Starp diviem dzirnakmeņiem

Ilgi domāju, kas īsti attur bijušos LTF aktīvistus sākt atklāti stāstīt par to kas notika patiesībā. No sākuma domāju, ka bailes. Bet šobrīd sliecos domāt, ka tā ir solidaritātes sajūta. Manuprāt, gandrīz visi tā laika “varoņi” patiesībā ļoti smagi sasmērējās savos sakaros ar VDK. Un tāpēc arī visi kolektīvi klusē vai “laiž muļķi”. Jo arī tauta kopumā nav gatava uzzināt, ka tika gaišie un tautiskie bāleliņi patiesībā nebija nekādi varoņi, bet gan paklausīgi izpildīja VDK dotās norādes. Un ja bija varoņi – tad tie bija no vienkāršās tautas vidus, kuri tolaik nezināja, ka viss notiekošais ir viltojums un rūpīgi režisēta izrāde. Tika darīts viss lai pie varas paliktu ar VDK un kompartiju saistītie cilvēki. Un tagad jau ir skaidri zināms, ka tā arī ir noticis. Pat masu mediji un visas radošās organizācijas turpina kalpot ar VDK un kompartiju saistītiem cilvēkiem. Tāpēc arī par cilvēkiem, kuri tika vajāti rakstīts netiek. Tikai par varonīgajiem “stukačiem”.

Manai grāmatai “Kristaps – slepenie protokoli” par patiesi notikušajām VDK vajāšanām būs papildus tirāža, jo par grāmatu izrāda interesi vairāki interneta grāmatu veikali un iepriekšējā tirāža jau ir atradusi ceļu pie lasītājiem. Grāmatā rakstīts par vajāšanām, kuras tiks oficiāli noliegtas vēl ļoti ilgi. Tās bija vajāšanas izmantojot psiholoģisko teroru un parasti beidzās ar upura pašnāvību, nervu sabrukumu vai bojā eju “nelaimes gadījumā”. Latvijā šāda tipa vajāšanas VDK pielietoja pēc 1986.gada periodā kad “vecās metodes” Rietumvalstu spiediena dēļ izmantot vairs nevarēja. Jāpiebilst, ka visi lielie masu mediji kategoriski atsakās par šādām vajāšanām rakstīt.
Grāmatas lejupielāde: https://files.inbox.lv/ticket/3e93d46fd8000e0e44441f53a3ed079d45bc926e/Kristaps_Slepenie_Protokoli_Andris_Marts.pdf

Nevajag dirst, Latvija nebija starp dzirnakmeņiem. Latvijā iebruka pēc cilvēku asinīm izslāpušie Ordas orki un mums ģenētiski un cilvēciski tuvie vācieši mūs atbrīvoja un, ja WWII iznākums būtu bijis taisnīgs, mēs šodien dzīvotu nesalīdzināmi labākā pasaulē.

Pēc tam viss tika sakārtots pareizi. Pamazam varu Latvijā atkal pārņēma ar VDK un kompartiju saistītie cilvēki un šo varu notur joprojām. Visi cilvēki, kuri kaut kādā veidā šo procesu varēja nepieļaut tika sekmīgi neitralizēti jau 80.to gadu beigās. Tā ir patiesība, kurai cilvēki nespēj un ticamākais, ka arī nespēs ticēt. Pārāk skaisti un tautā populāri ir tie gaišie ar kompartiju saistītie spēki.

šajā IR numurā ir par PĒTERI STRAUTIŅU – ekonomistu. Viņš saka – mums te ir tik daudz muļķu , ka ar tiem ir tik viegli manipulēt.
Jautājums – kāpēc mums tie muļki ir vairāk kā gudrie?
Vakar LTV1 Panorāmā dzirdu skaidrojumu par jauno izglītības standartu – Laura Grēviņa stāsta, ka pieaugs vecāku loma, pašu bērnu izvēle . Ka vecākiem jājautā biežāk – kā tev iet skolā, ko šodien iemācījies.
Es uzreiz iedomājos savus radus – 3 bērni – mammuks strādā rimi par kasieri – lai nopelnītu – ņem pusotras līdz divas slodzes – aiziet no rīta pa tumsu, atnāk vakarā pa tumsu, pēc veikala slēgšānas pēc 22:00 – bērni aug savā vaļā. Tētuks braukā peļņas darbos , bieži nav mājā. Vai tāda mamma spēs līdzdarboties bērnu izglītībā? Vai tādu mammu mums ir mazākums vai tomēr vairākums? Vai ta nav kartējā valsts totālākā bezatbildība sabiedrību lumpenizējot?

