Ir alternatīvas fosilajiem energoresursiem, tās jāsāk aktīvāk izmantot

Ābeces patiesības. To jau Lēniņu Voldis sen teica- par to eļektrifikāciju.

Тогда уж нужно ставить АЭС. Ну и заодно попросту перенесем эмиссию СО 2 (потому что уран добыть и обогатить очень затратно) в дальние страны. У нас же самих нет урановых залежей.
А вот сколько транспорта понадобится, чтобы обеспечивать как сбор биомассы, так и развоз гранул – этот вопрос уже нас самих касаться будет.
И да, пока не будет именно прорывных технологий в аккумуляции энергии, все ветряки и солнце будут только ДОПОЛНЯЮЩИМИ решениями, но никак не основными. Что делать производству зимой, когда солнечные панели становятся очень неэффективными? А в случае стихания ветра?

Ja būtu mērķis saražot vairāk lētākas elektroenerģijas, VALSTSVĪRI, naudu, kas tiek noziedznieku firmām par OIK, sadalītu visiem nozares komersantiem, dodot iespēju pelnīt arī tiem ,kas nemaksā “stipendijas” kleptokrātijai.
Ak ja mums būtu valstsvīri!

Kāds sūda Zaļais kurs, ja Taigas ugunsgrēki Krievijā, kas atstāta bez ārējās pārvaldes, daļēji arī šodienas Vācijas dēļ, izmet atmosfērā vairāk CO2, nekā varētu saražot visas Vācijas ogļu TEC, bet bez CO2 tur vēl ir CO, kvēpi un kancerogēnie ogļūdeņraži un tiek iznīcināta flora un fauna un humānu tautu dzīves telpa. Tiek iznīcināta Tundra, pielejot to ar mazutu un indēm. To visu varētu laika gaitā novērst, ja Vācija atjaunotu visu ogļu TEC un atomelektrostaciju darbu. No Vācijas putinososiem neatpaliek arī mūsējie, kas uzcēla ar gāzi darbināmu TECII 2. kārtu. Toreiz es piemetu, ka par TECā izdoto naudu, valstī varēja novecojušās katlu mājas, pārbūvēt par modernām lokālām gāzģeneratoru elektrostacijām ar ORC un sabūvēt jaunas, ar kopējo elektrības jaudu, kas būtu divkārt lielāka, nekā TECII 2. kārta, netiktu izšķiesta nauda par importa gāzi, ietaupītos līdzekļi par malku, turklāt to varētu aizstāt ar daudz lētākām šķeldām, skaidām, niedrēm, putnu spalvām, cietiem sadzīves atkritumiem, samazinātos elektrības transportēšanas izmaksas, uzlabotos ekoloģija un dzīves kvalitāte mazpilsētās un ciematos, no kurienes valdītāji cenšas izspiest titulnāciju.

Kopumā piekrītot autorei, tomēr procesos ir pārlieku daudzas lietas kas nepakļaujas dabaszinātņu likumiem:
1.Dabasgāze nav kluvusi par deficītu, tās cenas pieaugums ir politiski motivēts;
2.CO2 kvotu cenas ir tikpat politiski motivēts instruments;
3.T.s bio vai alternatīvās enerģijas ieguves tehnoloģijas ir jāvērtē pilnā aprites ciklā, piemēram koksne ieguvē un sadedzināšanā tāpat tiek izmantoti fosīlie energoresursi;
4.Konkurences ierobežošana un atškirīgi nodokļi/subsīdijas kādam enerģijas ieguves veidam rada neobjektīvas priekšrocības un cenu svārstības;
5.Energoefektivitātes pasākumu finansēšanas politika un modelis ir tieši atkarīgs no energoresursu cenām, ne konkrēto pasākumu efektivitātes.
Viss iepriekšminētais ir atkarīgs no svārstīgiem politiskiem lēmumiem, kas traucē realizēt racionālu un sistēmisku pieeju un tāpēc rezultāti ir tik nožēlojami.