dzīvi. Taču cenšas dzīvot viegli un nepiespiesti, neapaugt ar lietām, un nekļūt par kalpu pašam savai dzīvei. Kļūstot vecākam, atzīst, ka prasās pēc estētiski skaista biznesa un ekstrēmām brīvā laika aktivitātēm. 😎
Valstij piederošajai kapitālsabiedrībai “Augstsprieguma tīkls” ir četri valdes locekļi (ieskaitot valdes priekšsēdētāju) un četri padomes locekļi. Valstij piederošajai kapitālsabiedrībai “Rīgas siltums” ir pieci valdes locekļi (ieskaitot priekšsēdētāju) un četri padomes locekļi. Padomes locekļi neskaitās valsts amatpersonas, – secīgi par viņu algām ziņu nav. 🤷
Savukārt, valdes loceklis (katrs) valsts akciju sabiedrībā “Augstsprieguma tīkls” saņem EUR 11000 / mēnesī. Viens no viņiem, konkrēti Arnis Daugulis, ir pamanījies pat par pieciem ar pusi mēnešiem nopelnīt EUR 64763.64, tas ir – EUR 11777 / mēnesī.
Savukārt, valdes loceklis (katrs) valstij un Rīgas domei piederošajā kapitālsabiedrībā “Rīgas siltums” pelna EUR 87378.33 / gadā, 7281.52 / mēnesī. 🙉
Jums ir auksti vai augsti rēķini par apkuri, elektrību? 😀 Beidziet, – brauciet, latvji, jūriņā! 👋

Palūdzu un draugs no Jelgavas muzeja man aveda vēsturnieka Ginat Putiķa grāmatu par Kurzemes- Zemgales hercogistes hercogiem. Man patika, kaut gan ar smagām pārdomām – grāmatiņa maziņa maziņa, bet vajadzēja viņu lielu.
Autors ļoti kritiski raksta, ka ir nepareizi, ka KZH vēstures izpētē, vēstures rakstīšanā ir tikai hercogu – politiskās elites vēsture un, protams, saimnieciski politiskā virtive nedaudz. Bet ka hercogistes lielākā daļa – laikam 90 % bija zemnieki, bet viņu vēsture vispār nav pētīta. Un – pats tā uzraksta, bet pats arī to zemnieku vēsturi nepēta. Jautājums kāpēc? Nu nav nauda – visu naudu notriekusi varas elite, bet vai tikai naudas lieta? Kā tad ar interesi par spožajiem mirdzošajiem hercogiem + muižniekiem un pelēkajiem drūmajiem zemniekiem?

Un atkal Lancmanis – nu apbrīnoju un mīlu šo cilvēku. Arī viņam nav ne laika, ne naudas, lai dziļi pētītu zemnieku – t.i. latviešu tautas stāvokli hercogu laikos, bet tas, ko viņs ir sapratis lasot arhīva materiālus – to viņš attēlo savās gleznās . Proti – zemnieki ar strādīgu, godīgu, sirsnīgu cilvēku pašapziņu. Un man tas tik ļoti patika, es to tik dziļi emocināli pieņēmu, jo mani senči ir bijuši muižas ļaudis divās paaudzēs. Bildēs tādi pašapzinīgi cilvēki ar sastrādātām kopā saliktām rokām, bet baltos izšūtos priekšautos un vīri vicētos zābakos.

Tagad mums tādi kungi, kas nabagiem virsū uzbrauc un izlamā, ka pa kājām maisās – es domāju tas gadījums ar gerhardu Vecrīgā

Nu jā – pārdomu ir ļoti daudz

Vēl – tā sanācis, ka man tuvāko lokā divi jauni cilvēki atlaisti no darba. Un abi bija pieņemti uz pārbaudes laiku un abi atlaisti bez iepriekšēja brīdinājuma. Viens aizgāja pretī nerunājot, otrs tagad cīnās , lai saņemtu procentus par līgumā noteikto par klienta piesaistīšanu. Man tik žel to jauno cilvēku, jo bizness ir sadalīts šaurā varai pietuvināto lokā, ēkonomiak buksē un smagums, protams, uz tiesiski – sociāli neaizsargātajiem.
LR1 ir Tomsona raidījums par to, kā Latvijā komersanti nesodīti īsteno negodīgas prakses līgumu slēgšanā un pakalpojumu krāpnieciskā uzspiešanā.
Visur kur skaties , kur dodies, kur atrodies, tu mazais cilvēks esi apdraudēts, jo tu esi absolūti beztiesisks. Absolūti.
Tāpēc pats ikstenas romāna un filmas uzstādījums – sliktie padlaiki un labā šodiena man neder. Absolūti neder, jo tā nav visa patiesība.

