LPSR elites pārstāvji bija kļuvuši par sabiedrības noskaņojuma pakaļskrējējiem
Padomju Latvijas tēvs Pēteris Stučka noteikti kapā meta kūleņus.
1990. gada 1. janvārī Latvijas Komunistiskās partijas orgāns Cīņa, kura galviņu vēl aizvien rotāja sauklis «Visu zemju proletārieši, savienojieties!» un divi ar sirpi un āmuru greznoti PSRS ordeņi, sveica savus lasītājus Jaunajā gadā ar Brīvības pieminekļa fotogrāfiju un svētku rotājumu ar «buržuāziskās Latvijas» sarkanbaltsarkano karogu un auseklīšiem.
Bet turpat blakus bija arī PSRS Komunistiskās partijas pirmā sekretāra Mihaila Gorbačova apsveikums padomju tautai.
Cīņas pirmās lappuses svētku galdā celtais ideoloģiskais rasols — centieni vienlaikus izpatikt visdažādākajām auditorijām — perfekti atspoguļo situāciju, kurā bija nonākusi liela daļa latviešu tautības vadošo komunistu Augstākās Padomes (AP) vēlēšanu priekšvakarā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.