Zelta profesors
Saistītie raksti
Personība /
13. novembris
Trāpīt mērķī
Viedoklis /
29. oktobris
Vai mākslīgais intelekts var palīdzēt mācību procesā?
Veiksme /
23. oktobris
Pašai sava skola
Personība /
23. oktobris
Hiphopa teicamnieks
Komentāri (16)
Sskaisle 10.06.2020. 10.54
Atļaušos vēlreiz iespert Ikstenai.
Žurnālists Krauze viņu uzaicinājis uz radiostudiju, kā cilvēku, kuram būtu kādas gudras labas domas , ko mums patiekt.
Bet ko Ikstena mums stāsta ?
Piemēram , ka neesot novērtēts Andrejs Žagars – viņa personīgā dzīve. Apžēliņ. Nu lai paliek viņa intīmā dzīve pie viņa – nu nav kā Ikstenai sava veļa par katru cenu jāpārvērš pārdodāmā mākslā . Nav taču novērtēts Žagara profesionālais devums latviešu kultūrā. Mums ir TV filma par brāļiem – cik uzmanīgs pret mammu, pret brāli bija Andrejs, bet mums nav ne nopietna speciālista raksti, grāmatas par Žagaru, ne radio, ne tv raidījums – kas tad bija un kas nebija Andrejs Žagars latviešu kultūrā. Bet Ikstenai lūk – cilvēka orientācija un intīmā dzīve nedod miera – nav visiem to izrādījis. Nu nesaprotu to es , nu nesaprotu.
Vai piemēram, viņa lepojas, ka barojusi nabagus, ka gatavojusi viņiem ēst. Arī es lepotos un to izceltu. Jo es diemžēl pat bomzim CT uzkliedzu, ka nē , ka tos 35 santīmus nedošu. Bet – ja pati Ikstena, vai sasodītais tukšrunis Krauze te nevarēja “panesties” uz tēmu par mūsu sabiedrību – cik netaisnīga, cik nabadzīga mēs esam .
Iedomājieties – 30 gadus neatkarīgi un laikam 3. Eiropas Savienības nabadzīgākā valsts. Jeb abi runātāji tik smalki, ka tikai par to šamapanieti un to labklājību.
Iedomājieties – mēs miljonus tērējam literatūras eksportam, lai vienlaicīgi turpinātu eksportēt savu bāreņus.
Ai nu labi – ko tur – būtu profesionālāka žurnālistika , nebūtu tik daudz ļaunu komentāru , par kuriem kā tāda bāba šausminās Krauze.
Labi – iešu pastaigāties. Kaut kā jau jādzīvo arī tiem, kuri no valsts tik nodokļu maksāšanu saņem
0
Sskaisle 10.06.2020. 10.28
Protams, ka Ikstenas stāstam par divām straumēm nevaru nekādi piekrist.
Ja Ikstenas minētie tulkojumi būtu ārzemju izdevēju atrasti autori un darbi , novertēti un tad tulkoti, tad , protams, cepuri nost. Bet runa taču ir par to savējo pulciņu, par kuru darbiem valsts maksā , lai tie tiktu tulkoti un izietu pasaulē.
Ne velti ir šis nosaukums – radošās industrijas. Valsts iegulda nauda to attīstībai- lai šīs industrijas attīstās un iziet pasaulē un pelna. Piekrītu – jā tas ir pareizi. Bet tomēr jautājums atkal ir
nr1- ko tulko – vai tiešām talantīgākos vai tikai prasmīgākos? Paši ārzmenieki ir izvēlējušies citus autorus – Blaumani piemēram. Einfeldu , piemēram. Kāpēc tā?
nr 2 – par naudu. Vai ir pareizi , ka visa literatūrai paredzētā nauda aiziet dažu autoru reklamēšanai ārzemēs? Kur nauda mūsu literatūrkritikai, valodniecībai, kur nauda lasītājiem?
Kādas ir bibliotēkas? Vienkārši – lai žurnālisti uzraksta, cik bibiliotēkas vispār ir slēgtas, cik
un kādi bibliotēkās ir iepirkumi utt.
Mums nav neviena paša !!! literatūrkritikai veltīta ne radio , ne tv raidījuma. Ikstenas sirdsdraudzene L.Piešiņa ir vienīgā, kura nu jau gadiem ilgi “aplaimo” sabiedrību ar savu literāro gaumi. Tādu ļoti polikorektu un garlaicīgu.
Kalpiņas Domuzīmes ir vienīgais izdevums , kurš pat nav gluži literārs. Mums nav neviena l literatūrai veltīta drukātā izdevuma.
Vai nav daudz par daudz negodīguma un netaisnīguma kultūras nozarē ? Kurai taču būtu sabiedrība īsi sakot jāpadara labāka.
