Mājupceļš

3

Komentāri (3)

vitalisvita 16.06.2019. 08.10

“Pieminēsim šodien upurus, bet apsolīsim, ka rētas sadzīs un mājas nosargāsim.”
““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““““`
Pirmkārt jau nelikvidētu okupācijas seku apstākļos tās rētas pašas nedzīst; tās ir kā morāli tā fiziski jāsadziedē! Bet lai to izdarītu, tad “piektās kolonnas” politiskais statuss ir jāmaina atbilstoši okupācijas seku likvidācijai, kā arī Valsts pārvaldes politiskā lustrācija jāveic reāli.
Un hibrīdkara apstākļos arī mūsu “mājas” ir sargājamas ar mums lojāliem un patriotiskiem spēkiem, bet ne apšaubāmas lojalitātes “profesionāļiem”.–

+3
0
Atbildēt

0

Sskaisle 15.06.2019. 17.19

Nū… par vēlu…un ar tādiem mūžam izsalkušiem zaglīgiem politiķiem….

IR stāsta par tiem dažiem desmitiem,kuri atgriežas Dzimtenē un klusē par tiem tūkstošiem,kuri turpina aizmukt no Latvijas.

Šī saeima solīja jaunu politiku,labākus lēmumus,kas izskaustu korupciju,samazinātu sociālo netaisnību. Kur tas ir?

Kaut vai labklājības ministrija- tagad sociālais darbinieks pieņem apmeklētājus tikai 2x nedēļā pa 4 stundām, bet ātros bail saukt, vid ir nepieejams, tik cik bloķēs kontu un atņems vēl to pašu nabadzību….

Protams,ka cilvēki turpinās mukt un meklēt jaunas mājas.

+1
-1
Atbildēt

0

QAnon 14.06.2019. 17.25

Tikai latviešu ienaidnieks var likt vienlīdzības zīmi starp bezprecedenta etnocīda “Baigā gada” rīkotājiem un tiem, kas to pārtrauca. Par 23. augustu, varbūt, bija aktuāli runāt 1987. gadā, bet ne šodien, kad katram ir skaidrs, ka ne jau pakta parakstīšana bija par iemeslu karam par kura sākumu izcilais WWII pētnieks Vladimirs Rezuns uzskata 1918. gadu, dienu pēc WWI, Jūlija Latiņina domā, ka par kara sākumu var skaitīt 1927. gadu, kad sākās ASV cionistu veiktā, kas tika eskalēta ar fiziskā un morālā kropļa, Rūzvelta, nonākšanu Baltā namā, Krievijas industrializācija. Manuprāt tas sākās 1936. kad krievi iebruka Spānijā un, ja Spānija būtu kritusi, tūlīt būtu okupēta arī Francija un tad Francijas un Spānijas komunisti, kopā ar krieviem būtu izgriezuši visu Eiropu, jo Vācija tad vēl ne tuvu nebija gatava karam. Vācija nebija gatava arī, kad izmisuma dzīta, 1941. gada 22 jūnijā izdarīja preventīvo uzbrukumu. Kas tāds nevarēja parādīties visdrausmīgākos murgos, “pasaules dalītājiem” Rūzveltam un Staļinam, jo vācu bruņojums nesastādīja pat 20% no krievu, kam bija vairāk tanku, lidmašīnu un lielgabalu, nekā visai pārējai pasaulei, kopā ņemot, bruņojuma.
Ne tāpēc krievi 20 gadus gatavoja drausmīgo karu, lai sagaidītu 23. augustu, kas izprovocēja Vācijas uzbrukumu Polijai.

0
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam