Jaunais «nežēlības teātris»

pārkopēju no satori.lv – varbūt IR redakcija var atgriezties pie šīs bērnu pronogrāfijas lietas – kur ir patiesība?

satori.lv publicēja informāciju, ka brektes =rd murrālis ir apmētāts , ka brektem izteikti nāves draudi utt.

Kāpēc satori.lv publicē tikai vienpusīgu informāciju? Ja satori.lv saņem naudu no vkkf, no citiem sabiedrības fnansētiem fondiem, kāpēc satori.lv redakcija nenodrošina pilnvērtīgu, objektīvu informāciju?

Un jautājums kg kultūra – tomēr gribas konkrētu informāciju – vai Jakrinas minētie fakti ir nepatiesi? Par attēliem ar bērniem , kuri tiek seksuāli izmantoti? Ja Jakrina stāsta patiesību – tad jautājums vai tas ir normāli, ka kg kultūra balvai izvirza mākslinieku, kurš izplata zīmētu bērnu pornogrāfiju?

Vai eksperti sabiedrībai izstāstīs, ar ko zīmēta bērnu pornogrāfija atšķiras no fotogrāfētas?

Jeb pateicoties ministrei Golubevai – būs kā ar Tukuma geju – tauta šo sadzināja, jo ir homofobi un vispār tumsoņas.

Tad kā ir ?!!! Patiesību uz galda, jeb tas ir par daudz lūgts no satori lv

No tās pašas intervijas….
Brektes cienītāji jums publiski izteikuši nāves draudus.

Jā, bija ieraksti feisbukā, bija bīstami, neadekvāti komentāri pie rakstiem. Ja Brektes mākslai ir tādi atbalstītāji, kuri šādi izmanto vārda brīvību, rodas ļoti daudz jautājumu. Draudi turpinās arī tagad. Manuprāt, šobrīd ir tā, ka nevis Brektes kungu kāds vajā, bet mani. Policijai par šiem draudiem esmu ziņojusi, pievienojot arī pēdējos draudētāju tekstus. Pagaidām no policijas atbildi neesmu saņēmusi (mūsu saruna notika 30. septembrī – E.V.).

Jācer, ka mūsu policijai ir visas tehniskās iespējas, lai atklātu draudētājus. Vajag tikai gribēt…

Domāju, ka policijai ir visas iespējas ātri atrast draudētājus. Ja mēs runājam par demokrātiju, vārda brīvību un savu tiesību izmantošanu, tad draudēt ar nāvi cilvēkam, kurš šaubās par Brektes mākslas darbu atbilstību likumam un izmanto savas likumīgās tiesības, vēršoties policijā, – tas ir absurds.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva gan apgalvoja, ka policija, visticamāk, izbeigs šo kriminālprocesu. “Būšu ļoti pārsteigta, ja nē,” viņa piebilda. Tas ir norādījums policijai, kā tai rīkoties? Manuprāt, tas ir tiešs spiediens uz izmeklētājiem.

Tas ir apmēram tā: iedomājieties tiesas sēdi, kad lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav uzsākta, bet tiesnesis atnāk un paziņo, ka te jau viss ir skaidrs – tev jāzaudē, bet tev jāuzvar… Ministres rīcība šajā gadījumā nav likumam atbilstoša, un ikvienam ir pamats apšaubīt izmeklēšanas objektivitāti. Zūd pārliecība par taisnīgu lietas izmeklēšanu. Tomēr joprojām ceru, ka Valsts policija būs objektīva – par spīti ministres spiedienam. Es savā iesniegumā policijai lūdzu izvērtēt, vai Brektes darbos ir bērnu pornogrāfijas elementi, nevis apgalvoju, ka šajos darbos tie ir. Es pieeju šim jautājumam ar toleranci – pretēji Brektes atbalstītājiem, kuri apgalvo, ka drīkst un var darīt pilnīgi visu, kaut arī šis “viss” aizskar daudzus cilvēkus.

https://neatkariga.nra.lv/intervijas/359414-advokate-viktorija-jarkina-kurai-brektes-cienitaji-draud-ar-navi-janoskir-kur-beidzas-maksla-un-kur-sakas-bernu-pornografija

Šodien intervija ar advokāti Viktoriju Jarkinu.

Kāds bija jūsu motīvs, lai vērstos policijā?

Atcerieties, vasarā bija plašas diskusijas par Kristiana Brektes mākslas darbu uz pamatskolas sienas. Aplūkoju šo Brektes zīmējumu, iegāju viņa “Instagram” profilā, un tas, ko tur ieraudzīju… Mēs nedrīkstam, ilustrējot interviju, publicēt šos viņa darbus. (Viktorija rāda trīs attēlus, uz kuriem redzamas kolāžas – mazas meitenes erotiskās pozās, veicot seksuālas darbības). Vēl ir arī 2012. gada zīmējums ar nosaukumu “Don’t Let Your Children in the Forest, Mother” (“Nelaid, māte, bērnus mežā!”). Šis darbs, uz kura attēlota ģindeņmeitenīte un pret viņu vērsts vīrieša dzimumloceklis, pateicoties ažiotāžai, it kā jau esot pārdots.

Ja cilvēks publiski izrāda šādus savus mākslas darbus un pēc tam viņam atļauj zīmēt uz skolas sienas savas fantāzijas, kādu vēstījumu bērniem viņš var nodot? Ja cilvēks publiski pozicionējas ar kaut ko tādu, kur personiski es mākslas vietā redzu bērnu pornogrāfijas elementus ar mazgadīgām meitenēm, man bija svarīgi uz to vērst sabiedrības uzmanību. Man kā mātei un arī kā advokātei. Jo ir ļoti svarīgi nošķirt – kur beidzas māksla un kur sākas bērnu pornogrāfija. Ne no juridiskā, ne no ētiskā aspekta mēs nevaram apgalvot, ka mākslai nav robežu un ka mākslu nedrīkst ierobežot. Māksla – tāpat kā vārda un izpausmes brīvība – nav absolūta. Jo absolūta vērtība ir tikai dzīvība.

Līdz ar to jau no paša sākuma ir pirmsšķietami nepareizs viedoklis, ka nedrīkst ierobežot mākslu. Protams, ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Es runāju kā sieviete, kā māte, kā advokāte. Šajos Brektes zīmējumos, ieskaitot minētās kolāžas un zīmējumu ar dzimumlocekli, es nesaskatu tādu mākslas izpausmes brīvību, kas būtu pārāka par ētiskajām normām un par likumu.

Un nebūt nav tā, ka interneta vietnēs “Facebook” un “Instagram” cilvēks var likt iekšā visu, ko vien viņš grib. Pēc kriminālprocesa uzsākšanas Brektes “Instagram” konti ir pārtapuši par „Private”, kas maina to statusu un piekļuvi tiem. Tomēr tas nemaina būtību un vēstījumu sabiedrībai.

Viennozīmīgi labākā izrāde, kas šogad redzēta.

Kopš tā raksta par brekti IR- tišheizere manās acīs,manā vērtējumā ir kļuvusi nožēlojama . Viņas rakstus vairs nelasīšu.