Dzīves svinēšanas trešais cēliens 32

Komentāri (32)

Atis Priedītis 24.05.2020. 16.44

Vienmēr jau esot jāsaka patiesība, kaut vai tā ir ļoti neērta. Neskatoties, ka jau esmu izdevis astoņas autorgrāmatas, no kurā četri ir dzejoļu krājumi lielie masu mediji mani pilnībā ignorē. Joprojām nesaņemu atbildes uz savām vēstulēm. Gan jau kaut kad uzzināšu arī cēloni šādai rīcībai. Fakts, ka cilvēkam, kurš aktīvi raksta kopš 20 gadu vecuma iespēja publicēties ir pavērusies tikai 65 gadu vecumā, patiesībā ir unikāls. Unikāli ir arī mani regulārie aizliegumi. Šobrīd saņemu ļoti daudz lasītāju vēstules, kuriem patīk mani dzejoļi. Un saprotu arī to, ka oficiālajai kritikai būtu mani kā dzejnieku “jānolīdzina līdz ar zemi”. Tikai neviens vēl to nav uzdrošinājies izdarīt. Pat vēl vairāk – privātās sarakstēs arī daži no oficiāli popularizētajiem dzejniekiem atzīst, ka dzejoļi ir ļoti labi. Bet kā saka “čekas kritiķiem” ir citi uzskati un viņi tiek respektēti. Tāds dzejnieks kā Andris Marts (tas ir Atis Priedītis) vienkārši neeksistē.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Atis Priedītis 25.05.2020. 10.11

    Es domāju, ka ir diezgna sarežģīti.

    Viena lieta jāsaprot, ka katram māksliniekam ir savi cienītāji, tie ir jāiegūst un jāspēj noturēt. Šai ziņā – pozitīvā ziņā es domāju – var mācīties no ikstenas, jo viņa patiešām milzu enerģiju veltījusi savu darbu reklāmām. Kas sunim asti cels – nu tā ir skarbā īstenība , ar kuru jārēķinās.

    Tad cita lieta ir tā, ka jauni laiki, ir informācijas un iespēju pārbagātība un patiesībā ikvienam ir jācīnās par sevi – kurš neprot – piemēram, mans favorīts Jānis Einfelds klusē – viņu tad arī apritē neviens neiekļauj. Laligabai nominē šļupstus un vaidus un pļāpas un to tad arī apbalvo.

    Tad te ir tā vēl cita lieta – es esmu droša, ka laligabas saimnieki apzināti nogrūž zem ūdens talantus , neļauj tiem pat uznirt, kur nu vēl elpot. Nu kaut vai tādu košeļevu nominē balvai, bet tāds Einfelds pat netiek kā saka – apskatīts kā variants.

    Vēl es domāju – ka vērojot situāciju – par siles literātu viegli kļūt, ja
    nr1 –
    iekļaujies sistēmā – kā man savulaik Līvija Rezevska teica, ka okupācijas laikā Mākslinieku savienībā varēji tikt uzņemts tikai ar biedru rekomendācijām, bet tās varēji dabūt tikai tad, ja biji gadiem ilgi glaimojis. Kad nu tevi uzņēma – tad bija jālokās tālāk, lai saņemtu valsts pasūtījumus un pat balvas. Šī čekistu laiku sistēma nemaz nav mainījusies.

    nr2- spriežu, ka viegls un īss ceļš uz sili ir arī tad, ja esi beidzis Literāro akadēmiju vai kādus citus literāros kursus. Arī tā ir vispāratzīta prakse – nu kaut vai izvērtējiet tā sauktās jaunās zvaigznes literatūrā – vecie buki slavē – jo zin, ka patiesībā jaunie ir vāji konkurenti un tieši tei ir labi, slavē arī paši skolotāji , kuri gandrīz 99% gadījumu ir arī recenzenti.

