Plastmasa, zivis un autiņbiksītes

‘Uz katra plastmasas iepakojuma ir trijstūrītis ar ciparu vidū. Tas norāda, no kādas plastmasas iepakojums izgatavots. Ne visas plastmasas ir derīgas pārstrādei, turklāt dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem ir atšķirīgas prasības, kādus materiālus viņi pieņem pārstrādei. ZAAO šādus polipropilēna trauciņus nepieņem, tāpēc, lai arī kāds iedzīvotājs tos bija rūpīgi krājis un iemetis dzeltenajā konteinerā, tie nonāks zem zemes. Labi pārstrādājami ir plastmasas iepakojumi ar ciparu 2 vai 4. Ar ciparu 1 — tikai PET pudeles. Par ciparu 5 jāvaicā apsaimniekotājam, bet 3, 6 un 7 — nav pārstrādājami.’
Jautájums – sis markejums ir visa Eiropas Savieniba, vai ne? Vai tomer tikai Latvija? Paldies!

mana pieredze ir bezcerīga

Visa tā šķirošana ir tukša skaņa
Man atrkitumi jānes uz konteineriem, kuri ir paredzeti 6 piecstāvu mājām. Uz konteineriem ir tādi uzraksti – sadzīves atkritumiem, tas ir skaidrs, tad ir nākošais- uz kura rakstīts – stikls, papīrs, tad vel nākošie – 3 uz , kuriem nav rakstīts nekas . Apsaimniekotājs telefoniski jau pusgadu sola to nokārtot, bet nu nekādi nekārtojas.
Toties mums iedzīvotājiem citi krenķi, pie mūsu konteineriem tiek pievesti sadzīves un būvniecības atkritumi un arī to nespēj novērst ne apsaimniekotājs, ne rpp.

Tad – mans draugs dzīvo jaunā projekta mājā. Varētu domāt – nu pa smalko. Bet nekā, viņiem ir cita aina – konteineriem apkārt ir sēta , bet tai sētā ir tikai 2 veida atkritumi – papirs un sadzīves atkritumi. Savukārt, slinkie apkārtējo māju kaimiņi atkritumus – tai skaitā lielus maisus, eglītes utt. met tuvējā sabtransporta pieturā. Reiz tur pat izmantotas sieviešu paketes mētājās.

Jā , var teikt, cilvēki cūkas, bet var teikt arī, ka valsts atbildīgie dienesti ir bezatbildīgi un nespējīgi. Kāpēc nē – viņiem par centību nemaksā, viņiem maksā par mutes turēšanu un paklausīšanu.

Ar visu jauno “zaļo” politiku būs tāpat kā ar OIK – ar valsts palīdzību nostiprināts bandītisms.

Domāju, ka liela daļa cilvēku grib šķirot atkritumus un grib darīt to pareizi. Diemžēl, pirmo reizi pasūtot šķirojamos konteinerus, veselu vakaru veltīju meklējumiem tīmeklī, ko un kā šķirot, un tā arī pie īstas skaidrības nenonācu. Apsaimniekotāja līgumā norādes ļoti vispārinātas, dažādās info grafikās informācija dažādiem apsaimniekotājiem atšķirīga un pretrunīga. Domāju, ka pašvaldībām vajadzētu prasīt savas teritorijas atkritumu apsaimniekotājiem, vismaz savā tīmekļa vietnē, publicēt daudz detalizētāku aprakstu par to, ko tieši šis konkrētais apsaimniekotājs atļauj, un ko neatļauj likt kurā konteinerā, tad krietni mazāk būtu šo krējuma trauciņu un maizes maisiņu, kuri pārstrādei nav derīgi.
Otra nopietna problēma ir tekstils. Milzīgais lietoto apģērbu veikalu daudzums ir padarījis Latviju par Eiropas tekstila izgāztuvi. “Nākošo roku” cikls apstājas tieši pie taupīgajiem, kuri neko lieku nepērk un novalkā līdz pēdējam. Ja pareizi saprotu, šādi tekstilizstrādājumi nav liekami sarkanajos konteineros un nonāk apglabājamajos atkritumos.
Šībrīža pandēmijas un ziemas apstākļos vēl diezgan lielu nepārstrādājamo atkritumu apjomu rada baltie termo trauki siltā ēdiena piegādēm.