Filmu skatīšos, kad būs iespējams.
Bet par rakstu – lūk, K.Simsone raksta , ka filmā uzsvērti drūmie padomju laiki. Klau, nu kur ir prieks un līksmība par šiem laikiem?
Vēroju,kas notiek manā darba vietā. Manā sapratnē, vadītāji neprot vadīt, lielās algas saņem, bet atbildību pieprasa, izkliedz no padotajiem.
Mums ir mainījušies apmēram 5-6 sētnieki viena gada laikā. Šorīt dzirdu – manas nodaļas vadītāja strostē sētnieci – plānu krievvalodīgo sieviņu – kāpēc esot kaisīju smiltis, jo visa māja pienēsāta pilna smiltīm. Tagad esot silts, smiltis nevajag. Sieviņa turas pretī, ka no rīta bija sals un daudzās vietās slidens un pa dienu sola sniegu. Nu par tādu nekaunīgu pretī runāšanu uz sieveli tā sakliedza, ka es viņas vietā būtu vienkārši gāzusi. Ja ne citādi, tad ar slotu, vai ja ne citādi tad kā hruščovs, novilktu zābaku un gāztu tai bļāvējai tieši pa seju.
Ta ir tāda nenormālā necieņa, kas valda Latvijas cilvēkos – pa vertikāli uz leju – vispirms prezidenta, saeimas, valdības , pašvaldību necieņa pret cilvēkiem, pret kārtību un tad attiecīgi uz leju – katrs uzskata par pienākumu morāli – emocionāli izdrāzt pazemot vājāko, zemāk amatā vai darbapienākumu hierarhijā stāvošo. Sētnieki paceļ cepuri un aiziet , bet visi tā nevar pacelt cepures un staigāt un tad ir tā, ak cilvēki slimo ar sliktām slimībām, mirst aizvainoti un pazemoti.
Vēl. Svētdien biju LNMM – un kaut kā biju centusies sapucēties pati, izliekties , iztaisīties par labāku un skaistāku kā esmu un laikam taču sagaidīju, ka citi rīkosies līdzīgi, bet ….man palika skumji, ka 99% apmeklētāju bija nonēsātās drēbēs, bez friziera, bez smaida…. Es tik nenromāli ļoti gribu izrauties uz labajām ārzemēm , lai atgūtu ticību, ka var dzīvbot arī citādi, ka cilvēki dzīvo citādi – nomazgājušies, sapucējušies, smaidīgi.

Tā kā, protams, okupācijas laiki bija okpuācijas laiki – ar asiņainām represijām, ar gara un dvēseļu iznīcināšanu, ar nabadzību , bet …. konkrēti es domāju, ka šodienas Latvijā notiekošais , tā burtiski kosmiskā ātruma sabiedrības nevienlīdzības padziļināšana , nevis padziļināšanās,
ir tikpat ja ne vēl ļauniedarbīgāka kā bija padomju okupācija. Tas ir mans viedoklis.

Vakar iegāju lielā Zvaigznes grāmatnīcā – saku labrīt, neatbild, eju tālāk – tur citas darbinieces, saku viņām labrīt – neatbild. Visas drūmām sejām, noslēgtas. Debess – kas noticis? Cilvēki mīļie, dāmas? Jūs neēdušas, nedzērušas, bez algas ? Kas noticis, ka cilvēki vairs nespēj sveicināties un smaidīt.

Protams, liekat man mīnusus. Jo ne video , ne bildes es te salikt nevaru un ja varētu – nu nez vai liktu. Tas būtu kā dubultot to negatīvo