    Literatūrkritika kā tāda ir iznīcināta. Tad nu tādas melgalves ievas stāvus lec Daugavā , bet – kā saka – velti mīlēts –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Sskaisle 25.05.2020. 12.27

    Šobrīd pastāv tikai politizēta literatūras kritika. Kaut vai fakts ar kādu sajūsmu un interesi tika uzņemta un reklamēta “čekas maisos” esošā Valda Atāla atmiņu grāmata. Un pilnīga noklusēša par okupācijas laika aizliegtā komponista Ata Priedīša atmiņu grāmatu “Gan jau rīts mūs atradīs”. Godīgi gan jāatzīst, ka sākotnēji grāmatas tapšanu ļoti atbalsītīja kāds ļoti nozīmīgs rakstnieks. Taču tiklīdz uzzināja, ka rakstu arī par VDK vajāšanām, visa viņa interese zuda pilnībā. Saprotu, ka rakstnieku un masu mediju vidē valdošais ir Māras Zālītes uzskats – “Nekādu aizliegto radošo cilvēku nav bijis un nav bijis arī nekādu vajāšanu.”

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Atis Priedītis 25.05.2020. 13.31

    Ati – domāju, ka tad , ja nav nekā cita – ne draugu, ne atbalstītāju, bet ir tikai ienaidnieki un skauģi – tad mākslas darbu var glābt kaislība. Tas ir – darbam ir jābūt tik kaislīgam , ka ir vienalga vai autors nāk no Debesīm vai elles.

    Vakardien arte tv skatījos raidījumu par sieviešu lomu mākslā , tai skaitā mākslas menedžmentā. Un tur rādīja Polloka darbus un par tiem stāstīja un zini – es izjutu kaisli – varbūt tas nav īstais vārds – kaisle , bet – kaut kas tāds, kā dēļ bija vērts dzīvot, kaut kāda tāda paradīzes bauda – it kā sēdi savā dīvaniņā un aiz loga atkal lamājas krieviski , bet es ‘” redzu Polloku””. Esmu gatava grauzt maizi un dzert ūdeni, lai tikai spētu atkal tikt pie dzīvas gleznas – tas ir brīnums un tāds ir māksliniekam jārada . Viss pārējais ir pārejošs – jā kādam noderīgs , bet aizejošs nebūtībā ar to kādu, kamēr Polloks …

    Vai tad Kaudzīši bija mīlēti un atzīti?

    Vai Einfelds ir mīlēts un atzīts?

    Tikko lasu račko izdevusi kārtējo seksa dižpārdokli. Tā gan ir reklāma, jo vispirms jau jāpārdod untad tik var teikt – dižpārdoklis vai nē, bet redz – visi cīnās

    Tie mūsu ministri tā uzvedās, ka brīžiem iedomājos, labi, ka vēl nešauj nost – ka tik mūs lamā un baida

    Tā kā – atgriežamies pie tā, ka esam čeksitu valstī un ka viss ir sarežģīti

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Sskaisle 25.05.2020. 15.48

    Man šobrīd jau ir pietiekoši daudz lasītāju un atbalstītāju. Cilvēki man raksta vēstules ar atzinīgu vērtējumu. Un fakts, ka lielie masu mediji manu esamību turpina ignorēt tikai apliecina, mana rakstītā patiesumu. Šobrīd tiešām “zaļā” gaisma ir tiem, kuri bija saistīti ar VDK un kompartiju. Cilvēkiem, kuri tika vajāti iespēja publicēties arī šobrīd patiesībā ir liegta. Visu glābj neatkarīgās izdevniecības. Tā ir vienīgā iespēja gan par savu naudu, mazās tirāžās tomēr publicēties. Faktiski jau varu uzskatīt, ka esmu atzīts par it kā brīvās Latvijas disidentu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Atis Priedītis 25.05.2020. 13.40

    Par to čekistu valsti. Nez kāpēc ienāca tāda doma prātā. Savulaik biju STO un ar sabiedrisko transportu aizbraucu uz KARLA MILĒ parku un muzeju. Izrādījās, ka biju “paņēmusi” Latvijas laiku un bija jāgaida 2 stundas līdz muzeja atvēršanai un 1 stunda līdz parka atvēršanai. Aizgāju uz krastmalu un nelielā pļaviņā atgūlos un skaitīju mākoņus. Garām staigāja zviedri ar un bez suņiem un katrs uzskatīja , ka ir svarīgi pajautāt vai man viss ir kārtībā. Kur bēgt man nebija un nācās pacietīgi atbildēt, ka viss ir labi ar mani.