Nodokļu maksātāju naudas tērēšana tik necaurspīdīgi , tik savtīgi – par kādu valsti, par kādu kultūru var būt runa.
Mediji joprojām klusē par to, kā tiks tērēti 32 miljoni kultūrai. Bet tā taču ir mūsu nauda. Mums liks jaunus nodokļus, cels cenas – ikstenveidīgie svinēs dzīvi – bet kas būs ar mums? Maksātājiem?
Nu neesam tikuši daudz tālāk par okupācijas laikiem, nu neesam.
0
Sskaisle 09.06.2020. 09.50
Linda, nu padomā.
Nu paņem rokā šīsnedēļas IR un padomā. NR 1 – kāpēc airbaltic vada Gauss no Vācijas nevis Jānis vai Māris no Latvijas?
Kāpēc Jūrmalu vada Truksnis, kurš to ir nopārdevis visiem maksātspējīgajiem un kāpēc Jūrmala pieder Krievijas krieviem un nevis latviešiem? Sākot ar sanatorijām un viesnīcām un beidzot ar lepnajām villām?
Kāpēc latvieši par Rīgu spēj vien sarakstīt saldsērīgas apceres – kā šeit Bajārs, bet delfos Blūms, kamēr izsaimnieko, piedod, piedirš un izposta krievvalodīgā Saskaņa?
Kāpēc Māris Meiers mierinājumu ir radis Heinrihsona gleznā un skumjo acu sunī un mums spēj nododt vien esības nepanesības sāpes?
Kāpēc vienīgais , par kuru rakstam -zelta cilvēks – ir 90 -gadīgs profesors, kuru būtībā radīja ne šis laiks? Kur mūsu laiku varoņi? KUR?! Skaita tautas dziesmas un svin svētkus ?!
Zini – tu man te nefleitē un necenties spiest uz manu dabu , ka tāda un šitāda. Tu labāk nomaini brilles. Noņem tās sapņotājas brilles un uzliec tās, ko dakters izraksta, lai redzētu kā ir, nevis kā gribētos, lai ir
1
Urga > Sskaisle 10.06.2020. 07.20
Liels klusums pēc profesora intevijas literātu vidū, tikai N.Ikstena pirmdien Latvijas radio Krustpunktos lielajā intervijā A.Krauzem izteica savu viedokli. Ļoti draudzīga intervija sabiedriskajos medijos…
2
Sskaisle > Urga 10.06.2020. 09.34
Sandra Jansone 9. jūnijs, 23:31
Ļoti slikts, lai neteiktu katastrofāli slikts žurnālista darbs. Visu cieņu rakstnieces un žurnālista draudzībai un tuvajām attiecībām. Tāpat dziļa jo dziļa līdzjūtība latviešu literatūras flagmaņkuģa pārcilvēciskajām ciešanām.
Tomēr – vai nebūtu tikai normāli , ja jums abiem būtu elementāra cieņa pret sabiedrību un jūs izskaidrotu mums, kā tad īsti ir ar tiem radošajiem cilvēkiem un viņu naudām. Nē , man nevajag nolikt priekšā Noras Ikstenas bankas kontu izrakstus, tomēr es labprāt uzzinātu, par kādām summām ir runa.
Mediji ir ziņojuši ne vienu reizi vien, ka Latvijas valsts dažādos veidos – caur VKKF, ar tiešmaksājumiem utt. ir atbalstījusi latviešu literatūras tulkošanu miljoniem lielās summās. Es to uztveru kā normālību, ka visi par ienākumiem maksājam nodokļus. Kāpēc Nora Ikstena kā netaisnību uzskata, ka par viņas grāmatu tulkojumiem saņemtā nauda nebūtu jāapliek ar nodokļiem? Izstāstiet mums – parastajiem nodokļu maksātājiem – ar ko šie valsts subsidētie literāti ir pelnījuši tādas superprivilēģijas?
Jo turpina par velti izklaidēt politisko un ekonomisko varas eliti ?
Ļot slikta, ļoti vāja, ļoti subjektīva , es teiktu – okupācijas laikiem līdzvērtīga žurnālistika. Un ir gudri cilvēki, kuri to prot izmantot.
0
Sskaisle > Urga 10.06.2020. 10.09
SKAISLE JATALNIECE pirms 1 stundas
Lūk, tēma jaunai diskusijai. Par VKKF naudu. Kam tā tiek un kam nē.
Šīsnedēļas IR numurā profesors Bībers pasaka to, ko es jau sen teicu – literatūras nozare Latvijā ir kļuvusi par pašapkapošanās pulciņu, kurš piešķir un tērē VKKF naudu tikai savējiem.
Kur tas mūs ir novedis un kas ar mums ir noticis ? Kāda esam – sabiedrība bez literatūras ? Rača rīmēm un Račko romāniem ir desmitiem un iespējams simtiem , reižu lielāka auditorija kā VKKF uzturētajiem literātiem. Kā tad tā?
