Gaišie spēki paliek ēnā

-”Tā nu vecā LPSR Augstākā Padome vēl pirms 4. maija paspēja divas reizes pasludināt Latvijas «suverenitāti» un februārī nomainīt LPSR himnu («Spoža lai padomju vainagā mirdz!») pret Dievs, svētī Latviju!. Virs Augstākās Padomes un Ministru padomes ēkām 27. februārī svinīgi uzvijās vēl nesen aizliegtais sarkanbaltsarkanais karogs.”- ne tikai par karogu un himnu vecā AP lēma, bet arī par latviešu valodas lietojumu un citām latviešiem svarīgām lietām. Šādiem pakāpeniskiem ”solīšiem” uz neatkarību bija liela nozīme, jo pakāpeniski ”pieradināja” pie arvien lielākajām prasībām pēc …neatkarības. Kā pieņemtu 4.MAIJA NEATKARĪBAS DEKLARĀCIJU, ja vēl nebūtu karoga, himnas…..
Jaunākiem cilvēkiem no ši raksta var rasties priekšstats, ka tā sauktajiem GAIŠAJIEM SPĒKIEM nebija tajā laikā pozitīva pienesuma virzībā uz Latvijas neatkarību.
Neatkarību mēs ieguvām, kad izjuka PSRS. ”Gaišajiem spēkiem” (tieši PSRS laikā) bija nozīme kopējajā procesā uz PSRS sabrukumu.
-” neatkarības centienu ievirzīšana lēnajā «pragmatisma» gultnē.”- visdrīzāk bija saistīta ar citādu reālās situācijas novērtējumu. Straujāka virzība uz neatkarību visdrīzāk tiktu apturēta, bet ja Gorbačovs nereaģētu, tad tiktu apturēts Gorbačovs ar visu ”perestroiku”. Tā arī notika, ”pučs” vienalga notika, bet tas notika vēlāk, kad bija mainījusies cilvēku domāšana Maskavā, kad jau bija cilvēki, kuri gribēja un spēja tos ”pučistus” apturēt.
Tā laika procesi dažos teikumos nav izskaidrojumi, pieņemu, ka citi paskaidros plašāk un saprotamāk jaunajai paaudzei.