    Nesen nūjojot baigi piekusu un arī uznāca tāda ēšanas grēka kāre, ka nolēmu atgulties pļaviņā kādā Rīgas parkā , ap plkst 9 no rīta. Neviens , ja nu vienīgi kāds eņģelis nelikās par mani ne zinis – guļ tur tantuks, neguļ, mirst nost vai skaita mākoņus – šai sabiedrībā cilvēks ir nulle. Protams, tā nebūt nav literātu vaina, bet kaut kādā ziņā – ir jāatzīst, ka mēs visi esam nožēlojami un čekistaini un visi to labi apzinamies un tad ir tik nenormāli saldi, ka nāk mūsu daudzcietušās literātes un stāsta – cik visi citi slikti, cik ļoti mums citu dēļ jācieš

    Vai var teikt arī tā – kāda sabiedrība esam, tādi ir mūsu literāti

    Un redz bulgārs Krastev sakaa, ka tāpēc, ka esam austrumeiropieši – korumpanti un slepkavnieki – tvnet ir raksts par to

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 24.05.2020. 11.36

Lūk, tvnet ir garš raksts – kāpēc Latvija ir neizdevusies valsts.

Es domāju, ka tāpēc, ka esam čekistu varā.

Ikstenas Mātes piens ir labs ideoliģisks līdzeklis – nu padomājiet – okupācijas vara, kuras dēļ cilvēki zaudēja prātu un dzīvības.

Kaut vai Ata Priedīša liecības.

Bet – neuzskaitīšu , cik bieži, bet ik pa laikam taču lasam – tāda un tāda slimnīca nakts laikā izlikusi nabagu uz ielas un tas nosalis, vai pazudis.

Apmēram pirms 10 gadiem, kad Ģintrmuižā strādāja mans brālis, viņš tā arī teica, ka ļoti daudzi pacienti ir sociālās katastrofas upuri. Slimnīcas direktoram nav finanses visu nepieciešamo zāļu nopirkšanai, bet turēt pacientu ilgāk par mēnesi – ārsta vaina, neprot ārstēt. Bet nu jāliek uz ielas, jo slimnīcai nav naudas tāda uzturēšanai, bet naudanav arī tuviniekiem un pagastam. Izliek uz ielas – kas vainīgs ? ! – necilvēcīgs ārsts.

Izdevusies valsts? Tiešām?

+2
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Sskaisle 24.05.2020. 11.40

    Brālis bija nodaļas vadītājs. Ierodas veselības inspekcija. Nodaļā nav visi vajadzīgie dezinfejcijas līdzekļi. Sods. Naudavalstij nav, bet slimnīca maksā sodu.

    Cik zinu – bet no runām, ne dokumentiem. Vietu skaits šādās slimnīcās ur samazināts un neārstēti cilvēki dzīvo starp mums. Bet VM noteikti uzskata , ka problēma atrisināta.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Sskaisle 24.05.2020. 11.45

    Aizvakar pa nakti nenormāli kliedza kaimiņiene. Pirmajā brīdī pamodusies – sastingu. Par cik logs vaā – sajūta, ka slepkavo tepat istabā. Izrādījās , ka piedzērusies un
    izkliedz kā saka savas krievietes sāpes

    Šonakt sētā viens caur otru kliedz – no počemu – nu Dostojevskis to dzirdētu – taptu jauns romāns – tik daudzietilpīgi brēcieni – no počemu. Parasti es tad zvanu policijai – bet šonakt uztaisīju kafiju, skatījos zilrozā debesīs, klausījos rīta putnos un dzērāju – nu počemu un domāju – nu počemu?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 24.05.2020. 10.28

Čekas klaudzinātājs un vienlaicīgi viens no okupācijas laika ģēnijiem – Imants Ziedonis – krājums Taureņu uzbrukums –
Ko dara Barons? ….
” Mazs mākonītis lidos Visumā,un kartēs astronomiskajās -“Balti, jauns tauriņveida zvaigznājs” stāvēs rakstīts. Un citas ciltis aizpoldīs šos krastus, kas ir tik nežēlīgi bijuši pret mums.”

1983

+3
-2
Atbildēt

0

Sskaisle 24.05.2020. 09.50

Ja par Rakstniecības un Mūzikas muzeju. Uzskatu to par tādu spilgtu un dziļi simbolisku piemēru tam, ko apmēram pirms 2 gadiem LTV1 raidījumā 1:1 teica literāts, dziesminieks, represētais un čekas klaudzinātājs Valdis Atāls – proti, ka 4.maijā mainījās Latvijas valsts nosaukums, bet okupācijas vara savas varas pozīcijas saglabāja.

