Koku trūkums jūtams visā Rīgā

Vecie, lielie koki, alejas ir vērtība pilsētvidē, tas nav noliedzams. Viens vecais koks dod noēnojumu, aptver/veido ainavu ļoti plašā pilsēttelpā. Rīga ir liepu pilsēta, to īpaši jūt liepu ziedēšanas laikā un par to var pateikties iepriekšējiem pilsētas tēviem, pilsētplānotājiem un dārzniekiem. Gribētos, lai uzsvars būtu likts uz koku saglabāšanu, dižkokiem, koku monitoringu, saudzēšanu, neizcērtot saknes pie veloceliņu ierīkošanas, sāls kaisīšanas kontroli, pārdomātu satiksmes organizāciju.
Laika zobs koku mūžam ir nenovēršams, bet ir lietas, ko pilsētas saimnieki var darīt, lai kokiem atvēlēto laiku nesamazinātu. Tas būtu – kontrolēt, vai visi izciršanai paredzētie koki patiešām ir jānocērt (apm. 10 lielo koku aleja Artilērijas 57) vai arī – ja reiz, ievērojot publisko apspriešnu un visas formalitātes, koks ir nocirsts, bet projekts paredz stādījuma atjaunošanu – institūcijām būtu jāuzrauga , lai koks atbilstoši projetam tiek iestādīts (Tallinas 74).
Pilsētai vairāk būtu jāpievērš uzmanība koku aizsargsienas/barjeras veidošanai pie ražotnēm un uz maģistrālām ielām.

pagājušajā nedēļā biju pilsētas centrā – Vaļņu iela – visas kastes bija pārkaltušas , dažās augi pat sadzeltējuši – kāda jēga mocīt augus, ja ir slinkums, nevīžība tos kopt ?

Nekādi neatbalstu nekādas kastes – tās nedod ne ēnu svelmē, ne uzlabo gaisa kvalitāti , aiztur putekļus, mazina trokšņus

Skatos uz vecajiem lielajiem kokiem pilsētā un domāju, lūk, cik daudz mums atstājušas iepriekšējās paaudzes, pat okupācijas laikos, bet kā ir šodien – ko mēs Rigā atstāsim bērniem un mazbērniem?

Nožēlojami tukšsolītāji – zaļā Rīga salien izkaltušās puķu kastēs