Mani bērni izauguši, ne mana cūka, ne mana druva – ja nu vienīgi runa tomēr ir par manu tautu

šķiet 2014.g. biju aizgājusi uz Stūra māju, lai piedalītos ekskursijā, bet kā tur iegāju, tā viss – sāku raudāt un lai nejustos kā izģērbusies citu priekšā – aizgāju prom. Nespēju būt vietā , kur mocīti manas dzimtas cilvēki.
Stāstu to mammai – viņa mani norāja. Kur es lienot, ko es meklējot, vectēvu un onkuļa piemiņu varot kapos godināt. Čekisti un komunisti tādi slepkavas -bandīti vien ir un tādi ir visos laikos, vai tad es to neredzot un nesaprotot .

Padomāju un nospriedu, ka jā – tā arī ir – cik nav mafijnieku – komčekistu – kultūras iestāžu , visādu būvnieku un finanšu konsultantu un vid , par politiķiem nemaz nerunājot

Pirms apmēram gadiem 10 medijos bija atstāsts , ko par Latviju rakstījis kāds Izraēlas žurnālists, ka viņu izbrīnot, cik viegli latvieši sevi ļaujot russificēt. Es toreiz komentāros rakstīju, ka viņš nepārzin latviešu vēsturi – kas ar šo tautu noticis – ja zinātu , tad nebrīnītos.

Neko daudz jau vairs nemainīsim bijušajā , ja atzīsim, ka čekisti un komunisti savu varu, savas privilēģijas saglabāja un turpina baudīt visu, ko tas nozīmē.

Jautājums – vai tad, ja par to runāsim atklāti – vai mēs , nākamās paaudzes spēs mūsu visu dzīves padarīt labākas.

Vērojot un vērtējot dzīvi šodienas Latvijā, es secinu, ka tā ir tik ļoti sovjetiska. Tik maz atšķirību no padomju okupācijas laikiem.

Kaut vai tas fakts, ka neviens – arī vēsturnieki nē – neuzskaitīs un nesvērs, cik komunistu un čekistu vada mūsu valsti, pārstāv to vēstniecībās, kultūrā utt. utjprj.

Vakardien delfos lasu par VDD ēku Marsa velotrekā – Mūrniece un Kučinskis no NA abi slapjām mutēm apliecina padomju okupācijas varenību sakot, ka ja VDD pieprasa šo vietu – tad nekādi iebildumi sbaiedrībai nemaz nevar būt – ja nu valstī ir kāds svētums – tad tas ir VDD. Nu alleuja biedr Putin – mēs esam gatavi – vienmēr esam bijuši gatavi – koalīcijas spēki to tikko apliecināja.

Arī mediji to apliecina – jo manu ierakstu delfos, ka NA un ZZS tādējādi demonstrē nevis valsts un sabiedrības, bet veco komunistu – čekistu varu – izdzēsa. Pat ja mans uzskats – viedoklis ir nepareizs – tas jādzēš laukā , jo lūk – pauž pārliecību par komunistu un čekistu ietekmi ? Gluži kā padomju okupācijas laikā – kad ” dzēsa laukā” jebkuru pastāvīgu , ne gluži politkorektu viedokli?

Jā – ļoti labi, izcili , ka sāksim purināt sasmakušos Atmodas deķus – jautājums – kas būs purinātāji un kas vērtētāji un kas tiks stāstīts un kas noklusēts sabiedrībai

ļoti dziļi cienu Dainu Bleieri.
Cik noprotu , viņas uzdevums šeit ir būt profesionālai vēsturniecei , kura fiksē Atmodas gaitu , nevis to vērtē