RMM centīgi demonstrē gļēvo iztapīgo pakļaušanos čekas varai Latvijā –

Nr1 – svēti esmu pārliecināta, ka muzeja direktore drīzāk apēstu cepyri un kurpes, nekā visai sabiedrībai atgādinātu faktu, nosaucot konkrētus ciparus, cik miljonus Latvijas valsts zaudēja , kad tika atcelta RMM ēkas Pils laukumā renovācija. Cik melīga ir saeima, VNĪ , politiķi, kuri Marsa laukuma koku izciršanai kā argumentu min valsts naudas taupīšanu, kamēr – RMM ,JRT – būvnieku valsts budzetam zaudētos – izķērnātos miljonus noklusē.

Nr2 – literatūra ir katras nācijas pašapliecināšanās, identitātes , galu galā pastāvēšanas arguments – valsts simtgadē- kad 60 milj bija budžets – no literatūras un mūzikas vēstures mums sabiedrībai netika lielais nekas!!! Ja neskaita NT izliktās Raiņa krekla pogas un spieķis un dažas Aspazijas apkārtvadātās personīgās lietas. Lekcijas, izstādes, klasikas lasījumi, izglītojošas filmas, raidījumu cikli – nulle.
Simtus tūkstošus liels budzets – no kā sabiedrībai – nulle.

Nr3 – varbūt pats ļaunākais – čekistu labāko paraugu cenzūra. Atveriet muzeja mājas lapu – kur sadaļa – diskusijas. Tādu diskusiju nav. Vispār nekad nav bijušas. Kam gan citam, ja ne valsts finansētai literatūras nozarei būtu jāveicina kritiskā doma, vispār domāšana sabiedrībā!?!
Bija LTV1 100gr kultūras diskusiju ceturtdienas, bet čekistiem tas bija par daudz brīvi un to slēdza.
Bļedj – tā pati māra zālīte radošās inteliģences konferencē jaunās protēzes zibinādama lamāja tautu, kas bēg no čekistiem, kamēr ne pušplēsta vārda nespēja pateikt par nepieciešamību beidzot likvidēt čekistu darba metodes un virzīties brīvi domājošas sabiedrības virzienā.

Iedomājieties – atveru RMM mājas lapu – ir maijs – mūsu lielā dzejnieka Ziedoņa mēnesis. Bet no mājas lapas uz mani skatās Diroņina Lasmane – gluži kā LTK veterāne , kuru okupācijas laikā ideoloģijas stiprināšanai apkāra ar ordeņiem un vazāja apkārt, jā un protams – ministrs puntulis – kā vienmēr pašapmirrināti un pārliecinoši smaidīgs….

Par Ikstenas “ražojumu ” neko nevaru teikt. Vien to, ka acīmredzot izvēlēta čekistiem uzticama, politkorekta literāte, kura tad zinās ko un kā mums sabiedrībai būs zināt un mīlēt.

Ja tiesu sistēma godīgi atzīst, ka tajā valda čekistu gars un tradīcijas, tad literāti liedzas -brēc līdz debwsīm kā par tautas un valodas izdzīvošanu gādājot. Kamēr tā pati ikstena perfekti parāda , ka viss sākas un beidzas ar pašlabumu.

+3
-1
Atbildēt

3

    Sskaisle > Sskaisle 24.05.2020. 09.54

    Kā okupācijas laikā literāti triecās paši un tika triekti uz Rietumiem apliecināt, cik augsta kultūra ir okupētajā Latvijā , tā šī tradīcija turpinās – sūds par to, kas notiek Latvijā, galvenais ka ikstena runāja the guardian un kongresa bibliotēkā.
    Nu – vai augstāka laimelatviešiem varbūt -iedomājieties – bbc – un ikstena un vērdiņš – un stāsta tiem nodzertajiem britiem, kā cietuši okupācijā un cik laimīgi ” brīvā” Latvijā.
    Meli, liekulība, superdārga valsts propaganda.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Sskaisle 24.05.2020. 10.06