Nesen biju Mūrmuižā. Gide uzbūra ainu ar pārpildītu zāli. Mauriņa stāsta par Ibsena Pēru Gintu, Pētersons pie klavierēm klusi spēlē Grīgu. Gide saka – vārdi un mūzika pa atvērto logu aizslīd pāri ūdenim. Es gan tā nedomāju. Vārdi un mūzika ieslīd un uz palikšanu, cilvēku prātos un sirdīs.
Tagad mums nekā – ne mums vārdi, ne mūzika. Labi, ka vēl savā starpā te kāds runājas.
Visa valsts nauda aiziet vienos – mūžam izsalkušo un visu laiku vienu un to pašu literātu vēderos. Slikti, ka tā. Ļoti slikti.
0
Sskaisle 08.06.2020. 08.27
Vispār jau kaut ka aizdomājos par mūsu vīriešiem.
Vienkārši nesen noskatījos tādu tv sižetu par Lielvircavas muižu, kur jaunā saimniece saka – mans vīrs ir cēlies no baroniem Firksiem. Un tad atcerējos tās grāmatas, ko esmu lasījusi – par citiem baroniem, kuri arī nav kavējušies aplaimot latvju zeltenes ar savu “debesu mantību”. Un tad Aivars Leitis grāmatā par J.S.Rozi apcerē – kā tas bija – kā tās sievietes, ar kurām gulēja baroni – lielākoties jau tomēr izglītoti, zinoši, protoši, uzmanīgi un smalki, pēc tam izprecināja zemniekiem – darbos notriektiem, garā nospiestiem , dzīves pazemotiem vīriešiem … kā tur bija – kas tur iekšā mutuļoja tajās daudzajās ģimenēs. Cik bija sievietes, kuras samierinājās ar savu latviešu vīru un no attiecībām ar kungiem paņēma to labāko un gaišāko savai jaunajai dzīvei , bet cik bija tādas, kuras atlikušo mūžu rūga un dumpojās pret tādu likteni.
Nu un tad – tie strēlnieku laiki, kad tieši latviešu vīriešus izkāva kā lopus, tad atkal 2.pasaules karš, kad atkal tieši latviešu vīrieši visenerģiskāk skŗēja uz kara kautuvi un tad protams, šis represiju laiks ….
Tētis – mans tētis nodzēra mums bērniem domāto naudu, mūs nevis pēra un audzināja , bet sita, tikai tad, kad bija piedzēries un parasti, ja mamma nebija mājās un nevarēja mūs aizstāvēt. Tagad domāju, ka viņš tādā veidā izcieta to, ka viņa sapņi, viņa mērķi nespēja pacelties pāri paša gribas un spēka trūkumam.
Neapskaužu šodienas Latvijas vīriešus. Nav viegli šajā vispārējā bandītisma valstī būt brīvam un godīgam, uzturēt ģimeni , nodrošināt labklājību .
Jā un vēl – nesen biju centrāltirgū – tikai krievu valoda, tikai no kaimiņvalstīm savesti produkti. Un pēkšņi viens bomžuks latviski prasa naudu , mazs knaps vīriņš – neiedevu. Bija nikna un dusmīga, tagad nožēloju. Prasīja jau tikai santīmus. Bet tramvaja pieturā pavisam jauns , stalts , brašs bomžuks rakņājas pa atkritumu grozu, baro uz apmales sēdošās kaijas un sarunājas ar tām -protams, latbviski.
2
Sskaisle > Sskaisle 08.06.2020. 08.33
Ar to gribēju teikt, ka mums šodienas latviešu literatūrā, kad nu esam it kā brīvi un neatkarīgi, nav – mums nav inteliģenti, gudri , zinoši , talantīgi cilvēki, kuri spētu tvert dziļi un plaši sabiedrībā notiekošo. Nu nav – ir tikai gļēvi , jēli sieviešu vai ja vīrietis autors – sievišķīgi šļupsti, bēgšana bērnu un fantāzijas literatūras pasaulē.
Kapēc Mērnieku laiki tā noklusēti? Lielos zagļus cel godā, mazos pakar. Nesen man stāstīja par vienu valsts iestādi, kurā mazie darbu vadītāji apzagušies. Polcijas šos saņemusi ciet un sodi – kuram naudas sodi, kuram būs jāiet cietumā. Bet joks esot tāds, ka iestādes šefs zogot regulāri, atklāti un kā saka cieti un vēl kā saka – ne velni, ne svētie šo nespējot gāzt , jo esot partijas biedrs.
