Drausmīga ilūzija

Komentāri (4)

Mantrausis 10.03.2020. 13.37

Nevaru spriest par visiem prokuroriem, bet… Neredzot pilno tiesas spriedumu un motivāciju izteikties šādi var vai nu ļoti pašpārliecināti ļaudis, vai ļoti nekompetenti cilvēki. Šis teksts tapis, nezinot… Apšaubu jebkāda darba kvalitāti, ja to veic, nezinot…

-1

Atbildēt

Andris Vītols > Mantrausis 11.03.2020. 02.23

PROKURORI -”Neredzot pilno tiesas spriedumu un motivāciju”- jau izteica viedokli par tiesas lemto…. mēģinot arī man (lasītājam) izskaidrot celto apsūdzību pamatotību.
Es A.Vītols -”Neredzot pilno tiesas spriedumu un motivāciju”- nevērtēju tiesas lemto, bet izsaku savu viedokli par pretrunīgo, nesakarīgo prokuroru skaidrojumu šajā lietā (intervijā).
Vai Jūs no raksta sapratāt, par ko prokurori cēla apsūdzības katram apsūdzētajam konkrēti ???
Ja prokurori runā par PAVIRŠU BŪVĒŠANU un PĀRKĀPUMIEM ĒKAS EKSPLUATĀCIJĀ, tad kāpēc intervijā nenorāda vispār nekādus faktus, kas to pierādītu, nenorāda likumu normas, kuras būtu pārkāpuši RE & RE un ”Maxima” darbinieki (norādiet, ja es kaut ko nepamanīju).
-” «Ja katra iesaistītā persona būtu tiešām pildījusi savus pienākumus pēc labākās apziņas, tur nebūtu [miruši] cilvēki,» saka prokurors Cakuls.”- runā nekonkrēti, kā daži politiķi pirms vēlēšanām.
Prokuroriem bija jāpierāda, ka apsūdzētie nav pildījuši LIKUMU NORMĀS NOTEIKTOS pienākumus, nevis jārunā par …. apziņu un ”kā būtu, ja būtu”….. (tikai mans viedoklis).
Prokurori esot iesnieguši pierādījumus tiesai ”kastēm”, bet kāpēc intervijā par tiem nesniedz nekādu skaidrojumu, lai pamatotu apsūdzības.
Jūs rakstījāt -” Apšaubu jebkāda darba kvalitāti, ja to veic, nezinot…”- Manuprāt es nevērtēju neesošo tiesas spriedumu, bet tikai prokuroru viedokļus, komentārus. Tiesa manu viedokli nemainīs, jo tiesa taču nekomentēs rakstu ”Drausmīga ilūzija”.

Atbildēt

Andris Vītols 09.03.2020. 06.32

”Drausmīga ilūzija” un – pretrunīgs, nesakarīgs prokuroru skaidrojums.
Prokurori nespēja ne tikai tiesai, bet arī man ((lasītājam) sakarīgi izskaidrot, kāpēc tika celtas apsūdzības konkrētajām deviņām personām.
-”…prokurors Skradailis atgādina, kā secīgi tika veidota apsūdzība par kļūdaini projektēto un pavirši būvēto lielveikalu, kura ekspluatācijā tika pārkāpti drošības noteikumi…”-
Tātad vispirms esot bijis 1.- KĻŪDAINS PROJEKTS, tad 2.- PAVIRŠA BŪVĒŠANA un vēlāk 3.- PĀRKĀPUMI ĒKAS EKSPLUATĀCIJĀ.
Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas galvenais uzdevums ir uzraudzīt LIKUMĪBAS ievērošanu.
VISPIRMS – bija jāpierāda vai un kā katra apsūdzētā FAKTISKĀ RĪCĪBA ir saistīta ar … ēkas sabrukšanu, ar traģiskajām sekām.
OTRKĀRT – bija jāpierāda, ka apsūdzētie nav pildījuši LIKUMU NORMĀS NOTEIKTOS pienākumus.
Prokurori paskaidrojot norāda…, ka arī viendaļīga kopne neturētu jumta slodzi…, ka kopnes apakšējais savienojuma mezgls bijis pārslogots pat 6,5 reizes…( tātad atzīst, ka bijis tik KĻŪDAINS PROJEKTS, ka jumts varēja iebrukt jau būvdarbu laikā ).

