Par seriālu “Černobiļa” sajūsmā ir fosilā kurināmā industrija

Seriāls nav tik daudz par AES – labi vai slikti, bet par meliem PSRS laikā.
AES, ja tās ir drošas, varbūt ir OK.
Šaubas ir par to efektivitāti un drošumu ārkārtas situācijās. Un tikai nestāstiet man, ka Černobiļas vienīgie upuri bija tie desmits ugunsdzēsēju, kas mira pašā avārijas sākumā.
Un neviens man neistāstīs, kad 1987. gadā pa Eiropu klīda Černobiļas putekļu makonis, cilvēkiem vajadzēja sauļoties un dzert pienu, kas iegūts no govīm, kas ganījās saindētajā teritorijā.
Te jau lasot sāk likties, ka būvēt “sarkofāgu” bija muļķība, bet noteikt zonu ap avārijas vietu – stulbums.

Автор затронул одну важную тему, хотя не она и была целью его статьи – принятие художественного сериала, хоть и приближенного к реальным событиям, как документального.
И судя по мировой реакции, и даже по локальной от молодежи, они принимают сериал как фактически документальную историю. И так рождаются легенды, не всегда позитивные.
Хороший или плохой СССР, это другой вопрос. Но корректно ли для получения выгодной для себя картины приукрашать или причернять события?

Tā viš’i. Paldies autoram. Tikai, varbūt, nevajadzēja palikt anonīmam.

Paldies, skaidri un saprotami. Par niansēm kāds var meklēt kašķi, bet būtība precīza un saprotama pat tādam, kam fizikas kurss tik tālu pagātnē, kā man.
Autors sāpīgi aizskāris vienu no galvenajiem zaļās domāšanas mītiem, uz kā parazitē ne viena vien vides aktīvistu pasuga, arī zaļie un citādi kreisie politikāņi un, protams, visas pasaules “labākie zinātnieki”, kam titulus piešķīruši tie paši, kas pārtiek no zaļiem meliem. Gan jau pieredzēsim, ka šī sabiedrība neklusēs un ķeceris smagi atrausies.
Seriālus neskatos, bet jebkuru stāstu par Černobiļu skaitu par nepilnīgu, ja ne melīgu, kamēr notikušajā netiek pieminēta PSRS Vidējās mašīnbūves ministrijas (Minsredmaš) loma.