Izcilības gadsimts

3

Komentāri (3)

Sskaisle 07.04.2022. 08.42

Paši izaicinājāt. Vai tiešām Zigmunds Skujiņš sagādāja vilšanos VDK kungiem, jeb tomēr veiksmīgi sadarbojās ar šo organizāciju regulāri braukādams uz smirdīgā kapitālisma zemēm,kur arī iepirka savas smalkās cepures un elegantos mēteļus.
Jau slikti būtu bijis,ja nebūtu pieminēta čekas loma Skujiņa dzīvē,bet ja to pārvērš tā, ka lepni atteicies no sadarbības,tad šādi meli tomēr ir kliedzoša patiesības sagrozīšana.
Kāpēc? Tiem,kuri paši piedzīvoja šos čekas laikus ar inteliģences kolaborāciju vēl pusmūžs jādzīvo. Viņiem grūti ” iebarot” šādus melus.

+3
-2
Atbildēt

2

    Sskaisle > Sskaisle 07.04.2022. 09.22

    Es saprotu,ka visi steigsies likt mīnusus.
    Bet…
    Lūk, nejauši FB es izlasīju,ka Latvijas žurnālistu savienība,kuru vada ltv ziņu safabricētājs,melus Iļja Kozins, uzrakstījuši vēstuli ,kurā lūdz izvērtēt NA saeimas deputāta Iesalnieka izteikumus par Nelliju Ločmeli un viņas mirušo dzīvesdraugu R.Tjarvi.
    Kas mani šai sakarībā šokē- ka LŽA uztrauc biedru aizvainošana, pazemošana, bet absolūti neuztrauc pašu biedru ciniska rupja žurnālista ētikas normu pārkāpšana, neprofesionāla darbība,kas rada neuzticību sabiedriskajiem medijiem un attiecīgi – valsts drošībai.

    Konkrēti es to saprotu tā,ka žurnālisti Latvijā agresīvi un asi aizstāv savas tiesības kolaborēt ar varu – varām , būt informācijas manipulatoriem, nevis demokrātijas, sabiedrības un valsts labuma cīnītājiem.
    Nav labi mirušiem cilvēkuem pārmest viņu dzīvi, bet vēl ļaunāk, ja muryšos cilvēkus, viņu dzīves dzīvie izmanto manipulēšanai ar sabiedrību.

    Ko es par karu Ukrainā domāju – ka Krimas okupācija, nesodīts noziegums rada pamatu jauniem noziegumiem.

    Un tieši tāpat Latvijā – tas,ka tagad tiek noliegta radošās inteliģences masveida kolaborācija ar čeku, ar okupācijas varu, rada pamatu jauniem inteliģences noziegumiem

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Sskaisle 11.04.2022. 13.20

    Mana pārliecība ir, ka kolaborācija, inteliģences kolaborācija, kas paslaucīta zem tepiķa, ir tas ķīlis, kas drupina nācijas (latviešu) vienotību, garu un spēku.
    Ir naivi cerēt uz okupācijas laikā iebraukušo ingrāciju, situācijā, kad latviešu sabiedrība nav tikusi galā pati ar sevi.
    No otras puses – kultūra un inteliģence ir tā, kas veido nācijas identitāti. Ir skaidrs, ka atbilde nav vienkārša, viennozīmīga un nav “tur ārā”, bet ir dziļi personiska.
    Vakar noskatījos 2014.19.11. diskusiju “Savējais starp svešiem, svešais starp savējiem “A. Upīša muzejā, kas šādā kolaborācijas un literatūras pienesuma kontekstā mēģina paskatīties uz A. Upīša personību, bet tas ir 2014. gads. Šobrīd esam ārēja apdraudējuma apstākļos – kas pa šo laiku iekšējās saliedētības stiprināšanā ir mainījies?
    Interesants arī esošais risinājums – A. Upīša pieminekli skatīt ne pēc būtības, bet pēc formāliem, estētiskiem, pilsētplānošanai pakārtotiem kritērijiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam