Naivā nāve – klusēšana klusumā

Absolūti nepiekrītu, ka mūsdienās mēs dzīvojam vienkāršāku dzīvi – pilnīgi otrādi. Mums ar vīru ir daudz vairāk lēmumu jāpieņem un daudz vairāk ikdienas pienākumu, rūpju un darba – mūs bērnībā aizsūtīja uz laukiem, taču mani vecāki savus mazbērnus pieskatīt nevēlas vispār. Tā nu dzīvojam praktiski uz izdegšanas robežas. Un nesarunājās jau vairākās paaudzēs, tātad mūsdienu vecākiem vēl jātiek galā ar smago, neizrunāto iepriekšējo paaudžu mantojumu. Mana mamma, ar smagiem robežlīnijas traucējumiem, ar mani nav sarunājusies vispār nekad – vai nu ignorējusi, dienām un nedēļām, vai kliegusi. Brīnos, ka šis izdevums publicē šādus pamācošus, vainīgo vecāku rakstus.

Paldies, ļoti vērtīgi un aktuāli.