-”Staņislavs Kumpiņš kā RE & RE būvdarbu vadītājs bija atbildīgs par to kvalitāti, taču akceptēja neatbilstošus kopņu montāžas darbus, tāpat kā būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.”- norāda prokurori, bet no teiktā nevar saprast, PAR KO APSŪDZ RE & RE darbiniekus.
Rakstīts arī, ka -”… no sākuma jāaiziet uz vietas, jāapskatās, vai tiešām tur ir saskrūvēts ar tādām skrūvēm, vai šīs skrūves atbilst visiem noteikumiem, kuri viņiem normāli ir jāzina, vai tās ir savienotas pareizi…”-
Tātad prokurori APGALVO, ka būtībā ir notikusi PAVIRŠA BŪVĒŠANA, bet to nekā NEPAMATO. Prokurori nenorāda, ka darbi veikti neatbilstoši projektam, un nepauž dzirdēto viedokli (melus), ka izmantotas ”ķīniešu” skrūves, kuras savienotas nepareizi…- tā paātrinot ”ieprojektēto” ēkas sabrukšanu. Secīgi kļūdainais projekts bija cēlonis ēkas sagrūšanai, nevis pavirša būvēšana.
-” VISIEM PĀRĒJIEM BIJA IESPĒJAS un PIENĀKUMS TRŪKUMUS ATKLĀT UN NOVĒRST ”-
-”… Sergeta nepareizie jumta slodzes aprēķini bija ķēdes sākums, taču visiem pārējiem bija iespējas un pienākums trūkumus atklāt un novērst. «Ja katra iesaistītā persona būtu tiešām pildījusi savus pienākumus pēc labākās apziņas, tur nebūtu [miruši] cilvēki,» saka prokurors Cakuls.”-
1.- Kuriem tad -”BIJA … PIENĀKUMS TRŪKUMUS … NOVĒRST ”- ???
2.- Kuriem tad -”BIJA … IESPĒJAS … TRŪKUMUS … NOVĒRST ”- ???
Nepiekrītu, ka -” VISIEM PĀRĒJIEM (apsūdzētajiem) BIJA iespējas un pienākums trūkumus atklāt un novērst ”-.
Ēkas projekta trūkumus ATKLĀT UN NOVĒRST VAJADZĒJA būvekspertam Gulbim un būvvaldes amatpersonām, jo tā laika likumos noteiktais VISPĀRĒJAIS REGULĒJUMS to paredzēja.
-”«Nevajag izplūst vai vainot likumdošanu — šeit ir vainojamas tikai šīs personas. Ja viņas savus pienākumus būtu izpildījušas pienācīgi, nekas tāds nenotiktu pat pie šī vispārējā regulējuma. Izpildi, ko tev LIEK !» sacīja Skradailis.”-
No otras puses – likumu normas NELIKA VEIKT UN UZRĀDĪT būvvaldei aprēķinus, nerunājot par APRĒĶINU pārbaudi, jo likumos nebija noteikta konkrēta ekspertīzes forma.
Prokurori apsūdz Rīgas būvvaldes amatpersonas par vispārēju pienākumu nepildīšanu, bet daudziem Latvijā tā pienākumu NEPILDĪŠANA šķiet NORMĀLĪBA, ja tik jumts nekrīt pašiem virsū.
Piemēram A.Bērziņš (tas, kurš prezidents bija), populistiski runāja par nevainīgu cilvēku slepkavību, bet pats kā deputāts, kā likumdevējs bija viens no tiem , kuri varēja uzlabot būvniecības uzraudzību (likumu normas…), bet NEKO NEIZDARĪJA (noziedzīga bezdarbība ?). Tos nepilnīgo likumu ”ražotājus” pat ”nosacīti” nevar sodīt.
