Skaista kā bilde

Fantastiska, apsveicama un absolūti nepieciešama iniciatīva. Latvijas ainavas zūdošās vērtības, kultūrainava ir jānovērtē, jāaizstāv valstiskā līmenī. Runājot par kultūrainavu, nevar teikt, ka autora gluži nebūtu, tas ir kolektīvs darbs, paaudžu garumā. Šai ziņā gribas salīdzināt ar folkloras mantojumu, Tautas tradīciju sadaļu.
Kas notiek ar Ogres Zilajiem kalniem (Ogres Lielo Kangaru osu grēda), kopš 2004.g. īpaši aizsargājamu teritriju, par kuras pastāvēšanu, pret plaša mēroga dolomīta raktuvju ierīkošanu cīnās vietējie iedzīvotāji (Biznesmeņi postīs vidi Ogres Zilajos Kalnos. Māris Krautmanis. nra.lv, 09.08.21.)?
Katru gadu ar ģimeni izbraucam LIelos un Mazos Kangarus, kas ir iecienīta, bezgala skaista vieta ar ainaviskām, dabas un kultūrvēsturiskām vērtībam – viegli zaudēt, neiespējami atgūt.
Daudzviet, braucot pa Latviju, var vērot pamesto, izstrādāto karjeru mēness ainavas, piemēram, skaistie Ērgļu meži – tipiski – vispirms izcirsts lielais mežs, pēc – norakts kalnainais reljefs, atstājot degradētu, izpostītu ainavu.
Šovasar izstaigāju vietu, kas palikusi pēc Austrumkursas augstienes augstākā kalna Smiltiņkalna jeb Ķīķerkalna norakšanas, ceļa būves vajadzībām – ļoti skaista un skumja vieta, kas varēja lepnums, bet ir rēta un viela pārdomām.
Vēsturiski var minēt cita augstākā kalna norakšanu – Pūsēnu kāpu Brnātu dabas parkā.
Izskatās, ka mūsu paaudze ir izlēmusi turpināt norakto dabas vērtību, liegumu sarakstu.

Nu gan samudrīts… Vienā vietā – ainavai nav autora, turpat tālāk tekstā, katrai ainavai ir autors. Vienā vietā – klasiska ainava, citviet – rapšu lauks arī ir ainava. Man nav iebildumu, es pat ļoooti atzīstu, ka ir jārūpējas par dabas daudzveidību, bet nu pateikt, ka ainava ir kanons (no tezaura – kanons – tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts), un pēc tam filozofēt, ka ainava ir mūžam mainīga un katram ir sava gaume… Atvainojos, plika muldēšana. Kultūras kanons tomēr paģēr, ka tā objekts ir unikāla vērtība, kas jāaizsargā un jāsaglabā, un būtu labi, ja “ainava” kā objekts tiktu arī par tādu uzskatīts, tikai baidos, ka neviens neņems dziļi pierē “kanonu”, kura aizsardzībai netiek piešķirti instrumenti un resursi.