    Ja par tiesu un literatūras nozares vienojošo čekistaino garu …
    Lūk, šajā numurā Ieva Struka raksta par Vizmu Belševicu. Represētu, bet ļoti talantīgu dzejnieci. Pat čekistu laikā viņas dzeja, viņas vārdi skanēja biežāk

    Satversmes tiesas pr- Ziemele uzskatīja , ka vērtīgāk šodienas latviešu sabiedrībai būs , ja tiks slavināta līdz debesīm čekas laiku zvaigzne zālīte māra, nevis kaut viens čekistu laika literāts – represētais

    Domāju , ka tieši šīs uzticības čekistu laiku un sorosa laiku personībām dēļ ziemeli atkārtoti apstiprināja par ST vadītāju un šī iestāde klusi – kā kondicionieris lēni tērē budžetu – vecās tradīcijas sargājot…

    Godīgi – bezcerīgi , nu ir tas bezcerīgi – 30 gadi neatkarīgā valstī – bet zem čekistu smagās asiņainās rokas

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Sskaisle 24.05.2020. 10.13

    Nespēju iedomāties, ka šodienas Latvijā publiskajā telpā, sabiedriskajos medijos risinātos diskusijas – literātu un varas attiecības – klaudzināšana čekai padomju okupācijas laikā.
    30 gadi neatkarīgā valstī, bet baidamies spriest par savu pagātni. Kur nu vēl tagadni vai nākotni.
    Baidamies un nespējam un tad čekisti visu izdara mūsu vietā.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Sskaisle 22.05.2020. 09.14

Tad vēl. Nu godīgi – patiesībā man īsti nav tiesības spriest par jaunāko latviešu literatūru, jo pamatā tās grāmatas tikai
pāršķirstu. Nu nav man intetesanti. Viena vienīga ņaudēšana, pīkstēšana, metaforu jūras desmitiem lappyšu garumā un beigās čiks.

Un – man trūkst zināšanu, trūkst pieredzes, to, kā es par to jūtos formulēt vārdos.
Daļēji man palīdz šodien satori izlasītais J.Taurena raksts par koloniālismu kultūrā. Par bijušo okupēto nespēju brīvi, neatkarīgi domāt un rakstīt. Lūk, to es par 101% attiecinu uz šodienas latv lit. Viss ir slikti, visi ir slikti – visi citi vainīgi – alleluja !

Lūk ir tāda Nino Haratašvili – gruzīnu izcelsmes vācu rakstniece. Sarakstīja bestselleru – Astotā dzīve. To mēdzot dēvēt par gruzīņu Budenbrokiem.

Jā – izcili viss, kaut gan – par daudz ļaunā, par maz mīlestības tai stāstā- priekš manas gaumes.

Tomēr pats būtiskākais ar ko šis vācu gruzīņu romāns atšķiras no latviešu jaunākās literatūras – tas parāda sabiedrības iesaisti, līdzdalību, līdzatbildību visos vēsturiskā laika notikumos. Nav šis striktais nodalījums , kas myms – kā mēs ciešam, slikto citu dēļ.

Nu labi – nav laika, bet īstenībā -kamēr ikstena priekā uzvelk baudpilnu dūmu, tikmēr es “štukoju” kā man izdzīvot grimstošas latviešu kultūras apstākļos

+4
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 22.05.2020. 08.37

Vakardien tvnet bija garš raksts par to kā Bordāna JKP – šoreiz ar min. Šuplinskas uzdarbošanos – turpina virzīt Latviju putina krievijas virzienā – tas ir – turpina graut un iznīcināt trauslos mūsu demokrātijas sasniegumus. Un konkrēti – panākt izmaiņas likumā par interešu konfliktiem, kad amatpersonām nav jāuzrāda un jādara sabiedrībai pieejama informācija par ienākumu avotiem un apmēriem.

Viens no šupkinskas runas vīriem – tāds Vilks saka – ka sabiedrību tāpat neinteresējot tie amatpersonu ienākumi, ka neviena amatpersona neesot notiesāta un ka tāda likuma redakcija kā šobrīd nekādu
korupciju nemazina un tāpēc – davai – atceļam demokrātiju kā tādu.

Tik brutāli barbariski meli – kā pa tiešo nākuši no kremļa !

