Uzcelsim Ukrainu pa ķieģelim

Jauka intervija. Un prieks par Intaru. Vienmēr paticis, bet tagad jo īpaši- visu cieņu!

Piekrītu, varoņi ir visi,kuri atbalsta kā prot un var. Es pieteicos kārtot kastēs drēbes. Man aptrūkās spēka. Bet es izturēju. No inficēšanās ar kovidu paglāba eņģeļi, jo darīju labu darbu.
Mana tante gribēja uzņemt bēgļu ģimeni. Pensionāre,dzīvo no pensijas līdz pensijai. Pa visiem atrunājām necelt to,ko nevar panest. Tagad viņa deg ar ideju aicināt uz pusdienām bēgļu ģimenes. Es samelojos,ka nevarēšu palīdzēt citu iemeslu dēļ,kaut gan elementāri baidos no kovid,no infekcijām.

Arī gājienu vēroju pa gabalu, kā zaķis metu cilpas ,lai nebūtu pūlī.

Latvijas cilvēku labestīgums , solidaritāte mani nepārsteidz. Tādi esam,par spīti tam,ka mūs turpina saukāt par fašistiem un russofobiem .