Lūk, latviešu trulība – nespēja saprast – pirms zagt – iestājies partijā -kādā varas partijā un tad drīksti visu –
To es gribēju teikt, domājot par latviešu vīriešiem , bet nu jāsteidzas darbus darīt un tad ir tā, kā ir
0
lindab456 > Sskaisle 08.06.2020. 11.30
Pazīstams stāsts par vācu asinīm, muižas dārzniekiem un vagariem, un tomēr, runājot par latviešu vīrieša skarbo raksturojumu, atļaušos oponēt, šķiet šoreiz ir iebraukts auzās jau sākot ar šķirošanu dzimtēs. Nav tālu jāmeklē – Dainās ir viss tautas dvēseles skaistums un bagātība. Darbs nav netīrs un zems, tās nav ciešanas, bet uzsvars ir uz tikumu.
1
Sskaisle > lindab456 08.06.2020. 11.40
Nu ko Tu , Linda – mēs nesaprotamies. Ja Tevi nokalpina kā vergu un Tavus darba augļus atņem , ja Tu pretojies tam, Tevi piekauj, vai nosit vai sakropļo – aizmirsti par tautas dziesmām
Nestāsti te pasaciņas, nesapņo – mosties , kad pastiprināja klaušas – 19.gs. -nevis tautas dziesmās bet spirtiņa mūsu vīri – spirdzināja savas dvēseles.
Nu nevaru – nu nevaru saņemties un izlasīt Upīša Plaisa mākoņos – bet ai kā vajadzētu
1
lindab456 > Sskaisle 08.06.2020. 16.29
Bez tālejošiem secinājumiem -kam būtu jānotiek, lai Jūs mainītu savu dabu? Bet Jūs runājat par veselas tautas raksturu un dabu. Vai klaušas un šķūtis lika aizmirst par godiem, tradīcijām, skaisti padarītu darbu, cilvēka cienīgām attiecībām? Spirta brūži un krogi vairoja muižu labklājību uz latviešu nabadzības un genofonda rēķina, bet vai tādēļ var runāt par kādu kultūras pārrāvumu? Ar darbu tika izpirkta sava zeme un dēlus sūtīja skoloties, jo spēja novērtēt garīgo izaugsmi, izglītību un tās dotās iespējas.
1
Sskaisle > lindab456 08.06.2020. 17.01
Dīvains uzstādījums, ko tad tas mainītu, ja es aizietu uz klosteri vai prieka māju?
Jo svētkus svinēja gan toreiz gan šodien – goda mielasti tādi – ka galdi lūst. Jautājums – kas pie tiem sēdēja toreiz un kas sēž šodien.
Kurā brīdī tad tas DIŽAIS tautas tikums pazuda un tā vietā vien čekistu smaidi un atraugas?
Manā vērtējumā to visu – kādi esam, vislabāk ir aprakstījis Andrejs Upīts Zaļajā zemē. Un tās tīrās tautas dziesmu dvēselītes sen ir izkautas. Ja tā nebūtu – tad čekistu maisos nebūtu tik daudz kultūras un radošo cilvēku.
Ienāca prātā kaula liktens no ādažiem. Vai vesela epopeja tautas vēsturē – džemmas skulme dzimtas likteņi
Tautas dziesmas kā dzidrs avots, kur padzerties, lai stiprinātos un izdzīvotu. Ne jau lai dzīvotu kā tautas dziesmās
1
lindab456 > Sskaisle 09.06.2020. 00.04
Manuprāt svētku svinēšana, līdzīgi kā darbs, daudz ko pasaka par cilvēku, viņa garīgajām vajadzībām, spēku, piederību, perspektīvām. Ir cilvēki, kas svētkus nesvin – ir bijusi iespēja iepazīt. Varētu teikt, ka tas ir kurzemnieku raksturs, bet patiesais iemesls ir traumatiskā pagātnes pieredze – kara sekas, okupācijas gadu kultūršoks, kas izpostīja pamatus un neļāva atgūt dzīves saturu un jēgu – ne visi glābiņu meklēja alkoholā.
0
IneseTK08 04.06.2020. 17.14
Paldies. Žēl, ka tik īsi. Gribējās lasīt vēl un vēl.
Visbrīnišķīgākais pasniedzējs pasaulē. Ņēmu pie viņa visus iespējamos kursus, arī par tēmām, kas īpaši neinteresēja, jo gribējās uzsūkt pēc iespējas vairāk no viņa plašuma.
0
Zane Vīksne 04.06.2020. 16.29
Izcili! Paldies par šo interviju!
0
not mii 04.06.2020. 12.55
priecē, ka latviešiem ir tāds Bībers, cik tad viņiem ir to upīšu, pelšu, virzu?- a bērni ta jāmāca. Līdz Rainim – kā līdz Mēnesim, a līdz Endzelinam – kā līdz Saturnam – un es te nedomāju radošumu, bet godīgumu. A bērni sacer tādas slavas dziesmas, jo nekā cita nezin?
0