Un atkal ir 101 kopsakarība. Lūk, Dumbere slavē ikstenu – radīta rakstnieku māja Venstpilī – pateicoties tai – literatūra zeļ un plaukst – viss notiekās. Bet Dumbere – protams, ka neuzdeva jautājumus – kuri ir kritiski domājošajai sabiedrības daļai – proti – vai Latv Lit Centrā ” pazudušie” vai
tomēr nozagtie nepilna miljona eiro – valstij ir atgriezti? Ikstena bija LLC dibinātāja un cik noprotu – arī likvidētāja – nu tad attiecīgi īstā persona, kurai šo jautājumu uzdot.

Kas notiek pašā rakstnieku mājā oligarha lemberga aizvējā kādu priekšstatu var gūt izlasot Ingas Gailes Neredzamie.

Es izlasīju KM mājas lapā atskaiti par fin gadu RM Venstpilī, ko parakstījusi A. Konste. Uzrakstīju vēstuli KM – toreiz min Melbārde , ar lūgumu prrcizēt faktus, t.sk. par LLC 700 000 eur. Skaidrs, ka divi gadi pagājuši un atbildes nav. Nebūs arī. Jo – teiciens par rejošiem suņiem , kad karavāna iet tālāk – tas nav atcelts. KM naudu ir sadalījusi, kliedzējiem rakstniekiem mutes aizbāztas , pielīdējiem arī un nevirns likums nenosaka , ka ministrijām jāatbild uz nodokļu maksātāju vēstulēm ar jautājumiem par nodokļunaudas tēriņiem.

Tāda viena kopsakarība starp literātu pasaules kremliskumu, kas strauji pāriet uz visas sabiedrības kremliskošanu.

+3
-2
Atbildēt

1

    Sskaisle > Sskaisle 22.05.2020. 08.59

    Cita kopsakarība – Ikstenas Mātes pienu negribēju lasīt. Kā amorāla, neētiska grāmata man bija viņas romāns amour fu un sev teicu – viss, nepatīk ikstenas darbi -nelasi.

    Bet – tā reklāma par Mātes pienu bija tik grandioza, tik intensīva, ka nolēmu – jālasa. Piezvanīju mammai, lai dabū to grāmatu no bibliotēkas. Izrādījās – nav un nebūs bibliotēkā. Jāpasūta un tad bibliotekāre meklēšot, kurā Latvijas bibliotēkā grāmata ir pieejama un tad to piegādāšot. Bet uz šo grāmatu jau esot rinda. Ieintriģējos .
    Sūtīju mammu uz bibliotēku otrreiz. Lai pārbauda vai tur ir Bank. 18 un MB Svina garša u.c. no tās sērijas. Neesot.

    Tagad jau principa pēc apzvanīju studiju un skolas biedrus un veicu telefonisku izpēti. Saīsinot – visā Latvijā sit. līdzīga – bibliotēkās jaunākā latv lit vispār nav , tikai novadu cb kaut kas – nedaudz.

    Kā ir šobrīd – nezinu. Nu jau man vienalga. Vairs necenšos visu dabūt un izlasīt. Ja gadās pa rokai – jā. Ja nē – iztieku.

    Bet – tas fakts, ka Latvijas valsts tērē miljonus literātu uzturēšanai – viņu dzīves svinēšanai un vienlaicīgi pat eirocentu nav gatava, nav spējīga ieplānot sabiedrības interesēm – nu kaut vai tās pašas grām. bibliotēkās – nu tas ir vienkārši tā apokaliptiski …

    Jau minēju, ka pirms mēneša spiegel.de lasīju interviju ar Vācijas kultministri. Žurnāliste agresīvi pārmet, ka lūk, radošie gan tiekot atbalstīti, bet ka tas taču esot maz – 2- 5 000 eur ikmēneša stipendija u.c. Uz to ministre atbild, ka jebkurš kultūras budžets jāveido tā, ka nauda tiek tērēta gan kultūras radītājiem, gan patērētājiem. Ka nav nozīme valsts finansētai kultūrai, ja tā nav pieejama vai saprotama sabiedrībai.

