Naivā nāve – klusēšana klusumā
2Saistītie raksti
![](https://ir.lv/wp-content/uploads/2024/07/Berni_pixabay-165x165.jpg)
Viedoklis /
12. jūlijs
Kā motivēt bērnus runāt par ikdienu un sajūtām
![](https://ir.lv/wp-content/uploads/2024/06/kids-5741934_1280-165x165.jpg)
Viedoklis /
28. jūnijs
Mazi bērni kultūras pasākumos – vai bērns ir gatavs apmeklēt koncertu vai muzeju?
![](https://ir.lv/wp-content/uploads/2024/06/Fyodor-Podgorny-10062024-Reinis-Hofmanis-02-165x165.png)
Intervija /
12. jūnijs
Par daudzveidību!
![](https://ir.lv/wp-content/uploads/2024/06/computer-6906848_1280-165x165.jpg)
Viedoklis /
7. jūnijs
Bērnu dabisko interesi par tehnoloģijām var un vajag virzīt produktīvā gultnē
![](https://ir.lv/wp-content/uploads/2018/10/osleja-165x165.png)
Personāla attīstība /
2. jūnijs
Riskēt drošā vidē
Komentāri (2)
Laurazan 13.11.2020. 17.14
Absolūti nepiekrītu, ka mūsdienās mēs dzīvojam vienkāršāku dzīvi – pilnīgi otrādi. Mums ar vīru ir daudz vairāk lēmumu jāpieņem un daudz vairāk ikdienas pienākumu, rūpju un darba – mūs bērnībā aizsūtīja uz laukiem, taču mani vecāki savus mazbērnus pieskatīt nevēlas vispār. Tā nu dzīvojam praktiski uz izdegšanas robežas. Un nesarunājās jau vairākās paaudzēs, tātad mūsdienu vecākiem vēl jātiek galā ar smago, neizrunāto iepriekšējo paaudžu mantojumu. Mana mamma, ar smagiem robežlīnijas traucējumiem, ar mani nav sarunājusies vispār nekad – vai nu ignorējusi, dienām un nedēļām, vai kliegusi. Brīnos, ka šis izdevums publicē šādus pamācošus, vainīgo vecāku rakstus.
0
Ilze Garda 12.11.2020. 12.55
Paldies, ļoti vērtīgi un aktuāli.
0