Viedoklis par attieksmi

Skarbi un patiesi. Diemžēl.

Bezatbildības un tumsonības kokteilis? Vai tikai? Liekas, ka LIZDAs kundzītei rūp kaut kas cits.

“…LIZDA vadonei Ingai Vanagai tas acīmredzot nerūp…” – nav būtiski, kas rūp vai nerūp kādai vadonei. Nav viena, būs cita vai cits, kamēr pastāv tādi kantori, kā LIZDA Būtiski ir tas, ka ne šis kantoris, ne LBAS un tā Rīgas “Saskaņas “ arodbiedrība nekādas arodbiedrības nav, kaut par tādām uzdodas.
Ņemsim te tuvāko LIZDA.
Pirmkārt, tur vienā “arodbiedrībā” kopā ir darba ņēmēji un viņu darba devēji (direktori paraksta darba līgumus kā darba devēji) vai tad kāds brīnums, ka sendienās skolotāju streikos piedalījās to skolu “arodbiedrības”, kuru direktori bija par streikošanu, bet citas klusēja lupatiņā?
Otrkārt, paraugām, par kādu “arodu” interešu pārstāvi LIZDA uzdodas. Kuras profesionālās intereses ir kopējas zinātniskā institūta laboratorijas vadītājam, doktoram un profesoram, ar blakus esošā bērnudārza pavāru? Kuras – skolotājai un skolas apkopējai? Kuras – IZM sporta departamenta funkcionāram un augstskolas pasniedzējam? Profesionālo (aroda) interešu kopības trūkums acīmredzams. Par aroda organizācijām uzskatāmas tikai tādas, kas pārstāv konkrētā aroda specifiskās intereses, kas atšķirīgas katram arodam (nodarbošanās veidam, profesijai) Vispārizglītojošās skolās pietiktu ar trim – pedagogu, tehnisko darbinieku un noteikti atsevišķi – skolu direktoru, jo arī viņi ir darba ņēmēji, ne tikai devēji divām iepriekšējām grupām.
Nu jautājums – vai tomēr visiem aprakstītajiem nav kādas kopīgas intereses, kuru aizstāvību patēlot, kad ar personiskajām viss panākts?
Ir un veselas divas.
Pirmā – vairāk saņemt par mazāku darbu (bez izsmiekla, interese pavisam leģitīma, tikai īstajam darba devējam var būt tikpat leģitīma pretējā).
Otrā – pasargāt darbu dabūjušo, labu vai tādu ne visai, no viņa konkurenta, spēcīgāka, bet ne savas vainas dēl darbu meklējoša. Lūk šī otrā interese ir konsekventi pretēja visas sabiedrības, ne tikai darba devēju, interesēm. Tāpēc Latvijā jau sen nepieciešams likums, kurā precīzi definētas “arodbiedrības” un izslēgta tādu LIZDA un LBAS pastāvēšana. Kur nu vēl -uzklausīšana it kā šie būtu “sociālie (?) partneri”.

Un tādi skolotāji, kuriem trūkst kritiskās domāšanas, māca mūsu bērnus? Izglītības līmeņa “robi” izpaužas arī augstākajā izglītībā. Tāpēc nav brīnums, ka diploms par izglītību ir, bet zināšanu nav. Par Vanagas demagoģiju nav vērts pat runāt- ka tikai zīmēties un ar visiem ministriem saplēsties…

Skarbi. Vai ir zināms cik no skolotājiem ir arodbiedrības biedri? Vai LIZDA ir vienīgā skolotāju arodorganizācija? Jautājums ir par šīs personas mandātu pārstāvēt visus skolotājus Latvijā.

Pirms gadsimta skolotāji ir bijuši sabiedrībā gaismas nesēji,- šobrīd drīzāk ” akmens kaklā”. No kurienes šī tumsonība?

Pavasarī šī pati kundze bija nemierā, ka pedagogi, nav vakcinācijas prioritātes pašā augšgalā…
Gaidu rudeni, lai saprastu, kāds noskaņojums ir manu bērnu skolotājiem. FB skolotāju-antivakseru pozīcija ir psihei traumatiska. Dzīvē tādus nav izdevis satikt.