    Kā ir pie mums – jā biedri čekisti, viss ir kā kārtīgā čekistu valstī …nekas vai gandrīz nekas nav mainījies kopš okupācijas laikiem. Un puntulim ir 100 % melbārdes retorika – iebarot radošos, lai slzvē valsts varu – cik tā izcila , par spīti neizdevušās valsts statysam

    Ne ikstena, be dumbere nespēj ” pacelties” līdz vispārības līmenim – rubina katra savu nabiņu – žēl, ka tā , protams

    +4
    0
    Atbildēt

    2

    Jānis Lakijs > Sskaisle 22.05.2020. 14.39

    Nevis “Mātes piens”, bet “Padomju piens”
    https://www.youtube.com/watch?v=1UbBgTJWmHA
    Vienā brīdī nobijos, ka pasta darbiniece tūliņ bučos Ikstenai roku 😀

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sunflower > Sskaisle 23.05.2020. 15.40

    Es izlasīju “Mātes pienu” un es neesmu sajūsmā

    +3
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Sunflower 24.05.2020. 10.22

    Es apņēmos šo grāmatu lasīt tā – it kā es esmu literatūrkritiķis Marsels Reihs Ranickis. Un man jāspēj ļoti konkrēti un spilgti un tieši analizēt – kas patīk, kas nē, kāpēc. Tāda nostāja man palīdzēja, jo emocionāli jau bez lasīšanas izjutu nepatiku.

    Un – tā noteikti nav ne labākā, ne sliktākā latviešu jaunākās prozas grāmata. Bet – lūk, sašūmējos, ka kārtējā latviešu ciešanu estetizēšana, lai neteiktu dievišķošana līdz reliģijas līmenim.

    Brālis man ir psihiatrs, no viņa zinu , ka krievu- padomju psihiatrija ir tāds pats zīmols pasaulē, kā krievu balets. Saku brālim – vai tiešām ģimene nevarēja vismaz mēģināt glābt to sievieti. Brālis atbild – ka nē. Ka psihiskas slimības nav tik vienkārši atpazīt un tādus pacientus ārstēt. Un iedeva man lasīt Utināna grāmatu, kuru vēl neesmu izlasījusi.

    Domāju, ka valsts virzīja atbalstu Mātes pienam ikstenas – gan politkorektuma, gan enerģiskuma, nevis izcilības dēļ.

    +2
    0
    Atbildēt

    2

    Sunflower > Sskaisle 24.05.2020. 10.29

    Ja vēlies, aizsūtīšu Tev to grāmatu, varu Tevi atrast FB

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Sunflower 24.05.2020. 11.27

    Mīļš paldies, grāmata man ir. Tik jālasa.

    Bērns man uzdāvināja Saīda Orientalism. Kad atbrauc – atved FT , the Economist. Prasa vai http://www.politico.eu esmu izlasījusi to un šito. Bet , ja visu izlasīšu – nebūs laika komentāru rakstīšanai🤓

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sunflower > Sskaisle 24.05.2020. 11.36

    Tad jau labi 🙂 Man gadiem šī grāmata stāvēja plauktā, līdz izlasīju. Es arī sapratu, kas man vēl nepatīk grāmatā un intervijās – vainīgo meklēšana ārpus sevis un nodevība ir kā vadmotīvs

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Sskaisle 24.05.2020. 15.11

    “krievu-padomju psihiatrija ir tāds zīmols…”
    Par padomju psihiatriju publicistiski skaudrajā memuārliteratūrai piepulcināmajā E. Pauls-Vīgneres veltījumā dēlam “Ulis” – vairāk jautājumu nekā iespējamo atbilžu.
    Varbūt – “No cietuma tu iznāksi, no psihiatriskās iestādes – nē.”(T. Viljamss)

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 25.05.2020. 09.57

    par memuārliteratūru neko nevaru komentēt – nezinu.
    Bet -atkal tāda situācija. Mana tante šodien iet uz krematoriju – kremēs viņas draudzeni. Tante apgalvo, ka Stradiņu slimnīca ir nāves fabrika, ka visi viņas draugi un radi, kas tur nonāk, pēc tam tiek vesti uz krematoriju.
    Savukārt, mans brālis ārsts, saka, ka Stardiņos ir pasaules līmeņa ārsti un ka tā milzu problēma, ko valsts nerisina un kā mēs tikko sapratām – nerisinās – ir tā, ka šos ārstus spēj apmaksāt tikai pati bagātākā sabiedrības daļa. Tāpēc ir tā, ka nabagus ved uzreiz uz krematoriju, kamēr bagātie izārstējas un brauc mājās