Arī prokuroriem ir likumos noteikti pienākumi, kuri netiek pienācīgi pildīti. Vienlaicīgi VIRSPROKURORI uzraudzības vietā savējo pārkāpumus, kļūdas piesedz, jo nekas jau nebrūk.
Prokurore A.Sprudzāne nolēma izbeigt kriminālprocesu Nr.l 1514000811 apsūdzībā pēc Krimināllikuma 215.panta trešās daļas (šķēršļu likšana maksātnespējas procesā, nolūkā traucēt tā gaitu).
Par pieņemto lēmumu nepaziņoja ieinteresētajām personām (iesniedzējam šajā lietā- administratoram N.Šlitkem). Darbinieki nekādā likumīgā veidā nevarēja atgūt sabiedrības mantu, dokumentus, nodrošināt likumīgu procesu, ja šķēršlus maksātnespējas procesā lika pati prokurore A.Sprudzāne – NEPAMATOTI IZBEDZOT kriminālprocesu Nr.l 1514000811, UN VIENLAICĪGI PAR IZBEIGŠANU NEPAZIŅOJOT gandrīz gadu.
2013.gada 14.novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors A.Čemišovs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa Nr.l 1514000811 izbeigšanu atcelšanu un kriminālprocesa atjaunošanu (pēc mana otrā IESNIEGUMA prokuratūrai ar SŪDZĪBU par iespējamajiem pārkāpumiem un informācijas nesniegšanu lietā).
Parādnieka pārstāve nenodeva pieprasītos parādnieka grāmatvedības dokumentus un mantu, nesniedza paskaidrojumus, jo neapmeklēja NEVIENU kreditoru sapulci, kavējot MSIA „Konditoreja „DAILE”” maksātnespējas procesa gaitu, BET LIKUMĪBAS UZRAUGIEM TAS LIKĀS NORMĀLI (A.Sprudzānei, par kuru ”IR” jau rakstīja).
Vēl vairāk, lai NELIKUMĪGO LĒMUMU NEVARĒTU APSTRĪDĒT, PAR TĀ PIEŅEMŠANU NETIKA PAZIŅOTS ( vienlaicīgi Maksātnespējas administrācija darbiniecei sniedza nepatiesu informāciju par lietas gaitu – tie ”izglītotie neģēļi” meloja).
Kriminālprocesa likuma 392.1 pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu (5) daļa Par pieņemto lēmumu NEKAVĒJOTIES PAZIŅO personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess. Lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram,….
Varbūt Kriminālprocesa likumā būtu vārda ”nekavējoties” vietā jāieraksta ”nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā”, lai paziņojums nebūtu jāgaida gadu vai ilgāk (lai NENOVILCINĀTU LIETAS, JO DAŽI ”NEKAVĒJOTIES” mēra GADOS). Kā teica bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs E.Ābele – visi termiņi ir beigušies, lai darbinieki drīkstētu vispār kaut ko lūgt iestādēs…tiesās.
Šajā lietā darbinieki pat informāciju nevar saņemt, jo NESKAITĀS CIETUŠIE (no likuma viedokļa cietušais ir uzņēmums, bet ne tā ”izvarotie” darbinieki).
LIKUMĪBAS UZRAUGI NEGRIBĒJA NOVĒRST NELIKUMĪBAS !!! Ja tās būvvaldes amatpersonas varbūt nepamanīja projekta kļūdas, tad ŠAJĀ LIETĀ PROKURORI APZINĀTI PIEĻĀVA LIKUMU PĀRKĀPUMUS !!!

Atbildēt

Andris Vītols > Andris Vītols 10.03.2020. 04.58

Top izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kuras atvieglos prokuroru darbu, bet vēl vairāk samazinās cietušo (iesniedzēju) iespējas saņemt informāciju par lietas virzību .
Ja prokurori NEKAVĒJOTIES NEINFORMĒ par kriminālprocesa izbeigšanu, tad faktiski cietušie savlaicīgi nevar apstrīdēt prokurora LĒMUMU, var zaudēt iespējas vēlāk vērsties tiesā….utt.
Kriminālprocesa likuma 392.1. panta (5) daļā noteiktā kārtība, kura precīzi nenosaka paziņošanas termiņu, radīja negatīvas sekas SIA ”Konditoreja „Daile””bijušajiem darbiniekiem.
Kriminālprocesa likuma 18.nodaļa. Procesuālie termiņi
312.pants. Procesuālais termiņš
Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts periods (vai brīdis), kura laikā (vai kuram iestājoties) kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai atturēties no to veikšanas.
315.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā
(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz noteiktā termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots pastā un nodošanas fakts attiecīgi apliecināts.
Kriminālprocesa likuma 392.1 pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu (5) daļa Par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess.
Apstrīdētajā normā precīzi nenoteikto paziņošanas termiņu ( nekavējoties ) normas piemērotāji varēja dažādi interpretēt, jo Kriminālprocesa likuma 18.nodaļā Procesuālie termiņi tas nekur nav skaidrots, nav pat pieminēts .
Apstrīdētajā normā vārdi, ka ”par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo personai”, nenosaka nekādu precīzu termiņu darbības izpildei, tāpēc iespējams tika saprasti kā ”ne vēlāk, kā gada laikā” (kas gan ir gads – pret saules mūžu), jo par prokurores A.Sprudzānes 2012.gada 19.oktobra LĒMUMU izbeigt kriminālprocesu Nr. 115 14 000 811 iesniedzējs – sabiedrības MSIA ”Konditoreja”DAILE”” administrators N. Šlitke tika informēts 2013.gada 13.septembrī (tā sagadījies, ka pēc manas sūdzības šajā lietā, kuru 2013.gada 16. augustā iesniedzu Latvijas republikas ĢENERĀLPROKURATŪRAI) .
Pieteicējai, kā ieinteresētajai personai, informāciju nesniedz, jo ”Veicot kriminālprocesa Nr.l15 14 000 811 materiālu analīzi, konstatēju, ka V.V. nav šajā kriminālprocesā iesaistītā persona un viņas tiesības konkrētajā kriminālprocesā nebija aizskartas” – rakstīja virsprokurors A.Meisters 2016.gada 14.martā atbildot uz manu sūdzību. Secīgi virsprokurors A.Meisters neuzskatīja V.V. par cietušo šajā lietā, tātad par personu, kurai būtu tiesības pieprasīt informāciju par šo lietu vai pārsūdzēt LĒMUMU par kriminālprocesa izbeigšanu.
Cietušais, sabiedrība – MSIA Konditoreja”Daile”- bija miris, un neviens par kriminālprocesa izbeigšanu netika informēts un nevienam vairs nav tiesību pārsūdzēt nevienu prokurores lēmumu šajā lietā. Patiesi cietušie bija konkrēti cilvēki – darbinieki, bet juridiski par cietušo bija atzīta sabiedrība – MSIA Konditoreja”Daile”
Kas notiek ar kriminālprocesā pieļautajiem pārkāpumiem, ja sabiedrība – MSIA Konditoreja”Daile” likvidēta, pirms par kriminālprocesa Nr.11514000811 izbeigšanu tika paziņots MSIA Konditoreja”Daile” administratoram N.Šlitkem. Kriminālprocesā pieļautie pārkāpumiemi praktiski neļauj sasniegt bankrota procedūras mērķi – pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus.
Kriminālprocesa likuma 392.1 panta (5) daļā būtu vārda ”nekavējoties” vietā jāieraksta ”nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā”, lai paziņojums nebūtu jāgaida gadu, kad visi praktiski iespējamie lēmuma pārsūdzības termiņi ir beigušies.

315.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā
(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz noteiktā termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots pastā un nodošanas fakts attiecīgi apliecināts.

KAD BEIDZĀS TERMIŅŠ ”nekavējoties” (kā mērīt ”nekavējoties” – stundās, vai dienās, vai mēnešos – dažādām darbībām jābūt atšķirīgam mēram ?)

Ar netipisku gadījumu jāsaprot gadījums, kuru likumdevējs, izdodot attiecīgo normatīvo aktu, nav paredzējis.
Likumdevējs, izdodot iepriekš citēto normu nebija paredzējis, ka prokurors var iesniedzēju (administratoru) neinformēt gandrīz gadu par pieņemto LĒMUMU izbeigt kriminālprocesu.
Par to, ka pieteikuma iesniedzējas V.V. pamattiesību aizskārums radies tādēļ, ka apstrīdētā likuma norma nav konstitucionāla varētu liecināt vēl citi līdzīgi novēlotas paziņošanas gadījumi saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu.
Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) izskatīšanas gaitā SATVERSMES tiesa konstatēja, ka pieteicējai kriminālprocesā Nr.l 1514000811 nebijis noteikts procesuālais statuss, VIŅA NEBIJA ATZĪTA PAR CIETUŠO….. Neesot…konstatējama tieša saikne starp apstrīdēto normu un Pieteikuma iesniedzējas iespējamo pamattiesību aizskārumu.

Tātad ”gudrīši izdomājuši”, kā liegt darbiniekiem ”tiesības uz darba samaksu”, ”tiesības uz tiesu”. Ja personai nozog maku, tad viņa skaitās cietusī, bet ja neizmaksā algu, tad viņa nav cietusī (likuma izpratnē). Teorētiski jau Maksātnespējas administrācijai bija jāpalīdz darbiniekiem, bet viņi palīdzības vietā ”čakarēja” darbiniekus, MELOJA par kriminālprocesa gaitu ( atšķirībā no darbiniekiem, Maksātnespējas administrācijai bija tiesības vērsties PROKURRATŪRĀ, saņemt informāciju).
Pēdējos gados veiktās likumu izmaiņas dod iespējas darbiniekiem savas tiesiskās intereses aizstāvēt, ja arī iestādēs un tiesās gadās kāds ”izglītots neģēlis” ( agrāk uzsāktajos maksātnespējas procesos pārkāpumu gadījumos darbiniekiem šādu iespēju nebija).

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam