Pūķa alā – kā rīkoties?

Paldies, Rasma, ka padalies ar jau acīmredzami izdzīvotiem risinājumiem!

Tā empātija pati gan ir… nu, tas nav vienkārši. Līdz ar to arī visa dažādības vadības joma ir krietni vien ambivelantāka, nekā mums savā nosacītā liberāļu burbulī varētu šķist.

Normatīvs “tā ir pareizi un labi” piegājiens tā īsti un līdz galam nedarbosies. Tāpat arī ne “mēs, empātiskie profesionāļi” vs emocionāli nenobriedušie laji.

Toksiskuma sevī apzināšanās ir labs sākums. Būsim reāli – ja tu to tur neapzinies, tad neesi gana uzmanīgi ielūkojies. Varbūt kādam to arī nevajag. Tāpēc es būtu atturīgs pret normatīvu “ļečīšanu” pa labi un pa kreisi.

Bet kad nu tā vajadzība ir, tad lai Dieviņš nogrābstās – es tādā dažādības vadītāja lomā tīši vis negribētu būt. Mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu – tas reāli ir skarbi.

Lai laba veselība jums katram/-ai, kuram/-ai nu tāds tas darbiņš ir!