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Sskaisle 25.05.2020. 14.37

    “krievu -padomju psihiatrija ir tāds pats zīmols pasaulē kā krievu balets.”
    Salīdzinājums ir izdevies trāpīgs – augsta profesionalitāte, prestižs neizslēdz dubultu dabu ar sociāla beztiesiskuma un politiskas pērkamības tumšo pusi, ja runa ir par nedemokrātisku režīmu.
    Augusta puča laikā Lielā teātra balerīnas virpuļoja Čaikovska “Gulbja ezeru” TV ekrānos – uzskatāmi nodemonstrējot mākslas un mediju lomu un vietu totalitārā sistēmā.
    Par psihiatrijas lēno atraisīšanos no padomju skolas – tepat, 2013. g. IR publikācijā: “Gribu būt brīvs!”(DZ. Regina Jansone), un ne tikai, par šo tēmu ir daudz rakstīts, bet gaismu tuneļa galā neredz.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Urga > Sunflower 24.05.2020. 10.37

    Labrīt! Un, kāpēc tā?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sunflower > Urga 24.05.2020. 10.39

    Labrīt! Un, kas kāpēc?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Urga > Sunflower 24.05.2020. 10.43

    Kāpēc nebija sajūsmas?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sunflower > Urga 24.05.2020. 10.56

    Pirmām kārtām, visiem nav jābūt sajūsmā un visi arī nav. Otrām kārtām, man tā šķita pretrunīga un kaut kā būtiska pietrūka, dvēseliskuma varbūt.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Urga > Sunflower 24.05.2020. 11.08

    Protams, ka visiem nav jābūt sajūsmā, mani vienkārši interesēja tieši Jūsu viedoklis, kāpēc.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 21.05.2020. 06.24

Brāļi krievi teiktu – ofigetj. Vēl brāļiem krieviem ir labs teiciens – naglostj vtoroje ščastje.

Patiešām – trūkst vārdu. Neatceros precīzus skaitļus, bet tie ir miljoni – tie ir daudzi daudzi miljoni, kurus Latvijas valsts – vienalga no budžeta, vai no LVM pārdotajiem mežiem, ir maksājuši tādiem censoņiem kā Ikstena, lai viņas darbus tulkotu un atzītu pasaulē. Nu žurnāliste taču neiesprings palugt ciparus KM un uzrakstīt precīzi, cik Latvijas valsts ir samaksājusi konkrēti par Ikstenas darbiem , par kuriem viņa tagad saņem naudu no ārzemju izdevējiem. Tāpat žurnāliste taču neiesprings un nerakstīs, cik tāda – valsts desmitkārtīgi pārmaksāta Ikstena ir samaksājusi nodokļos valstij.

Man Latvijas valsts katru gadu uzrēķina nodokļos 50 eur – nu kā saka – lec kaut uz eža, ja gribi saprast – par ko .VID nosauc tādu un tādu likumu un iepūt viņiem. Mani ienākumi ir tik mazi, ka man ir ļoti viegli un ērti saskaitīt – 12 darba algas, un 5 komandējuma naudas. Citi ienākumi man nav. Ar radiem un draugiem caur banku naudu vairs nepārskaitam – izņemam un nododam skaidrā. Piemēram, ja kaut kas jānopērk un jāaizved uz laukiem. Kopējā summa ir pat par 20 eur mazāka kā pagājušajā gadā, bet atkal esmu valsts budžetam parādā 50 eur.

Biju šokā , kad uzzināju, ka žurnālisti arī nemaksā nodokļus. Ka rakstnieki -sevi pielīdzina
politiķu statusam – kuriem tikai pienākas, to es tā kā zināju. Bet ka to nodokļu nemkasātāju ir tik milzīgs bars un ka visi tā brēc – ka valsts šos neatbalsta ….Tas ir šokējoši , nu ir.

Tagad visiem šiem tā sauktajiem radošajiem valsts dos 32 miljonus un kā saka grūdīs iekšā pa visiem caurumiem. Pabalsti un stipendijas ….debess un šie tik svinēs dzīvi …

Man davai – ar katru gadu pa bišķim lielāki nodokļi, lai šiem saldāka dzīve ….

Tas ir pasaules gals , nu ir . Tā ir čekistu augstā dziesma – vieniem atņemt, lai citiem iedotu un tie citi vēl nekaunētos brēkt, ka par maz

+3
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: