Bērni iemācīja

Tikai mans personīgais viedoklis. Uzskatu, ka Goran Gora ir viens no trijiem Latvijas komponistiem, kurš spēj radīt pasaules klases mūziku. Divi citi ir Madara Celma un The Ludvig. Diemžēl, mūsu mūzikas augstākā ranga cilvēki šos komponistus ir spējuši apklusināt. Jo pasaulē populāram bija jākļūst pavisam citam komponistam, bet pasaulē šis cits kā izrādās, nevienu neinteresē.

Cita lieta – ko gaidīju un nesagaidīju – ka netika uzdoti jautājumi par naudas lietām.

Par nodokļu nomaksām valstij un par finansējuma saņemšanu no valsts.

Fonds Viegli – kur ņem naudu?

Es nezinu, es nevaru zināt precīzi, jo žurnālisti to neraksta, bet man stāstīja tā, ka mūziķiem reizi gadā VID am kā pašnodarbinātām personām ir jāsamaksā nodoklis 1, 200 eur un tad viss. Par koncertos un kāzās un bērēs – vai vienalga, kādos pasākumos saņemtām naudām nekādi nodokļi nav jāmaksā.
Man savukārt , valsts katru mēnesi paņem vairāk kā pusi no nopelnītā nodokļos gada laikā tie ir +- 10 000 eur.

Vai piemēram, man teica, vai es zinot, kāpēc tik daudzas galerijas slēdzot ciet vai tās stāvot tukšas ? Jo māksliniekiem izdevīgāk, daudz daudz izdevīgāk ir pārdot gleznas pa tiešo klientam, nemaksājot valstij ne kapeiku.

Saku vēlreiz – kā ir , nezinu. Mums rados ir viens mūziķis, bet neiedrošinos tādu jautājumu kā – cik tu maksā nodokļos -uzdot.

Tagad ir tā, ka man nezināmu iemeslu dēļ man netiek izmaksāts dīkstāves pabalsts, man jāzvana uz vid un jāprasa, kāpēc, jo uzkrājumi ir beigušies un man jādomā laicīgi, kā rīkoties.

Vēl ir tā, ka noklausījos rīgatv24 raidījumu , kurā Daukšte un Jansons un Petraviča sprieda par nabadzību. Izrādās, ka Lativjā ir 22% cilvēku, kuri iztiek no 64 eur mēnesī. Petraviča gan teica, ka parasti tādiem nabagiem vēl kāds pabalstiņš esot. Labi, lai būtu.

Vienlaicīgi – lasu, cik desmitiem miljoniem eur – mūsu noodkļu maksātāju naudu valsts ir nolēmusi piešķirt mūziķiem, literātiem, visiem tiem, kuri reāli nodokļus nemaksā, kuriem tad būtu jāspēj sevi uzturēt, bet izrādās, ka nē- to arī viņi nespēj.

Nu – es esmu nolēmusi, ka centīšos izvairīties no jebkādas nodokļu maksāšanas, centīšos rakstīt dzejas un zīmēt gleznas, iestāties populārākajā partijā , lai pēc tam dzīvotu cepuri kuldama uz to muļķu rēķina, kuri tos nodokļus maksā

Es spēju identificēties ar piedirstu avotu , vai izsmeltu un piedirstu un pamestu aku – tā es jūtos

Es principa pēc VIDAM rakstu vēstules un jautāju – bet par ko man atkal nodkļu pieaugums – par ko? Esmu identificēta kā aita, kuru cirpt?

Ļoti ļoti netaisnīga valsts un negodīgi cilvēki , ļoti !

Jauka intervija. Jauks cilvēks.
Par tiem Jāņiem ir tā, ka man tie ir paši paši mīļākie svētki un iespējams tāpēc, ka savulaik Grodu vadītājs Andris Kapusts sīki un smalki stāstīja un kā saka – iestāstīja, kas ir autentisks svētkos un kas jauno laiku uzslāņojums un visas tās nozīmes. Ne katru gadu man tas izdodas – nolīgot un nojāņot pēc savas izpratnes, bet kad izdodas, tad tas ir vairāk kā miljons un dod tādu enerģijas devu, ka pietiek pa trim.
Un vienmēr esmu piedzīvojusi kādu burvību. Piemēram, jāņtārpiņu kolonijas mirgošānās upes krasta zālājā un noguļoties upē – zvaigžņu mirgošanās debesīs – it kā ar acīm miegtu un čau skaisle teiktu – Debesu tēvs un Zemes māte vienlaicīgi
Visādi ir bijis – reiz vārtījos rīta rasā, vēlos lejā pa kalniņu un viss bija pārdabiski skaisti – saule rasā, smaržas un tā, bet – bija nenormāli auksts. Tikusi mājās vārda tiešā nozīmē kratījos drebuļos un pretēji visiem rituāliem biju spiesta dzert groku un tad vēl ilgi nevarēju atsilt.

Ļoti gaidu un negaidu šos svētkus – jo tie paiet tik ātri, ka man tāds skumjš atslābums pēc tiem vienmēr ir.