Jaunākais vilnis

Redzēju festivālu pa televīziju un jāsaka, ka tā mākslinieciskais līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir cēlies, bija daudz dziedātāju no ārzemēm, ne tikai krievu un praktiski sliktu dziesmu nebija. Laima ir malacis, ka spēja izdarīt gandrīz neiespējamo – parādīt Krutojam, ka arī bez viņa Dzintaros var būt līdzvērtīgs festivāls (stāsta, ka Krutojs uz viņu par to esot apvainojies…). Žel, protams, ka Latvijas TV nerādīja.
Par Ļepsu – lai nu kā, bet dzied viņš labi un arī, par Sinatru runā visādi, bet viņa dziesmas klausās visa pasaule. Politiku ar mākslu tiešām jaukt nevajadzētu un šī raksta autors varēja arī izmantot brīnišķīgo izdevību paklusēt.

Trāpīgi, pamatoti un spoži uzrakstīts. Un kauns, ka mums nav Magņitska likuma (tā analoga). Labi atspoguļota tā `nianse`, ka Jaunais vilnis uz Krimu nav jāpārceļ (jo Krima taču jau ir mūsu!) un arī `krievu pasaules` nemitīgā paplašināšanās. Kauns virākiem mūsu politiķiem, kuriem nepietiek takta vismaz klusēt.

Ja kādam tuva “krievu popsa” radīta daiļrade , tad jau labi vien, ka mums tagad tāds vairs nav valsts prezidents.