Krīzes bērni

Es nemaz nezināju ,ka esmu iemācījies lasīt ar Emijas žurnāla palīdzību , man bija tikai 4 gadi , māsai apnika man lasīt priekšā , un viņa man iemācīja lasīšanas māku tieši ar Atpūtu , to mums bija 10tiem sējumu. Gan vecajā drukā , bet to tekoši lasu ari šodien. Kad ierados skolā , man bija līdzi Dullais Dauka vecajā drukā . skolotāja vaicāja vai lasīt protu ? Lepni cirtu uz galda savu grāmatu un lasu … skolotāja veco druku nepazina un domāja , ka lasu no galvas , bet atšķirot jeb kuru lapu , guva pārliecību , ka lasīt protu. Es tagad ar lielu cieņu godinu Emilijas darba spējas tā laika biznesā.

Es spilgti atceros,kā Bondaram,kurš bez sejas maskas iepirkās lielveikalā, vispār pat aizrādījumi netika,kamēr onkulim,kurš izgāja uz ielas pie savas mājas uzpīpēt komandantstundas laikā iedeva 500 eur sodu.

Nezinu,kas ar mums notiek. Bērniem svētkus aizliedzām, praidu ar ārzemju viesiem atļāvām.
Prezidentam jāprezentē valsts, bet viņš kliedz pa visu pasauli,ka Latvijā dedzina gejus,bet izrādās tas pats aizdedzinājies. Prezidentam algas pielikumi un slava, mums kauns un vainas sajūta….

Labrītiņ. Es ļoti ticu Grūbes talantam, tāpēc pat neredzējusi , ticu,ka filma ir laba.

Pārdomas raisīja tas,ka vairāki, lai neteiktu daudzi, aktieri intervijās saka pateicības vārdus par iespēju strādāt pamdēmijas laikā.

Ik pa laikam atceros,ko kādā no RīgaTV24 raidījumiem teica ekspremjers Māris Gailis. Ka viņš nesaprotot šitos nīdētājus, kritizētjus. Ka ja ir zaudēts darbs , nu grozies,meklē iespējas, domā,ko jaunu uzsākt.

Tas mani viss mani aizskar personīgi. Jo par to visu es domāju visādi. Ka vajadzētu, vai dieniņ kā vajadzētu sūdzēt tiesā saeimu, valdību,kura atšķirībā no citām valstīm, piešķirot dīkstāves pabalstus, aizliedza jebkādus kontaktus ar klientiem, pat elektroniskos, jo tas taču darbs un klienti aizgāja pie kaimiņiem. Privāti es varbūt būtu riskējusi un turpinājusi darboties, bet es taču b8ja saistīta ar darba devēju. Vajadzētu cīnīties līdz pēdējai asins lāsītei par uzvaru tiesā. Likvidēt vienu veselu tautsaimniecības nozari, ļaut strādāt citai …nu tas ir un paliek noziegums. Un par to būtu nevis jādod kāārtējie jaunie audi un algas pielikumi, bet par tokā minimums būtu jāpadzen tuksnesī.

Ko mēs – pandēmijas laikā – oligarhu apkalpotājam prezidentam vējonim portrets par 11 000 eiro. Kur 99,9 % dabiedrības to nekad neredzēs….

Jā tas ir stāsts par krīzi, par pandēmiju, galu galā – par uzticību un ticību. Es noticēju ,ka vīruss ir tik bīstams , ka paļāvos,ka aizliegums tikties, vispār kaut ko darīt ir nepieļaujams. Bet te redz – filmas tapušas viena pēc otras, un kultūras nozarei kopā ar būvniecības nozari taču vislielākais atbalsts. Visvairāk miljonu tika tieši šīs nozares cilvēkiem. Maksāja vai nemaksāja nodokļus jau nebija svarīgi…

Nu tā ,tādā garā …varētu turpināt. Vieniem svētki, jā, godīgi pelnīti ,krāšņi svētki , citiem … tukšītis un rūgtumiņš…

Tādi esam…