Latvijai vajag savu enerģētikas apsēstību

Latvija 10 gadu laikā var pilnībā atteikties no fosilā kurināmā, tikai kā priekšnoteikums, TECII 2. kārtas un OIK afēristi ir sodāmi, tāpat kā būtu sodīti Ķīnā. Pirmkārt par miljardu zaudējumu radīšanu un otrkārt par biedinājumu pārējiem ienaidniekiem. Ir jāatļauj būvēt tikai pasīvie mājokļi, kā tas ir Norvēģijā un jāveic visu māju siltināšanu. Lauvas tiesa visu mūsu energoresursu ir malka, kas neracionāli tiek nokurināta, apsildot cauros mājokļus. Ja kaut kas tiek sadedzināts, tur pat ir jāražo elektrība, bet ne otrādi. Visos ciematos un mazpilsētās katlumājas ir jāpārbūvē par gāzģeneratoru koģenerācijas stacijām ar ORC un jāceļ jaunas, lai 12 – 16 dzīvokļu mājās nekurinātu krāsnis, kas piecūko vidi, rada ugunsgrēku draudus, iespējas noindēties ar CO un malka netiek sadedzināta racionāli. Tādās koģenerācijas stacijās dabai draudzīgā veidā varētu nokurināt arī skaidas, salmus, niedres un cietos sadzīves atkritumus. Katrā fermā obligāti ir jāuzstāda biogāzes redaktorus, nav pieļaujams, ka gāzi ražo no pārtikas vai lopbarības: kukurūzas un enerģētiskām bietēm, tam nolūkam drīkstētu izlietot tikai kukurūzas kātus, no kā saražot dīzeļdegvielu, etanolu vai metanolu. Visas pārtikas atliekas un kanalizācija ir jāpārstrādā biogāzē, bet celuloze, kas paliek pāri, jāatūdeņo, jāhidrolizē un jānoraudzē, vai jāsapresē briketēs. Ir jāveicina saules bateriju uzstādīšana uz visu māju jumtiem, speciāli tam paredzot kredītus ar gada likmi, ne lielāku kā 2%, kas ir pilnīgi reāli. Ņemot vērā, ka tās atmaksājas 10 gados, tā būtu izcila investīcija, bet tagad jau var rēķināties ar īsāku laiku. Izplatoties jaunākās paaudzes saules baterijām tās atmaksāsies 5 gados un kalpos ilgāk. Kurzemē un Zemgalē, kur ir stiprs vējš, jābūvē vēju parki, diezgan stipri tas pūš arī Daugavas baseinā, Ziemeļlatvijā, Austrumlatvijā un jūrā, protams.

“I’d be open to at least tasting it,”
——————–
Viņš varētu sākt ar savu māti.

Pievienojos !
Raksta ilustrācija manuprāt lieliski raksturo rakstā iezīmētās problēmas – Rīgā un tās reģionā ir radīta nevajadzīgi konkurējoša siltumapgādes sistēma, kur Rīgas Siltums konkurē ar Latvenergo un attīsta nevajadzīgas biokurināmā katlumājas, konkurējot vēl ar kādiem citiem tirgus dalībniekiem.
Savukārt enerģijas sadales sistēmā nenotiek loģiskā konsolidācija, piemēram elektroenerģijas un gāzes apgādes sistēmā !
Manuprāt tam pamatā ir politiķu nekompetence attiecīgajās jomās vai vēl sliktāk – apzinātā izdabāšana slēptām lobiju grupām šais nozarēs izvēloties “tirgotāja centrisko modeli” !

Mūsu tirgus ir kompakts, ar aktīvu konkurenci
Только почему-то после всех нынешних опытов по открытию рынка цена только растет. Вроде на бумаге все красиво-рынок откроем, конкуренция вырастет, цена упадет! А по факту все наоборот.

“Klimata glābēji” mūs grib pieradināt pie cilvēku gaļas ēšanas. Piemēram, Magnuss Sēderlunds no Stokholmas Ekonomikas augstskolas. Nepacietīgi gaidām, kurš no Latvijas “progresistiem” atsauksies šim ierosinājumam.
===
Last week, behavioral scientist Magnus Söderlund posed a controversial question at a seminar in Sweden: Can you imagine eating human flesh?
As global temperatures continue to rise, Söderlund said in a talk at the Gastro Summit in Stockholm, the consequences for agriculture could cause food to become more scarce, which might force humans to consider alternative forms of nourishment.
Those sources might include insects like grasshoppers or worms, but they could also include corpses, Söderlund said. By gradually getting accustomed to the taste of our own flesh, he added, humans might come to view cannibalism as less taboo.
Söderlund, a behavioral scientist at the Stockholm School of Economics, doesn’t research nutrition science or the economics of our global food supply. He studies psychological reactions, like the audible groan from attendees when they were asked whether they’d consider eating a corpse.
“I’d be open to at least tasting it,” Söderlund later told the State Swedish Television channel TV4.
https://www.businessinsider.com/cannibalism-eating-human-flesh-climate-change-2019-9